Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
25
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Kas ir mulča?
Organisks vai neorganisks materiāls, ar ko nosedz augsnes virskārtu ap augiem vai arī noklāj celiņus, takas, rotaļu laukumus. Ir vairāku veidu mulčas: organiskā un neorganiskā, pie kuras pieder arī sintētiskie mulčējamie materiāli.
Organiskā mulča ir augu valsts izcelsmes materiāli: koku mizas un šķelda, zāģu skaidas, priežu čiekuri, kūdra, komposts, salmi, lapas un svaigi pļauta zāle.
Neorganiskā mulča ir nedzīvās dabas materiāli: oļi, dekoratīvie akmeņi, māla lauskas, ķieģeļu un akmens šķembas, arī grants; kā arī sintētiskie materiāli: agrotīkls, mulčēšanas plēve. - Kāpēc augi jāmulčē?
Mulčai ir gan dekoratīva, gan praktiska nozīme. Tā augiem rada labvēlīgākus augšanas apstākļus – karstā laikā saglabā augsnes mitrumu, savukārt lietainā laikā uz augsnes neveidojas dubļu kārta. Tāpat organiskā mulča pasargā augu saknes no temperatūras svārstībām un kailsala, sargājot tos no izsalšanas, turklāt organisko materiālu mulča bagātina augsni ar trūdvielām: mulčas kārta, kas ir saskarē ar augsni, palēnām sadalās, un tā augsne saņem organiskās vielas – kļūst auglīgāka.
Pat smagas, mālainas augsnes apbēršana ar priežu mizu mulču uzlabo augsnes struktūru un augu labsajūtu.
Taupi laiku! Labi nomulčētā dārzā jāravē daudz mazāk, jo nezāles nespēj izlauzties cauri bagātīgi uzklātajam mulčas slānim. - Kādi ir dažādu organisko mulču plusi un mīnusi?
Kūdra. Parasti stādījumos izmanto skābu (pH 3–4,5) vai neitralizētu (pH no 5) kūdru. Skābā augsnē labpatīk augt rododendriem, hortenzijām, viršiem, magnolijām. Savukārt neitralizētā kūdra patiks ziemcietēm, lapu kokaugiem, īvēm, tūjām u. c. Kūdras mulča jāklāj devīgi – 10–15 centimetru biezā slānī. Tas nebūs labākais mulčējamais materiāls nezāļu ierobežošanai, toties lieliski saglabās augsnes mitrumu un ielabos augsni. Sevišķi kūdras mulča patiks augiem, kas prasa trūdvielām bagātu augsni ar augstu gaisa caurlaidību. Kūdras mulča noteikti patiks rozēm, īpaši, ja tās ar kūdru piesegs, gaidot ziemu.
Koksnes šķelda. Parupjš mulčējamais materiāls, sadalās lēni – piecos, septiņos gados. Ja mājās ir zaru smalcinātājs, katrs saimnieks mulču savam dārzam var sagatavot pats. Sevišķa vērtība ir kārklu koksnei, jo tā satur antiseptikas vielas – kārkli ir dabisks acetilsalicilskābes avots. Koksnes šķeldu mēdz iekrāsot un nelielās platībās izmantot kā dārza dizaina elementu.
Zāģu skaidas. Lēts mulčējamais materiāls – dažkārt dabūjams pat bez maksas. Labi der zemenēm, avenēm, kazenēm. Labāk izvēlēties lapu koku, nevis skujkoku skaidas. Jāatceras, ka skaidas sablīvējoties kavē ūdens iekļūšanu augsnē, turklāt tās trūdot un sadaloties patērē daudz slāpekļa, tādēļ augi devīgi jābaro ar slāpekli. Skaidu mulču var uzlabot, sajaucot to ar kūdras substrātu.
Svaigi pļauta zāle. Par tās izmantošanu viedokļi atšķiras. Ir dārzkopji, kas svaigi pļauto zāli ber ap augļu kokiem, ogulājiem, bet citi šādu rīcību par labu neuzskata. Ja nu svaigā zāle tiek izmantota kā mulča, būtu vismaz jāraugās, lai tā nesaskaras ar koku vai krūmu stumbru. Zāli pirms izmantošanas vēlams apžāvēt un to nedrīkst likt pārāk biezā slānī, jo tad zāle sagulst pārāk blīvi, sāk karst un pūt. Ja tavā no zāles gatavotajā mulčā ir pelējums – tas augam vairāk dara sliktu, nevis labu. Mulčēšanai noteikti nevajag izmantot zāli, kurā ir noziedējuši augi, jo sēklas var izsēties – būs daudz jāravē.
Salmi. Salīdzinoši lēts, praktisks materiāls. Labi der zemeņu un citu ogulāju starprindu mulčēšanai. Nekādā gadījumā salmu vietā nedrīkst izmantot sienu, jo tajā būs zālaugu un nezāļu sēklas, kas sabirs augsnē. Nespēsi vien ravēt! Atceries – zem salmiem ziemā ļoti patīk dzīvot pelēm!
