Joprojām veikalu plauktos redzami produkti, kas, savas dzīves beigās nonākot miskastē, rada nopietnu kaitējumu videi. Aizvien vairāk uzņēmēju cenšas savus produktus un to iepakojumus padarīt ilgtspējīgākus, otrreiz pārstrādājamus, tādā veidā ne tikai saudzējot vidi un cilvēkus, bet arī piesaistot arvien vairāk klientu, kas piekopj videi draudzīgu dzīvesveidu.
Pētījumu centra Norstat veiktajā aptaujā par plastmasas atkritumu ietekmes apzināšanos vairāk nekā puse – 66% respondentu norādīja, ka tie ietekmē gan vidi, gan viņus personīgi. Taču joprojām katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzskata – piesārņojums viņus neietekmē. 4% no visiem respondentiem norādījuši, ka, viņuprāt, plastmasas piesārņojums nemaz neietekmē vidi un cilvēkus, un 5% atzinuši, ka nezina tā ietekmi.
Interesanti, ka starp cilvēkiem ar trīs un četriem bērniem šie rādītāji ir krietni augstāki – 13% uzskata, ka piesārņojums neko neietekmē, kas ir trīs reizes augstāks rādītājs par to, kā atbildējušas pārējās respondentu grupas, savukārt 29% atbildējuši, ka par atkritumu ietekmi nezina nemaz.
Tikai mazliet vairāk kā desmitā daļa (11%) iepērkoties apzināti piedomā, lai pirkto produktu iepakojums saturētu mazāk plastmasu, radot mazāk atkritumu vai būtu pārstrādājams.
Teju puse (49%) no visiem respondentiem priekšroku dod videi draudzīgākiem produktiem, ja veikalā, kurā iepērkas, ir tāda iespēja, savukārt 39% respondentu tam vispār nepievērš uzmanību.
45% norādījuši, ka izmanto atkārtoti lietojamas ūdens pudeles, maisiņus un citas plastmasas alternatīvas. 22% atzinuši, ka neizmanto šīs alternatīvas tik bieži, cik gribētos un 23% tās izmanto cik bieži vien var. Šādi dati skaidri iezīmē cilvēku gatavību ilgtspējīgākiem iepakojumiem.
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.