Pavasarī daba mums piedāvā dzīvības sulas un jaunu spēku, tikai jāprot paņemt. Lūk, daži ieteikumi, ko meklēt un kā izmantot! Konsultē Vaira Kārkliņa, augu zinātāja un grāmatu autore.
Vaira Kārkliņa no Pāvilostas ir zinoša augu pētniece un katru gadu apgūst ko jaunu, kā arī pilnveido jau uzkrātās zināšanas: «Daba negaida, tāpēc cilvēkam pašam jāseko līdzi tās norisēm, plaukšanai un ziedēšanai – ja nokavēsim īsto brīdi, nāksies gaidīt atkal veselu gadu!»
Liepājā Vaira realizē arī pieaugušo neformālās izglītības programmu, kas piedāvā apgūt augu mācību un izmantot dabas labumus dažādos aspektos – gan zaļajā virtuvē un aptieciņā, gan kosmētikā un mājas tīrīšanā.
Pumpuru un ziedu spēks
Vieni no pirmajiem pavasara vēstnešiem ir briestošie koku pumpuri, kurus var daudzveidīgi izmantot – gan ēst svaigus sēkliņu vietā, gan izžāvēt un lietot kā garšvielu. Visvērtīgākie pumpuri, protams, ir brīdī, kad tie ir piebrieduši un teju, teju plauks.
Svaigus pumpurus var lietot salātos. Piemēram, ļoti garšīgi ir liepu pumpuri, tiem piemīt maiga riekstu garša. Liepu pumpuri satur saponīnus – putojošas vielas, ko var izmantot arī kosmētikā ādas tīrīšanai.
Pumpuru sāls un cukurs. Pumpurus var sasmalcināt un sajaukt ar sāli vai cukuru – šim nolūkam labi der papeļu pumpuri, kas ir ļoti aromātiski, ar medaini saldu smaržu.
Šādu pumpuru cukuru var likt pie dzērieniem, pārkaisīt desertiem utt. Savukārt pumpuru sāls labi noder salātos, tāpat arī pie gaļas, zivs un vienkārši uz maizītes.
Pumpuru eļļa. Ir tāds teiciens, ka ābolus un kartupeļus vāc maisiem, zāļu tējas ar groziņu, bet pumpurus un ziediņus ar sauju – tātad nedaudz. Savāktos pumpurus ieteicams pāris dienu apžāvēt, lai tie atdod lieko mitrumu un lai vēlāk eļļā nesākas rūgšanas procesi. Kad pumpuri apžāvēti, tiem pārlej kādu augu eļļu (olīveļļa ir laba, bet var arī vieglāku, neitrālāku, piemēram, vīnogu kauliņu eļļu) un veselu mēnesi tur gaišā, saulainā vietā, ik dienas saskalinot. Augu un eļļas attiecība ir apmēram 1:5, jāskatās, lai eļļa drogas pilnībā nosedz.
Eļļas uzlējumu var gatavot tīrā burciņā – ieber drogas, pārlej ar eļļu, bet skatās, lai nebūtu pavisam pilna, tad liek virsū vāciņu. Vislabāk, ja eļļas uzlējums aizņem ⅔ no burciņas, tad arī apmaisīšanai neko vairāk nevajadzēs, vien saskalināt burciņu, pat nenoņemot vāciņu. Saskalina katru dienu. Pēc tam izkāš, ielej tumša stikla pudelītē un glabā tumšā vietā. Ja gatavo pumpuru izvilkumu eļļā no liepu pumpuriem, tad eļļa būs ļoti maiga, nomierinoša. Var vākt arī papeļu, apšu pumpurus, kam raksturīga pretsāpju iedarbība, tāpēc šī eļļa noderēs locītavu veselībai.
Plūmju, ķiršu, ābeļu ziedi – arī pirmie pavasara augļu koku ziedi lieliski der eļļas uzlējumam (arī ziedi pirms uzlējuma gatavošanas jāapžāvē), kuru pēc tam var izmantot gan sejas tīrīšanai, gan relaksējošai masāžai.
Bērzu pumpuri ir ļoti sīki, lai tos ievāktu, jāapbruņojas ar pacietību. Bet ir to vērts! Piemēram, labs ārstniecības līdzeklis kaulu un muskuļu sāpēm ir bērzu pumpuru tinktūra, kuru gatavo ar degvīnu (attiecība tāda pati kā eļļas uzlējumam – 1:5 jeb viena daļa pumpuru, piecas daļas degvīna). Parasti degvīna uzlējumus iesaka noturēt 2 nedēļas, bet Vaira tur mēnesi, jo uzskata, ka šķidrumus ietekmē Mēness, tāpēc labāk, ka uzlējumu notur visas Mēness fāzes. Ideāli, ja pumpurus sanāk ievākt Jauna Mēness fāzē. Pēc tam izkāš, ielej tumšā pudelītē un glabā tumšā vietā.
Vislabāk vākt pavisam jaunas lapiņas – gārsas varēs vieglāk sakošļāt, savukārt mazās nātrītes vēl nav tik dzelošas.