Komposts. Jāraugās, lai tas ir pilnībā sadalījies, turklāt pirms izklāšanas kompostu vēlams izsijāt. Komposta galvenā vērtība ir augsnes ielabošana.
Lapas. Vairāk praktiska nekā dekoratīva mulča. Pieejamas tikai rudenī, labi der, lai uz ziemu mulčētu kokaugus, – pasargās to saknes no temperatūras svārstībām, bagātinās augsni. Rudenī pēc augsnes pirmās uzsalšanas lapu kārtu vērts uzbērt arī sīpolpuķēm, tikai pavasarī lapas jānoņem. Mulčai nedrīkst izmantot slimu koku lapas, turklāt nekādā gadījumā nevajag likt mulčā rudenī pāragri sabrūnējušās kastaņu lapas. Visticamāk, tajās dzīvo kastaņu mīnējošā kode, un tās kāpuriem labpatiks pārziemot mulčā – nākamgad postīs tavus kastaņus.
Skujas. Lēts mulčējamais materiāls. Priežu skujas satrūd ļoti lēni, maz dekorativitātes. Patiks rododendriem, turklāt no priežu skuju mulčas pa gabalu turas arī narcišu ziedmuša, kas posta sniegpulkstenītes un narcises.
Priežu čiekuri. Lēts, ļoti dekoratīvs mulčējamais materiāls, īpaši labi piestāvēs lieliem laukumiem. Nav nozīmes augu piebarošanā, cauri augs nezāles.
Priežu mizu mulča. Izplatītākais mulčēšanas materiāls – gan dekoratīvs, gan praktisks. - Kas tik labs priežu mizu mulčā?
Šī mulča ir sasmalcinātas un izsijātas priežu mizas. Šāda mulča būtiski ierobežo nezāļu augšanu, uzlabo ne vien augsnes struktūru, bet arī mitruma un gaisa ietilpību. Turklāt mizas satrūdot augsnē palielina organisko vielu daudzumu, uzlabo augsnes gaisa un ūdens caurlaidību, regulē augsnes mitrumu un temperatūru. Pat smagas, mālainas augsnes apbēršana ar priežu mizu mulču uzlabo augsnes struktūru un augu labsajūtu. Priežu mizu mulča vislabāk der skujeņu stādījumiem un augiem, kam patīk skāba augsnes reakcija, jo tā izdala miecvielas, kas neitrālu reakciju mīlošiem augiem var arī nepatikt. - Kad un kā jāklāj priežu mizu mulča?
Priežu mizu mulču vislabāk klāt pavasarī vai rudenī. Pirms mulčas bēršanas rūpīgi jāizravē visas nezāles un, ja augsne ir sausa, tā jāsalaista. Mulča jāber 5–7 centimetru slānī, savukārt tieši ap augiem – krietni plānākā kārtā, 2–3 cm biezumā. Berot mulču, jāsargās apbērt augus. Arī vēlāk jāpieskata, lai lietus un vējš nesanes mulču pārāk tuvu augiem. Ik gadu mulču atjauno – uzber svaigu apmēram centimetra virskārtu, jo mulča pakāpeniski trūd un iestrādājas augsnē. - Kā aprēķināt vajadzīgo mulčas daudzumu?
Noklājamā laukuma lielums jāsareizina ar mulčas kārtas biezumu. Lai ar 5–7 centimetrus biezu mulčas slāni noklātu vienu kvadrātmetru augsnes, vajag vidēji 50 litru mulčas. Mulčēšanas izmaksas var samazināt, apakšējo kārtu klājot ar smalkāku, bet virsējo – ar raupjākas frakcijas mulčas slāni - Kā izvēlēties īsto priežu mizu mulčas frakciju?
Priežu mizu mulča pieejama dažādās frakcijās. Ir ražotāji, kas piedāvā pat piecu, sešu atšķirīgu malumu mulčas, tomēr pārsvarā pieejama triju frakciju mulča: smalka, vidēja un rupja.
Smalkā frakcija jeb humuss. Patiks rozēm, rododendriem, viršiem. Uzklājot to uz augsnes, daļu virskārtas var aiznest vējš, tik smalka mulča no apakšas ātri sadalās. Tikmēr tā ir ideāli piemērota augsnes ielabošanai – to iejauc augsnē, un augsne kļūst irdena, labi laiž cauri gaisu.
Vidējā frakcija. Mizu lielums ir 5–30 milimetri. Jo smalkāka mulča, jo ātrāk tā sadalās, savukārt ļoti rupja maluma mulča jāber biezākā slānī. Vidējā frakcija ir zelta vidusceļš.
