Kas jādara tagad
- Izskati dārzeņu kultūras – kādas iepriekš tika audzētas, kuras paliks, kuras mainīsies, ies prom vai nāks klāt. Iesaku audzēto kultūru un šķirņu spektru paplašināt, lai nodrošinātu labāku pašapgādi. Vismaz 10 procentus dārza platības ieplāno atvēlēt eksperimentiem ar jaunām kultūrām un šķirnēm.
- Laiks saplānot dārzā kultūru izvietojumu, lai ievērotu augmaiņu. Proti, nevajag audzēt katru gadu vienā vietā vienas dzimtas dārzeņus ar vienādām barošanās prasībām, ar vienādu sakņu dziļumu, ar līdzīgām slimībām un kaitēkļiem. Tāpat jāparedz vietas, kur augsne tiks papildus ielabota un atveseļota, izmantojot organisko mēslojumu un zaļmēslojuma kultūras.
- Lai mazinātu rūpes par augu aizsardzību, ieplāno vairākas dobes ar dārzeņu jauktajiem stādījumiem. Piemēram, sarkanās bietes kopā ar galviņkāpostiem, brokoļiem, ziedkāpostiem, kolrābjiem, sīpoliem, pupiņām. Burkānus kopā ar pupiņām, salātiem, sīpoliem, lauka tomātiem. Baziliku var stādīt starp visiem dārzeņiem.
- Paredzi papildu platības dažādiem pakalpojuma augiem, kas piesaista plēsīgos kukaiņus, apputeksnētājus. Tādi augi ir, piemēram, ķimenes, dilles, izops, anīss, fenhelis, lupstājs, zilpodze, biškrēsliņš, tauksakne, kaķumētra. Tos izsēj vai izstāda starp pamata kultūraugu rindām, malās, starp dobēm. Pasūti šo augu sēklas ar aprēķinu, lai pietiek vismaz trim sējas termiņiem. Tas pats attiecas uz attiecīgās kultūras audzējamo platību.
- Kamēr dārza sezona nav sākusies, ir laiks caurskatīt dažādus dārzkopim nepieciešamos aksesuārus, varbūt kādi ir bojāti un nefunkcionē. Velti laiku, lai aplūkotu dārzkopjiem paredzētās internetveikalu sadaļas – izmanto atlaides un iegādājies jaunus darbarīkus, ja nepieciešams. Neaizmirsti par iespēju pielāgot lietas, ko parasti metam ārā. Dod lietām un priekšmetiem iespēju kalpot no jauna.
- Iegādājoties sēklas, pievērs uzmanību šķirņu izvēlei, no kurām būs iespēja ievākt sēklas pašiem. Hibrīdu sēklām tādas iespējas nav.
- Laikus pasūti pirmos substrātus agri sējamām kultūrām, jo sevišķi dekoratīvajām un tām kurām veģetācijas periods sasniedz četrus un vairāk mēnešus. Pirms iegādes izvērtē, vai substrāti bija apmierinoši iepriekšējā sezonā, sevišķu uzmanību pievērs tam, vai EC cipari atbilst kultūrai.
- Liec kastēs vai konteineros steidzināšanai sīpollokus, sakņu selerijas un pētersīļus.
- Sēj mazās kastītēs dažādas sēklas (redīsus, zirņus, kressalātus u. c.) mikrozaļumiem, atkārtojot sēšanu ik pēc 10 dienām jaunas ražas iegūšanai.
- Janvāris ir laiks, kad jau tumsā steidzina tādas kultūras (izraktas rudenī un noliktas pagrabā), no kurām var iegūt svaigus dzinumus, piemēram, rabarberus, sparģeļus. Izraktās saknes iestāda balkona kastēs tā, lai pumpuri būtu 2–4 cm zem augsnes virskārtas, salaista, nosedz ar melno plēvi un novieto 8–10 grādu temperatūrā. Kad sāk augt lapas, plēvi noņem un temperatūru paaugstina līdz 15 grādiem. Laista mēreni un ar siltu 25–30 grādu ūdeni. Ražu var sākt vākt pēc 5–6 nedēļām, kad kāti ir 20–30 cm gari. Ražu vāc divus mēnešus. Pēc katras nogriešanas dod NPK 0,1% šķīdumu (ar slāpekļa pārsvaru) pamīšus ar kalcija nitrātu.