Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir sastopami divu veidu diabēti: pirmā un otrā tipa. Suņi slimo ar abiem, taču krietni biežāk satopams tieši 1. tipa jeb insulīna deficīta diabēts, un tas rodas tāpēc, ka organisms nespēj ražot pietiekami daudz insulīna. Otrā tipa diabēts suņiem sastopams diezgan reti, krietni biežāk tas tiek atklāts kaķiem. Lai arī veterinārārste teic, ka diabēts nav pārāk bieži sastopama kaite suņu vidū (vidēji ar diabētu slimo viens no 100–300 suņiem), pēdējā laikā manāma tendence, ka šī diagnoze tiek noteikta arvien lielākam skaitam ķepaiņu. «Suņi ar cukura diabētu slimojuši vienmēr, tā nav tikai mūsdienu slimība. Vienkārši pašlaik medicīna attīstās straujāk un diagnostikas iespējas kļūst plašākas, tāpēc arī cukura diabētu atklāt var daudz ātrāk. Arī saimnieki kļuvuši daudz apzinīgāki, vērīgāki, vairāk rūpējas par saviem dzīvniekiem un laikus vēršas pie veterinārārsta.»
Kuri suņi pakļauti lielākam riskam?
- Noteiktas suņu šķirnes
Salīdzinoši biežāk ar diabētu slimo zeltainie retrīveri, labradori, vācu aitusuņi, punduršpici, miniatūrie pūdeļi, takši, bīgli, samojedi un arī Pomerānijas špici. Šīm šķirnēm ir palielināts risks, ka kādreiz dzīvē suns varētu saslimt ar cukura diabētu.
- Seniori
No sešiem septiņiem gadiem un vecāki.
- Nesterilizētas kucītes
No pieciem sešiem gadiem un vecākas. «Tad, kad kucīte nav sterilizēta, viņai turpina izdalīties dažādi dzimumhormoni, kas diezgan specifiski un spēcīgi var ietekmēt glikozes līmeni asinīs. Tāpēc, ja ir aizdomas vai tiek apstiprināts cukura diabēts nekastrētai kucei, tad pirmais solis, protams, pēc cukura līmeņa stabilizācijas, ir kucītes sterilizācija,» iesaka veterinārārste.
«Nav tā, ka cukura diabēts ir tikai suņiem ar lieko svaru vai tikai noteiktām šķirnēm. Protams, iepriekš nosauktajām suņu šķirnēm, suņiem ar lieko svaru, suņiem senioriem, nekastrētām kucēm gados ir lielāka iespēja saslimt. Bet vēl diabēta attīstības cēloņi var būt: aizkuņģa dziedzera problēmas, arī cita hormonāla slimība, noteiktu medikamentu lietošana, dažādas smagas infekcijas, nieru nepietiekamība, sirds slimības un arī dažādas problēmas, kas saistītas ar tauku vielmaiņu jeb tauku metabolismu. Tāpēc iespējamie cēloņi un izraisītāji patiesībā var būt diezgan daudzi,» ārste norāda.
Kādām pazīmēm jāpievērš uzmanība?
Pirmie simptomi, ko ievēro pats saimnieks, ir tas, ka suns sāk uzkrītoši daudz dzert un arī čurāt. Viņš ilgi čurā, lielām porcijām un dzer tiešām ļoti daudz. Tāpat saimnieks var novērot, ka suns vairāk ēd, bet svars nemainās vai arī sāk pēkšņi kristies. Tā kā sunim biežāk jāčurā, viņš var sākt to darīt arī mājās. Parasti ārā netiek piefiksēts, cik lielās porcijās un cik bieži suns čurā, taču tad, kad viņš sāk nokārtoties mājās, tas ir redzams.
Attīstoties cukura diabētam, var sākt parādīties urīnceļu infekcijas, acu problēmas – actiņas var kļūt baltas, acs lēcai zaudējot caurspīdīgumu, kas var novest arī pie kataraktas, glaukomas un pat akluma.
Ko darīt?
Jāsāk ar precīzas diagnozes uzstādīšanu – jāveic pilna asinsaina, glikozes mērījumi, urīna analīze. Vesela suņa urīns nesatur glikozi. Tikai tad, kad glikoze patoloģisku iemeslu dēļ asinīs ir ļoti, ļoti augsta, tā sāk izdalīties arī ar urīnu. Ja tiek atrasta glikoze urīnā, tad var sākt domāt par cukura diabētu. Tāpat būtiski veikt ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, apskatot vēdera dobuma orgānus – aizkuņģa dziedzeri, nieres, urīnpūsli.
Ņem vērā! Diagnozi cukura diabēts nenosaka tikai augstais glikozes līmenis, tāpēc ir jāveic kompleksa izmeklēšana.
Kā notiek ārstēšana?
