Dārza ieziemošanas biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

Ziemciešu ieziemošanas kļūdas

Ziemcietes ir mūsu platuma grādos biežāk sastopamie krāšņumaugi, piemēram, flokši, delfīnijas, lavandas un citi augi. Šīs puķes priecē acis vairākus gadus, pārziemojot turpat dobē. Tomēr, lai arī šie augi ir pieraduši pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem, to sagatavošanā ziemas miegam nereti tiek pieļautas dažādas kļūdas.

1. Pārāk ātra ieziemošana
   - Ziemciešu ieziemošana jāsāk tad, kad vidējā gaisa temperatūra ir no +3 °C līdz +5 °C. Ja to izdara par ātru, pastāv risks, ka augi izsutīs.
   - Ziemcietes pēc savas būtības ir pieradušas pie mūsu klimata apstākļiem, tāpēc ieziemošanas darbus nevajag sasteigt – labāk tos veikt nedaudz vēlāk.
2. Novēlota mēslošana
   - Siltās rudens dienas pirms pirmajiem saliem ir pēdējais brīdis ziemciešu mēslošanai. To vēlams izdarīt, kamēr vidējā gaisa temperatūra ir +10 °C. Vēlāk, kad paliek jau aukstāks, augs mēslojumu vairs neuzsūc. Savukārt, ja augs uzņems sniegtās papildu barības vielas pārāk vēlu, tas sāks nepamatoti dzīt jaunus dzinumus, kas rudenī vairs nav nepieciešams.
   - Augam ir jāļauj saprast, ka laiks doties ziemas miegā, tāpēc rudenim paredzētie mēslojumi parasti satur vairāk fosfora un kālija, kas palīdz nobriedināt dzinumus, atšķirībā no pavasara mēslojumiem, kam klāt ir slāpeklis zaļās auga daļas ātrākai augšanai.
3. Perfekti nokopts dārzs
   - Nereti dārza saimniekiem patīk rudenī dārzu nokopt tīru, nogriežot visas puķes un savācot nobirušās lapas. Taču dabā valda citi likumi! Nobirušās lapas piesedz auga saknes, dodot tām siltumu un barības vielas – trūdvielas, no kā saknēm baroties. Līdzīgi arī ziemcietēm – to virsējā daļa atmirst un pārklāj auga saknes, sargājot to no sala un sniedzot barības vielas. Piemēram, nogriežot delfīnijas, kuru stumbrs ir kā trubiņa, līdz ar zemi, stumbrā krāsies lietus ūdens, kas radīs lieku mitrumu un bojās augu.
   - Ja tomēr ir vēlme ziemcietes apgriezt, tas jādara tā, lai auga daļa virs zemes paliek 15–20 cm. Siltajā laikā tas palīdzēs ziemcietēm baroties un sakņu kamols neizsals, bet ziemā tajās vairāk ieķersies sniegs un lapas, tādējādi pasargājot auga saknes.
   Vēlams lakstus nogriezt augiem ar lielām ziedkopām, piemēram, krastkaņepēm. Ja lielajās auga ziedkopās sabirst sniegs, tās var nolūzt.
4. Augu pārlieka sasegšana
   - Kad ir apgriezti laksti, augu saknes piesedz ar kūdru, smalki sijātu mulču, zāģu skaidām vai egles zariem. Tomēr viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir vēlme augus pārlieku sasegt. Tādā gadījumā augi izsūt un aiziet bojā. Ja tiek salikts pārāk daudz egļu zaru, tajos var iemitināties dažādi grauzēji.
   - Lai neriskētu ar augu izsušanu, iespējams izmantot ieziemošanai piemērotu materiālu, piemēram, ieziemošanai paredzētu kūdru, kas pavasarī kalpos par pirmajām barības vielām augu saknēm.
5. Graudzāļu apgriešana nelaikā
   - Graudzāles rudenī nedrīkst apgriezt! Ja tās apgriež, graudzālēs tiek mitrums un tās var aiziet bojā. Pavasarī smalkās graudzāles izbužina ar rokām vai grābekli, lielākus augus var arī apgriezt, bet ne līdz zemei.
   - Ja negribas, lai vējš garās graudzāles izgāž, tās var sapīt bizēs. Gan savītas, gan brīvi atstātas graudzāles izskatās dekoratīvi ne tikai rudenī, bet arī ziemā, pārklātas ar vieglu sniega segu.

Nākamā lapa