Māja tikpat liela kā vecais dzīvoklis
Savulaik zemkopības jomu pārvaldījušais, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietas kūrējušais ministrs Vents Balodis pandēmijā nolēma pamest galvaspilsētu uz visiem laikiem.
Toreiz viņš sūkstījās, ka ap viņa mājvietu, kas atradās blakus eksprezidenta Valda Zatlera mājoklim Brīvības ielā, sākuši pulcēties pārāk daudz iebraucēju un kebabnīcas tur augot kā sēnes pēc lietus. Tāda dzīvošana pilsētā Ventam vairs nebija pa prātam.
Pirms pusgada viņš pārdeva savu 150 kvadrātmetru plašo septiņu istabu dzīvokli Rīgas centrā un pārcēlās uz divstāvu mājiņu Tukuma pusē. Tās kopējā platība ir vien nedaudz lielāka par bijušā dzīvokļa plašumiem.
«Toties katrā stāvā ir sava tualete, jo cilvēkam manos gados ir svarīgi, lai naktīs pa darīšanām nebūtu jākāpj no otrā stāva uz pirmo. Pie mājas ir sava zeme, mežs, dīķis, kurš pašlaik piedzīvo uzlabošanu, ir augļu koku dārzs, kur vasarā un rudenī tikpat kā visu laiku kaut kas ienākas gatavs. Tepat man ir dārzs, kur vasarā varēju mieloties ar zirnīšiem, zemenes pašam pietika un vēl draugiem atļāvu palasīt, bet tagad ienākas rudens avenes… Nu, viss, ko vajag! Savs un audzēts bez minerālmēsliem,» izrādot saimniecību, stāsta Vents.
Kartupeļus vairs negrib redzēt
Venta saimniecībā nav tikai kartupeļu, kas latvietim ir otrā maize.
«Esmu sev nosolījies – tupeņu manā dārzā nebūs nekad, negribu tos vairs redzēt. Esmu ar tiem auklējies daudzus gadus tā, ka maz neliekas. Savulaik savā 70 hektāru lielajā saimniecībā tos vien stādīju. Tāpēc savā mūžā esmu izaudzējis pietiekami.
Katru gadu man izauga ap 300 tonnas kartupeļu. Ar diviem kombainiem tos rudenī vācām, tad sākas pats sarežģītākais – ik pēc laika tie bija jāpārlasa. Atceros, mēs ar Auguli, ne to, kas tagad politikā, bet viņa tēvu, sēdējam kartupeļu pagrabā, šķirojām un bērām maisos. Tas man joprojām vēl sapņos rādās,» teic Vents, kurš savulaik audzēja kartupeļus čipsu ražotnei.
Pieņem draugus un briest medībām
Balodis atzīst – pusgada laikā galvaspilsētā, kas no viņa mājām ir mazliet vairāk nekā 50 kilometru attālumā, bijis vien dažas reizes. Tikai tad, kad vajadzējis doties pie ārstiem.
«Kaut kā nevelk mani uz Rīgu, man tur nav, ko darīt. Tagad Rīgas draugi brauc pie manis atvilkt elpu, palasīt ķiršus, zemenes, ābolus vai plūmes. Atbrauc, pasēžam pie pusstopa, parunājamies, kā klājas, kas pilsētā jauns. Es pastāstu, kā braucu uz mežu pēc malkas, kā pielasu spaiņiem baravikas, kā reizi pāris nedēļās pļauju zālienu pagalmā un augļu koku dārzā. Vakar bija atbraucis bijušais zemkopības ministrs Ārijs Ūdris, parunājām par medību lietām. Jūtu, ka būs laba medību sezona, jo, klausoties briežu buļļu riesta dziesmas, man šķiet, ka vareni brieži ir manas mājas apkārtnē. Aļņu riesta skaņas arī esmu dzirdējis,» klāsta Vents.