Skaidro Rita Zaļā, dāliju kolekcionāre un selekcionāre, kuras radītās dālijas guvušas starptautisku atzinību.
Pašlaik dālijas interesē daudzus, un ne tikai pie mums tās kļuvušas arvien iemīļotākas, bet arī pasaule iet tādā pašā virzienā. Kā savās pārraidēs internetā stāsta dāliju audzētāja no Kanādas Konija Tompsone (Connie Thompson), vēlme pēc grieztajiem ziediem, ar ko dekorēt pasākumus, ir tik liela, ka cilvēki gatavi gaidīt rindā pat sezonu – vienā ziedēšanas sezonā gluži vienkārši nevar visus ziedu kārotājus apkalpot. Un redzu, ka arī Latvijā jaunu, apņēmīgu meiteņu vidū attīstās griezto ziedu audzēšanas bizness, kur sava vieta atvēlēta arī dālijām. Tas priecē!
Citi lasa
Gumu saglabāšana. Soli pa solim
- Izrakt gumus. Kad to darīt, ir vairāki varianti. Ja sals ceriem iekniebis jau septembrī, nogaida divas nedēļas un tad rok ārā. Ja septembrī turas labs laiks, dālijas vajadzētu norakt oktobra sākumā vai vidū – pat ja laksti vēl nav nosaluši. Lakstus, atstājot 20–25 cm garus stublājus, nogriež tieši pirms norakšanas vai uzreiz pēc tam. Man dāliju ir daudz, un darbi pie gumu dalīšanas ieilgst, tāpēc es tos ar ūdens strūklu noskaloju un saulītē nožāvēju, taču būtībā labāk ir nemazgāt.
- Apstrādāt pret baktērijām un sēnēm. Kad gumiņi apžuvuši, palikušos stublājus var nogriezt līdz sakņu kakliņa pumpuru vietai. Tad gumus vajadzētu apbērt ar Biomiksu vai Trihodermīnu – vērtīgo mikroorganismu deva palīdzēs mazināt pelējuma un citu infekciju riskus.
- Dalīt ceru. Lai labāk izprastu dāliju fizioloģiju… Izraktajā cerā ir gan vecie gumi, kas iestādīti šī gada pavasarī, gan jaunie bērniņi. Vizuāli tos atšķir pēc tā, ka vecāki ir noapaļotāki un to galos vairāk sīku saknīšu. Savukārt jaunie gumi, pieaugums, kas veidojies vasaras laikā, izskatās slaidāki un garenāki. Tad lūk – ceru dalot, jaunos gumus atdala no vecajiem un uzglabā stādīšanai pavasarī, bet vecos var izsviest. Izņēmums ir šķirnes, kurām nav raksturīgs vērā ņemams pieaugums – vasaras gaitā mainās tikai tas, ka vecais gums izaug lielāks. Tad gan – glabāties liek to pašu veco gumu.
Kā īsti dalīt, ja ir, ko dalīt? Rūpīgi jāizpēta cers un jādala tur, kur starp gumiem ir kāda brīva vieta, spraudziņa. Tāpat var pavērot, kur gumi paši dabiski gribētu atdalīties. Galvenais – jādala tā, lai katrai atdalītajai cera daļai būtu pumpurs, no kura nākamajā sezonā augt dzinumam. To vislabāk darīt ar asām, precīzām dārza šķērēm un cimdiem rokās. Pēc grieziena izdarīšanas brūces jāapžāvē saulē un var atkārtoti apbērt ar Biomiksu vai Trihodermīnu. Gumu dalīšanu var arī atlikt uz pavasari un darīt to pirms stādīšanas, taču tad jārēķinās, ka glabājoties tie aizņems vairāk vietas, jo nebūs tik kompakti kā sadalīti.
Ceru dalīšanu var atlikt arī uz pavasari un darīt to pirms stādīšanas, taču tad jārēķinās, ka glabājoties tie aizņems vairāk vietas, jo nebūs tik kompakti kā sadalīti.
Nevajag ceriem apgriezt visas sīkākās saknītes, jo katrs grieziens ir brūce, pa kuru gumā var iekļūt infekcija. - Liek glabāties. Vislabāk katru gumu ietīt sausā avīzē un kārtot plastmasas maisiņā, kura galu neaizsien. Šādā veidā gumiem tiek doti divi labumi – avīzes sainītis palīdz regulēt mitrumu, bet maisiņš sargā no izžūšanas. Labu mikroklimatu palīdzēs uzturēt maisiņā iebērtas svaigas skujkoku skaidas vai sausas ozollapas. Tad gumus līdz pavasarim atstāj mierā aptuveni 5–8 grādu temperatūrā.
Uzticami avoti, kur meklēt informāciju
Gan platformā YouTube, gan Facebook var atrast kanādiešu audzētājas Konijas Tompsones (Connie Thompson) un amerikāņu selekcionāres Kristīnes Albrehtes (Kristine Albrecht) padomus par dāliju audzēšanu un kopšanu, tostarp ceru dalīšanu un glabāšanu. Kristīnes Albrehtes izveidotajā mājaslapā santacruzdahlias.com atrodami arī uzskatāmi videomateriāli. Tiesa, informācija ir angļu valodā.