Atceries! Augi jāvāc tikai sausā laikā, kad rasa nožuvusi, nelīst lietus un vēlams – spīd saulīte.
Gārsa, nātre, pienene
Slavenais pavasara trijnieks cilvēka organismā labi darbojas gan atsevišķi, gan savstarpēji sadarbojoties. Gārsa izvilks no kauliem apkaļķojumus un toksīnus, nātre palīdzēs tos transportēt pa asinsvadiem un izvadīt no organisma. Vislabāk ievākt pavisam jaunas, vēl spīdīgas un līdz galam neatvērušās gārsu lapiņas – tās ir vissulīgākās un arī viegli sakošļājamas. Saujiņu jauno gārsas lapiņu gluži vienkārši var pielikt brokastu salātiem vai apēst ar omleti un biezpienu. Gārsas ir labas locītavu veselībai – var savākt jaunās lapiņas tā pavairāk un sablendēt veselīgā kokteilī ar citiem zaļumiem un paniņām.
Savukārt pienene ir laba gan tiem, kuriem ir reimatisms, sāp kājas, gan tiem, kuriem gremošana nestrādā, kā nākas. Pienene veicina žults izdalīšanos un atbilst teicienam, ka rūgts dara laimīgu. Ieteicams lasīt pavisam jaunas, maigas pieneņu lapiņas, tās nebūs tik rūgtas. Ja nebiedē rūgtums, var apēst pa kādam pieneņu pumpuram vai ziedam.
Nātres vispārēji spēcina organismu, stiprina imunitāti un veicina asinsradi. Tās ir labs dzelzs avots un satur arī citus vērtīgus mikroelementus un vitamīnus. Sievietēm nātres palīdz normalizēt menstruālo ciklu.
Zināms, ka, piemēram, nātres mēdz apliet ar verdošu ūdeni, kas palīdz mīkstināt lapu dzeļmatiņus. Taču, aplejot ar karstu, iet bojā C vitamīns. Augus var apliet arī ar istabas temperatūras ūdeni un atstāt uz nakti ievilkties – no rīta būs labs veselības dzēriens.
Ja lieto izkaltētas nātru lapas, dara tā: 1–2 ēdamkarotes aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 5 minūtes un dzer pa trešdaļai glāzes trīs reizes dienā. Nevajag aizmirst arī baltās panātres – tautā tās dēvē par mīkstajām nātrītēm, no kuru baltajiem ziediņiem bērni labprāt sūc medutiņu. Var ievākt tikai ziediņus, var visu stublāju ar lapām un ziediem. Panātres tējai ir laba pretiekaisuma iedarbība, var lietot pie urīnpūšļa un nieru saslimšanām, ginekoloģiskām vainām, mazasinības.
C vitamīna avots – mazpurenītes
Mazpurenītes ir mazāk populārs augs, kas aug mitrās vietās. Mazpurenītei ir spīdīgas nierveida lapiņas un tā aug gluži kā paklājs. Lapiņas ir bagātas ar C vitamīnu, un tās var ievākt līdz ziedēšanas brīdim – pēc tam vairs ne, jo augā tad veidojas vielas, kas nav cilvēkam vēlamas. Lapiņas var jaukt salātos, var uzbērt uz maizītes, sakult smūtijos, bet – ar mēru! Maza saujiņa dienā ir pilnīgi pietiekami.
Atceries!
Augus nevajag vākt pilsētas parkā un ceļmalās. Vislabāk laukos, pļavās, savā dārzā. Var painteresēties arī bioloģiskajās zemnieku saimniecībās – kā zināms, tur kopā ar citiem pirmajiem zaļumiem (spinātiem, garšaugiem) aug arī ekoloģiski tīras nezāles. Piemēram, virza satur daudz kālija, tāpēc ir laba urīndzinēja. Ja nepaspēji pietiekami daudz sadzerties bērzu sulas, jāēd virza! Arī balanda ir uzturvielām bagāta, turklāt garšīga – var likt zaļajos salātos kopā ar citiem zaļumiem un garšaugiem, var pievienot zupai, iegūstot tumīgu sātīgumu.
Atceries, ka, ēdot pavasara zaļos labumus, jāievēro divi principi – pakāpenība un mērenība! Nedrīkst sākt ar veselu glāzi zaļas sulas, jo tā ir ļoti bagāta ar hlorofilu un citām vielām, kas organismam var būt liels šoks. Sāc ar lapiņu, tad saujiņu un – pamazām!
Saudzē koku! Zaru kokam ir daudz, tāpēc nevajag aplasīt vienu zaru – pumpuri jāievāc no vairākiem! Tāpat arī nevajag ņemt galveno pumpuru, kas ir zara galā, labāk izlases kārtā no sāniem.
Izskatās, ka Tu izmanto reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)?
Mūsu portāla lasītājiem bez maksas ir pieejami kvalitatīvi raksti. Reklāmas ir vienīgais veids, kā mēs varam turpināt piedāvāt bezmaksas saturu. Lūdzu, izslēdz savu reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)!
Rīga +1°C 
10
0
0
1
1
0
1
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
