Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Ja zemi joprojām klāj sniegs, var pabarot sīpolpuķes un ziemciešu stādījumus ar papildmēslojumu, pakaisot to tieši uz sniega. Tam kūstot, mēslojums nonāks augsnē.
- Pamazām vari sākt pieseguma noņemšanu ziemcietēm un rozēm. Ieteicams to darīt tad, kad mākoņi klāj debesis. Piesegumu noņem pakāpeniski, vairāku dienu garumā, lai augi labāk pielāgojas gaismai.
- Der atcerēties, ka siltās dienas vēl ilgi mīsies ar aukstuma periodiem, kad augus vajadzēs pasargāt no sala un salnām, tādēļ viegli izmantojamam materiālam augu pasargāšanai vienmēr jābūt pa rokai.
- Ja sniega nav, parūpējies par augiem, kuru lapas saglabājas arī ziemā. Tie jāpasargā no saules apdegumiem, tos viegli piesedzot kaut vai ar egļu zariem plānā kārtā. Kailsalā, ja augsne vēl sasalusi, bet lapas saulē nevar saņemt ne mitrumu, ne barības vielas, bojā var aiziet viss augs.
- Marta beigās vēlams nogriezt daudzgadīgo krāšņumzāļu pērnos lakstus, lai vieta jaunajiem dzinumiem.
- Jāapgriež tās ziemcietes, kas nav apgrieztas rudenī, īpaši peonijas. Kad parādīsies jaunie pumpuri, to izdarīt būs grūtāk, neaplaužot pumpurus. Apcirpšana un veco ziedu nogriešana noderēs arī viršiem, lavandām, perovskijām, tādējādi saglabājot kompaktus cerus.
- Ja laika apstākļi ļauj, zeme mīksta, izravē siltajos rudens mēnešos saaugušās nezāles – aktīvais augšanas laiks vēl nav sācies, un tās ir viegli izraut.
- Laikus sagatavota augsne puķu stādīšanai, iestrādājot tajā kompostu, labi sadalījušos kūtsmēslus, atvieglos pavasara darbus.
- Pārskati sējumu kastītes – tas ir ikdienas darbiņš. Kas sadīdzis, kam nepieciešams papildapgaismojums, kas jāpiķē podiņos, lai veidotos labāka sakņu sistēma.
- Kad dīgstam izveidojušās pirmās īstās lapiņas, pienācis laiks piķēšanai. Svarīgi – pārstādot jebkuru augu no sējumu kastītēm, to nepieciešams ievietot augsnē līdz dīgļlapiņām, tā pasargājot no bezjēdzīgi gara kāta veidošanās.
- Kad dēsti pāris nedēļu paauguši, tos piebaro ar kalcija nitrāta šķīdumu un vājas koncentrācijas mēslojumu. Laisti no rīta, lai augi līdz vakaram paspēj apžūt, tā pasargāsi tos no dažādu slimību attīstības. Kad augu lapas savstarpēji saskaras, laiks tos retināt. Ja parādīsies kaitēkļi, tos būs vieglāk pamanīt un apkarot.
- Marts ir īstais brīdis, lai sētu agerātus, petūnijas, celozijas, neļķes, salvijas. Sējumus novieto vismaz 18–20 grādu temperatūrā. Šiem augiem (atšķirībā no begonijām, leduspuķēm) pēc sadīgšanas temperatūru vēlams pazemināt pat par 6 grādiem, lai tos nostiprinātu.
- Pārzieminātie begoniju gumi jāliek podiņos substrātā, pārberot augsni 2–3 cm biezumā. Augsni uztur viegli mitru! Begonijas necieš pārlieku mitrumu, tā ietekmē var attīstīties dažādas puves, it īpaši, ja temperatūra noslīd līdz 10 grādiem, kā tas mēdz būt siltumnīcās.
- Gaismā un siltumā novieto pārzieminātos agapantu podus, ja nepieciešams, augus pārstādi lielākā podā vai arī sadali. Latvijā agapante jeb Āfrikas lilija ir samērā maz izplatīts augs, jo dārzā nepārziemo, bet kā toveraugs no vasaras vidus priecē ar skaistām zvaniņu ziedkopām baltos un dažādas intensitātes zilos toņos.
- Jāpievērš uzmanība glabāšanai noliktajiem gumiem un sīpoliem – kannu, dāliju, gladiolu u. c. Tām līdz stādīšanai vēl jāpaciešas.
