Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
«Slimo. Kā suņi, tā kaķi,» atzīst dakteris. «Turklāt pēdējā laikā šī diagnoze kļūst biežāka. Iespējams, tāpēc, ka beidzot klīnikās var viegli veikt analīzes, slimību ātri konstatējot. Otrs iemesls, kas varētu būt saistīts ar cukura diabēta izplatību, – visbiežāk ar to slimo labradori retrīveri, un, ja savulaik šīs šķirnes suņi Latvijā nebija bieži sastopami, tad tagad viņu ir daudz. Labradori retrīveri ir korpulentāki nekā daudzi citi suņi, tāpēc viņiem cukura diabēts tiek konstatēts biežāk, tomēr saslimt var jebkuras šķirnes vai bezšķirnes suns. Neviens nav pasargāts.»
Taču varam nomierināt dzīvnieku saimniekus, kuri, šīs rindas lasot, jau sākuši uztraukties. Pat tad, ja cukurslimība izrādīsies tava dzīvnieka nelūgtā pavadone, zini: ar šo kaiti lielākoties var sadzīvot! Ja vien saslimšana tiks laikus diagnosticēta un ārsta uzraudzībā tiks kontrolēts mīluļa cukura līmeni asinīs, varēsi uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti un pašsajūtu, paildzinot viņa mūžu.
Kas ir cukurslimība?
Medicīniski šo ligu sauc par cukura diabētu jeb diabetus melitus, un ar to apzīmē aizkuņģa dziedzera šūnu nespēju pietiekamā daudzumā saražot insulīnu. Savukārt insulīns kā cilvēka, tā dzīvnieka organismā it kā atslēdz vārtus, lai glikoze, kas organismā nonāk ar pārtiku, varētu nokļūt šūnās un iesaistīties enerģijas ražošanā. Ja organismā insulīna trūkst, glikoze šūnās iekļūt nevar, tā paliek asinīs, un līdz ar to paaugstinās cukura līmenis asinīs. Tātad cukurslimība rodas, ja organismā ir daļējs vai pilnīgs insulīna trūkums.
Kā var iedzīvoties cukura diabētā? Pastāv trīs saslimšanas faktori:
- iedzimtība,
- barošana,
- stress.
Lai arī biežāk cukurslimība skar dzīvniekus pusmūžā – 7–9 gadu vecumā, to konstatē arī kucēniem un gados jauniem suņiem. «Saskaroties ar šo diagnozi, saimnieki bieži brīnās: «Bet es taču nekad sunim neesmu devis daudz saldumu!?» Tā tik vēl trūka! Cukura diabētā var iedzīvoties nevis no konfekšu ēšanas katru dienu, bet gan uzturā regulāri lietojot treknus ēdienus,» skaidro dakteris Krūmiņš. «Tāpēc visbiežāk cukurslimību novēro tukliem, apaļīgiem, pārbarotiem dzīvniekiem.»
Veseliem dzīvniekiem profilakses nolūkos reizi gadā vēlams nodot urīna analīzes – ja tiks konstatēts paaugstināts glukons, dzīvniekam veiks asinsanalīzes un slimību izdosies konstatēt sākuma stadijā.
Izrādās, arī stress vistiešāk iedarbojas uz aizkuņģa dziedzeri. Pārdzīvojumu laikā organismā izdalās kortizons, kas tad tālāk izraisa citas kaites. Pat veseliem suņiem liela stresa laikā var paaugstināties cukura līmenis asinīs, atšķirība tikai tā, ka spēcīgs dzīvnieka organisms pēc stresa pats spēj noregulēt cukura līmeni asinīs, kamēr slims to vairs nespēj.
Kā pamanīt simptomus?
Pastāv trīs izteikti saslimšanas simptomi:
1) daudz dzer un daudz čurā (sākas arī urīna nesaturēšana),
2) daudz ēd, tomēr svarā nepieņemas, pat izteikti novājē,
3) parādās acetonam līdzīga smaka no mutes.
