Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Darbam ar sevi psihoterapijas ietvaros
Dace Kraveca, psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite apmācībā, personāla atlases speciāliste
Mans stāsts ir par zirgiem psihoterapijā. Varbūt tas sākās ar zirgiem, kas man ir patikuši, kopš sevi atceros. Dzīvoju laukos, bet mūsu mājās zirga nebija. Ikreiz, kad ieraudzīja zirga pajūgu, stāvēju ceļa galā, līdz tas pazuda aiz līkuma. Lielākā laime bija, kad lauku darbiem zirdziņš tika aizlienēts no kaimiņa. Varbūt mans stāsts sākās ar cilvēkiem. Pirms dažiem gadiem sāku studēt eksistenciālo psihoterapiju Lietuvā. Eksistenciālās psihoterapijas centrā ir reālā dzīve, kāda tā ir šobrīd. Būtiskākais ir, lai klients skaidri izprot savas dzīves unikālo kontekstu visplašākajā nozīmē – saredz savu dzīvi kā veselumu, bez bailēm un meliem.
Jau vairāk kā 15 gadus nodarbojos ar zirgiem, man vienmēr paticis būt dabā un kustībā. Un – jau vairākus gadus konsultēju kā psiholoģe un psihoterapeite. Kad uzzināju par zirgu asistētu mācīšanos un zirgu asistētu psihoterapiju, kurai pirmssākumi meklējami ASV aptuveni pirms 30 gadiem, sāku par to interesēties vairāk. Abi man svarīgie stāsti savienojās saskarsmē starp cilvēku un zirgu. «Starp zirgiem un cilvēkiem ir tiešas līdzības. Tāpat kā cilvēki, zirgi ir sociālas būtnes, kuru bara dinamika ir ļoti līdzīga cilvēka ģimenes sistēmai,» uzskata zirgu terapeits D. Bīzlijs, kurš uzaudzis zirga mugurā ASV, izveidojis un vada privātpraksi, kur konsultē individuāli, pārus, ģimenes. Ja māte zaudē kādu savu kumeliņu, viss bars sēro kopā. Ja kāds barā ir ievainots, visi palēnina gaitu. Kad kāds guļ, citi stāv sardzē. Nesaprašanās savvaļas zirgi atrisina pirms dodas tālāk. Atpūtas laikā zirgi viens otru ķircina, ķerot aiz astes, aicinot uz rotaļām. Arī tad, kad kāda bara jaunzirgi uzsāk savu patstāvīgu dzīvi citā barā, saikne ar vecākiem saglabājas.
Zirgiem, kas savvaļā citiem dzīvniekiem ir medījums, raksturīga paaugstināta jūtība pret vidi sev apkārt un spēja nolasīt citu patiesos nolūkus.
Zirgi nemelo un neizliekas. Tāpēc, mijiedarbībā ar zirgiem, cilvēki pamana arī savus apzinātos un neapzinātos uzvedības modeļus, kurus izmanto sadarbojoties arī ar cilvēkiem. Proti, ar saviem spēkiem vai speciālista palīdzību pamanot, kā zirgs atsaucas un reaģē uz tavu uzvedību, iespējams apjaust, kā tu izturies pret citiem, kā tava uzvedība ietekmē viņus, un kā viņi patiesi jūtas.
Kopā ar zirgiem var mācīties ne tikai baiļu pārvarēšanu, pašcieņas attīstīšanu un līderību, bet arī robežu noteikšanu. Šis dzīves aspekts saskarsmē ar līdzcilvēkiem, arī pašiem tuvākajiem, bieži ir sarežģīts, tāpēc nereti jūtamies aizvainoti, nesaprasti, ievainoti. Sadarbība ar zirgu ļoti ātri parāda uzvedības modeļus, kuri rada šīs problēmas. Zirgs bez vārdiem norāda, kad cilvēks ir šķērsojis viņa personīgo telpu. Mēģinājumi kontrolēt vai dominēt sadarbībā ar zirgu nedarbojas. Tieši tāpat nestrādā pārāk liela nošķirtība vai pasivitāte, kas var apgrūtināt zirga vadīšanu un kavēt uzdevumu izpildi.
Strādājot ar komandām, zirgu piesaistīšana ļauj viegli identificēt dalībnieku lomas, veicina sadarbības attīstīšanu, ļauj pamanīt jaunus ceļus un attīsta vēl virkni prasmju. Šobrīd savā praksē redzu, kā pēc nodarbībām ar zirgiem, cilvēki atplaukst, kā notic saviem spēkiem, varēšanai, pārvar bailes, sāk vairāk uzticēties sev un viens otram.
Psihoterapeitiskais darbs
Unikālais psihoterapeitiskajā mijiedarbībā ar zirgu ir tas, ka tā balstās praktiskā pieredzē. Līdz ar to speciālists cilvēka uzvedības modeļus var ieraudzīt krietni ātrāk, nekā saņemot informāciju tikai no klienta stāstiem psihoterapeita kabinetā.
Tā kā metode ļauj salīdzinoši viegli identificēt grūtības, ar kurām var turpināt darbu tradicionālajā sarunu terapijā, ir labi sadarboties ar citiem psihoterapeitiem. Tā palīdz cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu.
Raksts publicēts žurnālā Annas Psiholoģija 2018. gada 4. numurā.