Ārstēšana notiek ar insulīnu. Saimniekiem jāsaprot un jārēķinās, ka visa mūža garumā sunim būs jāinjicē insulīns. Ārstēšanai ir zelta standarts jeb trīs soļi.
- Regulāras maltītes.
- Regulāra insulīna injekcija (tūlīt pēc maltītes).
- Regulāras fiziskās aktivitātes.
«Diabēta slimniekiem jāievēro diezgan stingrs dienas režīms, tad arī izdodas ar šo slimību sadzīvot labi un glikozes līmeni uzturēt veselīgā līmenī. Tomēr katram sunim tiek pielāgots individuāls protokols, ņemot vērā viņa svaru un fiziskās aktivitātes. Protokola stabilizēšana var aizņemt diezgan lielu laiku, mēnesi vai pat divus. Bet tad mēs saprotam, cik daudz insulīna konkrēti sunītim ir nepieciešams, lai viņš ikdienā labi justos un viņam tiktu saglabāta dzīves kvalitāte,» stāsta Silva. Veterinārārste uzsver, ka cukura diabēta slimniekiem tiek rekomendēts lietot ārstniecisko barību, kas ir speciāli paredzēta cukura diabēta profilaksei un ārstēšanai. Pieejama ir gan sausā barība, gan arī speciāli konservi.
Vai pie slimības var novest našķi?
Jāatceras – kas par daudz, tas par skādi. Suns nedrīkst pārtikt tikai no našķiem. Suņa maltīte nedrīkst būt kārumi, īpaši, ja runājam par mazo šķirņu sunīšiem, kuriem kuņģīši ir mazi un dienas laikā viņi spēj pieēsties tikai no našķiem, nemaz nesaņemot kārtīgu ēdienu. Bieži vien našķi ir kalorijām ļoti bagāti, kas nozīmē, ka glikozes līmenis palielinās strauji. Respektīvi, katrs kārums var ļoti mainīt un kāpināt glikozes līmeni. Našķi ilgtermiņā veicina arī liekā svara pieaugumu, un tas ir viens no cēloņiem diabēta attīstībai. Našķus veselam sunim samērīgi drīkst dot, taču cukura diabēta slimniekam – NĒ! Citādi suns var neadekvāti reaģēt uz insulīna ievadīšanu un ārstēšanu.
Izmaksas
Tās atkarīgas no suņa izmēra. Proti, lielo šķirņu suņiem ir nepieciešams vairāk insulīna. Arī insulīni ir dažādu veidu, un ir jāpielāgo, kurš konkrētajam sunim derēs vislabāk. Mēneša garumā izmaksas mazam sunītim varētu būt ap 30–40 eiro, taču lielam sunim – līdz pat 200 eiro mēnesī atkarībā no insulīna veida. «Rekomendēju iespējami ātri vērsties pie veterinārārsta un negaidīt, sevišķi, ja tiek novērotas klīniskās pazīmes. Ja sunim cukura diabēts ir bijis ilgstoši, tas var radīt ļoti smagas sekas. Var būt, ka lielā dzeršana un čurāšana ir paliekoša, var tikt izraisīta katarakta, var saasināties bakteriālās infekcijas (it sevišķi urīnceļu). Rezultātā viss var novest pie aizkuņģa dziedzera iekaisuma un diezgan smagām aknu problēmām,» ar sekām iepazīstina veterinārārste.
Atceries!
Ja cukura diabēts netiek ārstēts, tā var kļūt par letālu slimību, izraisot ļoti nopietnu stāvokli – diabētisko ketoacidozi –, kad visa organisma vide mainās uz skābo pusi. Dzīvnieks var iekrist komā un nomirt. Tāpēc ārstēšana noteikti ir nepieciešama ar insulīna injekcijām.
Kas ir diabēts?
Diabēts ir tāds stāvoklis, kas ietekmē glikozes jeb cukura līmeni asinīs. Par cukura diabētu var runāt gadījumos, kad aizkuņģa dziedzeris ražo pārāk maz insulīna, pārtrauc ražot insulīnu vispār vai arī organisms nespēj atbildēt uz insulīna ražošanu. Insulīns ir hormons, kas nepieciešams, lai daļa no organisma audiem varētu uzņemt glikozi. Tātad glikoze ir ogļhidrāts, kas rodas vielmaiņas procesos. Pēc maltītes, kad suns ir paēdis, rodas ogļhidrāti (viens no tiem ir glikoze), un, lai organisms glikozi varētu izmantot, ir nepieciešams insulīns, kas glikozi ievada audos. Tomēr gadījumos, ja ir samazināts insulīna daudzums vai tas netiek ražots vispār, audi glikozi neuzņem, tā paliek asinīs, un rezultātā tās līmenis asinīs aug aizvien lielāks un lielāks. Šis glikozes līmenis sāk izraisīt klīniskas pazīmes.