Dakteris Krūmiņš novērojis, ka visbiežāk saimniekus uzmanīgus dara fakts, ka mīlulis sācis daudz uzņemt šķidrumu, daudz ēd, bet nekas neiet labumā. «Normāli sunim asinīs cukura līmenis jābūt 4–6 milimoliem litrā, bet, tam paaugstinoties līdz 14–16 vienībām, dzīvnieks izjūt pastiprinātas slāpes, daudz dzer un daudz ēd, taču nekas viņam neturas iekšā, suns burtiski dilst. Cukura līmenim uzkāpjot vēl augstāk, pievienojas arī acetona smaka no mutes. Un, ja cukura līmenis asinīs ilgstoši netiek stabilizēts, sāk pasliktināties redze, suns var kļūt akls.»
Visgrūtāk diabētu laikus uzķert esot vasarā: suns ēd sauso barību, viņam ir karsti, daudz dzer.
Visgrūtāk diabētu laikus uzķert esot vasarā: suns ēd sauso barību, viņam ir karsti, daudz dzer. Pienāk rudens, suns joprojām turpina pastiprināti dzert, daudz čurā, nespēj pat vairs sagaidīt iešanu ārā. Un tikai tad saimnieki sāk domāt par ārsta apmeklējumu. Dakteris Krūmiņš skumji teic: «Par vēlu. Ar šādiem simptomiem slimība jau ir ielaista.»
Tātad, ja vien pamani, ka suns sācis vairāk pieplakt ūdens bļodai, steidzieties pie daktera! Visās klīnikās ir pieejami glukometri un pāris minūšu laikā iespējams noskaidrot: pastiprinātā dzeršana ir cukurslimības sākums vai cita liga.
Kā ārstē cukurslimību?
Pastāv divi ārstēšanas veidi – atkarībā no stadijas, kādā cukura diabēts konstatēts:
- agrīnā stadija, kad cukura līmeni var stabilizēt ar barību;
- ielaistā stadija, kad būs jālieto insulīns.
Diabētu konstatējot, tiek arī noskaidrots: cik lielā mērā cukura līmenis ir paaugstināts. Ja tas nav pārmērīgi augsts, to var mēģināt stabilizēt ar barību. Saimnieks var izvēlēties: ēdināt suni ar profesionālo barību diabēta slimniekiem vai arī pašam gatavot tā saucamo mājas ēdienu – ogļhidrātiem un šķiedrvielām bagātas maltītes, kurām klātpievienota gaļa kā olbaltumvielu avots. Dakteris Krūmiņš praksē novērojis, ka saslimuši kaķi īpaši nepretojas pārejai uz profesionālo ārstniecisko barību, kamēr lielākais vairums suņu to ēd nelabprāt.
Saslimuši kaķi īpaši nepretojas pārejai uz profesionālo ārstniecisko barību, kamēr lielākais vairums suņu to ēd nelabprāt.
Cukura līmenim asinīs ilgstoši turoties virs 20 vienībām, dzīvnieks sāk justies slikti, paradās vemšana, vērojams letarģisks stāvoklis, un intensīva ārstēšana jāsāk nekavējoties. «Tādos gadījumos sākam ar organisma attīrīšanu no piesārņojošajām blakusvielām, toksīniem, uzlabojot aknu un nieru darbību,» skaidro dakteris. «Organisma skalošana notiek, intravenozi ievadot sistēmu. Un, ja diabēts radies, aizkuņģa dziedzerim nespējot pietiekamā daudzumā saražot insulīnu, tad to nākas ievadīt ar injekcijām, lai stabilizētu cukura līmeni asinīs. Tālākais jau būs atkarīgs no dzīvnieka saimnieka: vai viņš būs gatavs un spēs regulāri izdarīt šīs manipulācijas – ik dienu reizi vai divas veikt insulīna injekcijas.»
Pieejami divu veidu insulīni: ar iedarbību uz 12 un 24 stundām. Atklājot cukurslimību, lai pēc iespējas ātrāk stabilizētu cukura līmenī un varētu saprast, kā organisms reaģē uz insulīna injekcijām, daudzi dakteri izvēlas pacientiem izrakstīt insulīnu ar 12 stundu iedarbību, proti, saimniekam to nākas špricēt divas reizes dienā ar 12 stundu intervālu – no rīta un vakarā. Kad organisms pieradis pie jaunajām manipulācijām, ir stabilizējušies visi procesi, kā arī – lai saimniekam būtu ērtāk, var pāriet uz insulīnu ar 24 stundu iedarbību, kas injicējams reizi dienā.
