- Spoža saule dienā un mainīgi pazemināta temperatūra naktīs ir apstākļi, kas rada kokaugiem apdegumus, mizas plaisāšanu un, iespējams, arī neatgriezeniskus bojājumus. Izzini, kuri augi dārzā ir visjutīgākie pret šādiem ziemas apstākļiem.
- Noēnošana, potējuma vietas vai stumbra ietīšana ir darbi, kas noteikti jāveic šajā mēnesī, ja tas nav paveikts agrāk. Noēnošana ir ārkārtīgi svarīga kokaugiem ar smalkām skujiņām. Tādas noteikti ir Kanādas egles šķirnes. Sevišķi stipri saulē apdeg ‘Conica’, pacipreses, īves un jauni kadiķi (īpaši ar dzeltenām un zilganām skujām).
- No dienvidu puses ieteicams noēnot augus ar mūžzaļajām lapām. Izteikti jutīgi ir bukši, ziemzaļie rododendri, spožlapu mahonijas, ileksi un mūžzaļās bārbeles. Tieši tāpēc stādījumu plānošanā ir svarīgi atsevišķu augu grupas ar mūžzaļām lapām iestādīt tā, lai citi augi tos daļēji noēno no dienvidu vai dienvidaustrumu puses.
- Noēnošanas materiāliem visdabiskāk izvēlēties egļu skujas vai niedru segas, ko apsien vai atslien pie lielākiem augiem no saules puses, mazajiem un zemajiem augiem vienkārši uzmetot virsū. Lieliski var izmantot zarus no pagājušajā rudenī vai ziemas sākumā apgrieztajiem egļu dzīvžogiem (starp citu, arī tagad to var darīt).
- Var izveidot niedru un klūgu pinuma aizslietņus ikgadējai lietošanai. Tie noteikti jānostiprina, lai neapgāž stiprais februāra vējš. Tāpat jāpadomā, kur šādus vairogus turēs vasaras sezonā.
- Ja nav dabiska materiāla, iegādājies speciālus noēnošanas sietus, agroplēvi (nav ieteicama melna) vai džutas maisa audumu.
- Potējuma vietas un/vai stumbra ietīšana nepieciešama augiem ar vāju ziemcietību (apstādījumu veidotāju ceļvedī norādīta rietumu (R) vai rietumu un vidus (RV) klimata augšanas zonu) un pagājušajā sezonā stādītiem dekoratīvajiem augiem un dendroloģiskajiem brīnumiem.
- Sevišķi dārgu augu potējuma vietas vislabāk aptīt ar sausām paparžu lapām, pa virsu vēl pietinot egļu zariņu skuju bunti. Auklai noteikti izmanto dabisku materiālu.
- Augu iepakojums jāveido tā, lai tas visus ziemas mēnešus izskatītos estētiski, nevis kā stāvus saslieti boksa maisi treniņzālē. Augus no iepakojuma atbrīvo tikai marta beigās vai aprīļa sākumā.
- Tāpat februārī jāatceras, ka dārzu var apciemot zaķi un citi meža dzīvnieki. Ja būsim laikus parūpējušies par augu ietīšanu un norobežošanu, tad dzīvnieki nevarēs nodarīt skādi dārgākajiem un mīļākajiem dārza lolojumiem.
- Ja šķiet, ka nepieciešams veidot kokaugu vainagu, tad šobrīd to var darīt liepām, ošiem un zirgkastaņām. Tas nozīmē izzāģēt vai izgriezt sausos, slimos zarus un dubultās galotnes.
- Vainagu kopšanu var veikt arī lazdām un vilkābelēm. No lazdu taisnajām klūgām pavasarī varēs veidot norobežojošas sētiņas vai tās izmantot dabisku pergolu konstruēšanai vīteņaugu audzēšanai. Ja dārzā vai ainavā nepieciešams izveidot vēja buferzonu augļu vai košuma dārzam, tad šopavasar jāieplāno iestādīt kādu no daudzajām lazdu šķirnēm.
- Un, skat, nav vairs ilgi jāgaida, kad sētā savas dzeltenās ziedu skaras atvērs viens no visagrāk ziedošajiem krūmiem lazda, tad vizuāli pamanāmās pārmaiņas būs sākušās un iestāsies dārzamīļa nepacietīgi gaidītais brīdis – pavasara gaidīšana.
Dārza darbi februārī: koki un krūmi
Dārzs
8. februāris, 2023
Komentēt
Februāris ir smalko pārvērtību mēnesis dabā, kad atsevišķiem kokiem un krūmiem niansēti iekrāsojas zaru gali, jo tie pamazām mostas. Dārzs saulainā dienā spēj mūs apžilbināt ar elpu aizraujošu, smalki fakturētu un ietonētu pārvērtību izrādi ainavā. Augi, kas gulējuši, pamazām sakustas. Darba rosība parādās arī dārza draugiem. Konsultē Linda Neško, ainavu arhitekte, pasniedz dārza veidošanas kursus.