Dārza problēmas un kļūdas 2023. Ko nākamgad darīsim citādi?

Augļu dārzā

Tiem, kuri sūdzas par mazu ražu vai tās trūkumu, būtu jāpriecājas, ka koki vispār palika dzīvi pēc pavasara ekstrēmajiem saliem. Jo īpaši bēdīgi klājās kauleņkokiem – ķiršiem, plūmēm. Arī par bagātajām persiku ražām, kādas tās bija dažus pēdējos gadus, šogad ziņu nav. Par bojā gājušajiem kociņiem gan. Pavasaris lika pārvērtēt cerības uz to, ka klimats kļuvis siltāks un varēs bez bēdām audzēt dažādus eksotus. Globālā sasilšana tomēr nav tik prognozējama un uzticama, kā sāka jau likties. Taču pēc ilgiem gadiem šogad daudzi bija priecīgi par bumbieru ražu. Tie izauga veselīgi, kraupja nebojāti pat bez profilaktiskajiem smidzinājumiem.

1. Maza raža, nebija persiku, saldo ķiršu, upeņu, vīnogu… Kāpēc tā?
   - Pirmām kārtām vainojamas bargās pavasara salnas un sals ziemā laikā, kad augiem beidzies dziļā miega periods.
   Ko darīt?
   - Stādīt izturīgos. Augļu un ogu ražai dārzā der stādīt dažādus augļu kokus un ogulājus un dažādas to šķirnes, izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus augus. Protams, var izmēģināt arī eksotus, taču ar to doto ražu nevar rēķināties.
   - Laistīt un segt. Pret tik bargu salu kā šopavasar vislabāk palīdzēja laistīšana – lai, saulei austot, augus klātu ledus kārtiņa. Taču ne vienmēr pat tā spēja paglābt.
   - Pret nelielām salnām var augus profilaktiski apsmidzināt ar speciāliem imunitāti spēcinošiem preparātiem. Der arī ogulāju apklāšana ar pretsalnu agroplēvi. Iegādājoties to, izvēlas biezo. Plānā vairāk noder stādījumu noēnošanai.
2. Pūst āboli. Kāpēc tā? 
   - Mitrs laiks ir labvēlīgs dažādu sēņu izraisītu slimību attīstībai. Visādām puvēm vasaras beigas bija īsta ballīte! Vainojams var būt arī sabiezināts koku vainags, nenormēta augļu raža.
   Ko darīt citādi?
   - Veidot vainagu. Sabiezināts augļu koka vainags, ogulāju krūms ir labvēlīga vide slimību attīstībai. Ventilācija slikta, mitrums saglabājas, saule netiek klāt – dārza sliktajiem tā ir lieliska vieta. Daļu koku vainagu vari sakopt jau tagad, jo pavasarī vienmēr trūkst laika. Tagad vismaz vajadzētu izstaigāt dārzu un izzāģēt vēju un ražas aizlauztos zarus, izlauzt pa vasaru saaugušos ūdenszarus.
   - Retināt augļus. Viens pūstošs ābolītis noteikti paķers nebūtībā līdzi blakus briestošos brāļus un māsas. Tāpēc pareizi būtu augļus jau laikus retināt, lai to sāni nesaskaras (atstāj ap 10 cm citu no cita). Ja ražu retina, būs vēl kāds labums – ābeles ražos katru gadu, ne pārgadus.
   - Sakopt dārzu. Slimību ierobežošanai vissvarīgākā ir profilakse. Ja slimie augļi paliks dārzā, tie nākamgad būs kā starteris jaunai slimību izraisītāju paaudzei. Vislabāk būtu visus puvušos augļus un lapas sagrābt un aizvākt no dārza. Ja prot pareizi veidot kompostu, tos var kompostēt (svarīgi, lai masa izkarst un slimību ierosinātāji iet bojā). Ja utilizējamās mantas daudz, tad noder veca dārznieku metode – rakt bedres turpat dārzā, zem ābelēm. Bedrēs saber visus sagrābumus un uzber ap 30 cm zemes kārtu. Šādas barības vielu glabātavas atradīs ābeļu saknes un bagātīgi mielos koka augumu.
   - Visvienkāršākais risinājums lielam dārzam – apsmidzināt kritušos augļus un lapas ar urīnvielu (karbamīdu). Tas veicinās ātrāku sadalīšanos, kas savukārt likvidēs ziemošanas mītnes daudziem slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
   - Kad lapu vairs nav, izstaigā dārzu un nodauza visus augļus (gan sēkleņiem, gan kauleņiem), kas palikuši pie koka un sačervelējušies. Tie ir tā sauktās mūmijas, kurās uz ziemošanu iekortelējušies slimību izraisītāji. Tos gan vislabāk būtu sadedzināt. Veselīga izskata āboli, kas turas zaros, nav jādauza. Tos var atstāt putnu mielastam.
   - Ražas un neražas gadi dažādos Latvijas reģionos mēdz atšķirties. Cik labi, ka tā!

Nākamā lapa