Ja nu kāds saimnieks bilst: man nerūp savs ērtums, ka tik mīļdzīvniekam labi, varu špricēt arī divas reizes dienā, dakteris Krūmiņš paskaidro: «Būtiskāk ir nevis tas, cik reizes dienā injekcijas veic, bet gan – cik liela ir injicējamā insulīna deva. Nepareizas devas var nesamazināt cukura līmeni, tādējādi dzīvnieks vairāk laika jutīsies slikti, vai arī cukura līmenis var pārlieku samazināties, radot sunim komu.»
Atceries! Tikai sadarbībā ar ārstu ir nosakāmas diabētiķim injicējamās insulīna devas, ko nedrīkst pārsniegt. Ja nu gadīsies nokavēt laiku, kurā katru dienu injekcija jāveic, nesatraucies. Stundu vēlāk veikta šprice nepārvērtīsies par nāves spriedumu dzīvniekam. Pārāk liela vai pārāk maza insulīna deva gan radīt šādu risku.
Pieci visbiežāk uzdotie jautājumi
- Kāpēc insulīns ir jāšpricē, turklāt tieši zemādā? Kāpēc to nevar, piemēram, dot dzīvniekam izdzert?
Insulīns – gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem – nav pieejams tablešu vai šķidruma veidā. Saslimšanas sākumposmā, kad cukura līmenis ir tikai nedaudz paaugstināts, stāvokļa stabilizācijai var lietot zāles tablešu formā, taču prakse liecina, ka šo medikamentu iedarbība nesniedz vajadzīgos rezultātus un lielākoties tik un tā nākas izvēlēties injekcijas. - Vai sunim ikdienas injekciju veikšana rada sāpes?
To nosaka dzīvnieka temperaments. Ļoti jūtīgiem dzīvniekiem regulāra injicēšana var radīt diskomfortu, tomēr pārsvarā sunim tas nesāp vairāk kā blusas kodiens – insulīna šļircēm ir ļoti tieva un īsa adatiņa, arī daudzums, kas tiek ievadīts, nav liels, turklāt ir nesāpīgs. Grūtības var rasties tikai agresīvu suņu saimniekiem – dzīvnieks katru injekciju var uztvert kā pāridarījumu. - Ja cukura līmenis asinīs stabilizēts, tad insulīna injekcijas var pārtraukt?
Atteikties no insulīna injekcijām var mēģināt tikai tajos gadījumos, kad aizkuņģa dziedzeris pats spēj saražot organismam nepieciešamo insulīna devu. Pretējā gadījumā bez injekcijām nevarēs iztikt. - Saimnieks ir gatavs uzņemties rūpes par savu mīļo diabēta slimnieku un ik dienu gadiem ilgi veikt injekcijas – suns nodzīvos garu mūžu vai tomēr cukura diabēts ir slimība, kas apriori saīsina dzīvnieka mūžu?
Šī diagnoze noteikti saīsinās dzīvnieka mūžu. Ja saimnieks ļoti laicīgi pamanījis izmaiņas dzīvnieka uzvedībā, piemēram, pastiprinātu dzeršanu, un ārsts jau slimības sākuma stadijā uzsācis stāvokļa stabilizāciju, vēl var cerēt uz laimīgām un garām vecumdienām. Diemžēl visbiežāk saimnieki pie ārsta vēršas novēloti, kad jau cietušas gan aknas, gan nieres, un tās pat ārstējoties atjaunot būs ļoti grūti. Ir suņi, kas 5–6 gadus saņem insulīna injekcijas un jūtas labi, diemžēl prakse liecina, ka visbiežāk pamatā ir kāda nopietnāka slimība, uz kuras fona tad parādījies diabēts. Piemēram, aizkuņģa dziedzera audzējs. Šādos gadījumos diabēts jau ir sekas smagākai saslimšanai. - Kas notiek, ja saimnieks saslimušā dzīvnieka labā neko nedara? Kā diabēts sagrauj organismu?
Klīnisko ainu, kā notiek organisma sairšana, dakteris Krūmiņš nevēlējās klāstīt – kāpēc šausmināt cilvēkus. Tas, kas būs redzams pat neprofesionāļa acij: dzīvnieks kļūst letarģisks, atsakās no ēdiena, viņu pārņem nespēks, pasliktinās redze, parādās vemšana, jo organisms ir pilns ar toksīniem un sabrukšanas blakusproduktiem, un …