Rupjā frakcija. Mizu lielums ir 20–80 milimetri. Šo frakciju nevajadzētu izvēlēties sīku augu mulčēšanai – tie būs grūti pamanāmi, savukārt lieliem augiem, lieliem laukumiem – lieliski! Slānis jāklāj devīgi, pat 10 centimetru slānī, jo rupjākas mizas nepiegulst viena otrai, mulča ir irdena, atstājot vietu, kur iekrist un sadīgt nezāļu sēklām. - Kā mēslot augus, ja augsne pārklāta ar mulču?
Vislabāk izmantot ilgstošās iedarbības mēslojumu: mulču ap augiem atrauš, augsnē ierušina mēslojumu un uzklāj mulču atpakaļ. Ar skaidu, šķeldas un priežu mizu mulču noklātā augsnē augi ar slāpekļa mēslojumu jābaro devīgāk, jo skābeklis daudz patērējas mulčas sadalīšanās procesā. Papildu mēslošana nav vajadzīga, ja augsni mulčē ar kūdras substrātu vai bagātinātu kompostu. - Kāpēc zem mulčas dažreiz klāj ģeotekstilu?
Pirmkārt, tāpēc, lai vēl vairāk taupītu dārzkopes laiku – pasargātos no nezāļu augšanas un ravēšanas. Sevišķi vēlams ģeotekstils ir svaigi ierīkotos dārzos, kur starp augiem ir daudz brīvās platības – nezāles tur var izvērsties. Kad augi paaugsies, ģeotekstilu būtu vēlams noņemt, lai apakšējais mulčas slānis sajaucas ar augsni un bagātina to.
Otrkārt, ģeotekstilu vienmēr klāj zem neorganisko materiālu mulčas – akmeņiem, oļiem –, lai mulčējamais materiāls nesajauktos ar augsni. - Kad uz augsnes klāj tikai ģeotekstilu vai plēvi?
Agrotīklus un mulčēšanas plēves galvenokārt izmanto dārzkopībā, visbiežāk – zemeņu audzēšanā. Šie materiāli lieliski ierobežo nezāļu augšanu un ilgstoši saglabā augsnes mitrumu, taču augsni nebagātina un arī izskatās nepievilcīgi. Mulčēšanas plēvi sedz tāpat kā melno agrotīklu, bet tās mūžs ir ilgāks.
Melnais agrotīkls jeb polipropilēns ir ūdens un gaisa caurlaidīgs, turklāt melnā krāsa veicina augsnes ātrāku iesilšanu – ražu var gaidīt agrāk. Mulčēšanas plēve nav parastā melnā plēve, bet gan austa plēve, tādēļ tā laiž cauri gan gaisu, gan ūdeni. Mulčēšanas plēvi sedz tāpat kā melno agrotīklu, bet tās mūžs ir ilgāks. Pirms klāj materiālu, augsni sagatavo: izravē, samēslo, izveido grēdas vai vagas un vietās, kur būs augi, izgriež vajadzīgā lieluma caurumus. Agrotīkls sedzot cītīgi jānostiepj un labi jānostiprina.
Ja sintētisko mulčēšanas materiālu grib izmantot košumaugu mulčēšanai, uz plēves vai agrotīkla var uzbērt kādu dekoratīvāku materiālu – čiekurus, šķeldu, priežu mizas. - Kam labāk der neorganiskā mulča – akmeņi, oļi?
Dārzā var būt vietas, kur organiskā mulča nemaz neturēsies, piemēram, stāva nogāze. Tur noteikti labāk piestāvēs dažādi neorganiskie mulčēšanas materiāli – oļi, dekoratīvie akmeņi, māla lauskas. Oļus un akmeņus, protams, var bērt arī līdzenās vietās. Ir augi, ko oļu mulča izceļ vislabāk, piemēram, graudzāles. Turklāt laukuma nosegšanai var izmantot dažādu krāsu akmeņus, tā veidojot pat rakstus. Akmeņu mulča ir ilgmūžīga, ar gadiem tikpat kā nav jāatjauno, bet tai būs vairāk dekoratīva, nevis praktiska nozīme – ne oļi, ne māla lauskas nebagātinās augsni ar barības vielām. Nekādā gadījumā nevajag akmeņus bērt tieši uz augsnes. Starp akmeņiem un augsni jāklāj ģeotekstils, citādi akmeņi ar laiku it kā ieaugs zemē, starp tiem augs grūti izravējamas nezāles, līdz ar to stādījumus būs grūti kopt. - Vai tiesa, ka mulča atbaida maijvaboles?
Nē, bet cauri biezam priežu mizu mulčas slānim maijvabolei ir pagrūti tikt cauri, lai augsnē sadētu olas. Tātad mulča pasargā no maijvabolēm. - Vai ir augi, kam nepatīk mulča?
Jā, tie ir augi, kas labprāt aug sausā, saules sasildītā augsnē. Mulča nepatiks, piemēram, lavandām un īrisiem, to nevajag likt arī viengadīgajiem augiem.
