Pieredzes stāsts
Rokijs ir 11 gadu vecs toiterjera un pundurpinčera jauktenītis, kuram cukura diabētu atklāja pavisam nesen, kad saasinājās kāds cits iekaisums. Tika veikti izmeklējumi un nodotas analīzes. Bija skaidri redzams, ka suns sāk dzert daudz vairāk (pat nekontrolēti), un izdzertā ūdens daudzums veicināja biežu nokārtošanos, arī telpās. Rokija saimniece Diāna stāsta, ka sunītis ir kastrēts un, lai gan saimnieki centušies ievērot barošanas režīmu, Rokijs tomēr bijis diezgan apaļīgs.
«Tajā gan sagrēkoja mūsu vecāki, kas, gribēdami sunīti palutināt, deva viņam kārumus no pusdienu galda. Negribot, bet tomēr nodarīja skādi. Liekais svars un nepareizā ēšana Rokiju arī noveda līdz cukura diabētam,» viņa stāsta. Tā kā sunītim bija arī citas kaites, tad diabēta pazīmes jaucās kopā ar vispārēju veselības stāvokļa pasliktināšanos. Iekaisums stipri novājināja Rokiju, saimniece min, ka pēdējās dienās izskatījies kā no koncentrācijas nometnes – kauli un āda. «Stipra vemšana, caureja, nekontrolēta nokārtošanās. Domājām, ka zaudēsim mūsu suņuku,» atminas Diāna. Taču, pateicoties uzsāktajam ārstniecības kursam, veselības stāvoklis uzlabojās.
Diemžēl līdztekus attīstījās acu katarakta, un Rokijs kļuva akls. Šobrīd Rokijam divas reizes dienā tiek veikta insulīna injekcija, arī ēšana ir sakārtota pēc stingra plāna – divas reizes dienā noteikta porcija. Vairs nekādu kārumu vai našķu, retu reizi – kaltēti gaļas izstrādājumi vai uzkodā kāds burkāniņš. Pats ēdiens nav mainījies, ar ārsta atļauju Diāna turpina dot to pašu barību, ko pirms tam, – gaļu (liellopu vai vistu) ar rīsiem, kā arī sauso barību. «Diētisko barību suns kategoriski atteicās ēst. Lai uzlabotu suņa stāvokli, ārsts atļāva barot ar parasto ēdienu. Rokija ikdiena īpaši nav mainījusies, tikai tas, ka tiek saņemtas potes. Aklums nedaudz ierobežo pārvietošanās iespējas, taču viņš lieliski tiek ar visu galā. Rokijs ir tikpat aktīvs, priecīgs sunītis, cik nu gadi viņam ļauj. Laimīgs, kad bērni viņu pabužina un samīļo,» stāsta Diāna.