Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai, pagalmā būvējot šķūnīti, ir nepieciešams projekts un būvatļauja?
Būves iedala trijās grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Šķūnītis ir pirmās grupas būve, pie kuras pieder vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas (mazēka – vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) un transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu līdz 20 kV un apbūves laukumu līdz 60 m2. Ja plāno būvēt šķūnīti vai jebkādu citu ēku ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tad Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) jāiesniedz attiecīgie dokumenti, lai saņemtu atļauju būvēšanai. Pēc būvdarbu beigšanas jāizdara atzīme par darbu pabeigšanu, lai būvinspektors var veikt apsekošanu, savukārt Zemes dienesta pārstāvis – būvi uzmērīt un sagatavot jaunu inventarizācijas lietu.
Pirmās grupas ēkas Būvniecības informācijas sistēmā sniedz ar paskaidrojuma rakstu, kam pievieno šādus papildu dokumentus.
- Ēkas plānu ar izmēriem un kopējo apbūves platību.
- Telpu uzskaitījumu, ja ēkai ir vairākas telpas.
- Rasējumus – sienu notinumus – ar augstumu un platumu atzīmēm. Iezīmētus logus un durvis.
- Ēkas vizualizāciju. Pāris bildes 3D formātā, kurās var redzēt ēku kopumā. Šis gan ir tikai vēlami, bet nav obligāti.
- Ēkas novietojumu uz zemes robežu plāna vai uz situācijas plāna, kur atzīmēti ēkas gabarītizmēri un attālumi no īpašuma robežām.
- Saskaņojumu ar kaimiņiem, ja ēka atradīsies tuvāk nekā 4 metrus no īpašuma robežas pilsētā vai tuvāk nekā 10 metrus ciema teritorijā.
- Skaidrojošu aprakstu, kurā uzskaitīts, no kādiem materiāliem ēku plānots būvēt.
- Zemesgrāmatu apliecību – ieskanētu vai kvalitatīvi nofotografētu.
Kā atšķiras nosacījumi pilsētās, ciematos un lauku teritorijās?
Jebkādu ēku būvējot, sākumā ir jāuzzina zemes lietošanas mērķis, ko nosaka konkrētās pašvaldības teritorijas plānojums. Piemēram, Rīgā nedrīkst būvēt konteinera tipa ēkas. Par savā īpašumā esošu zemes gabalu visu informāciju var atrast portālā www.geolatvija.lv/geo/mapviewer vai arī interesēties savas pašvaldības būvvaldē.
Vai var būvēt šķūnīti bez pamatiem?
Ir maldīgs uzskats, ka var uzbūvēt ēku bez pamatiem un tāpēc nekas nebūs jāsaskaņo. Ēka saskaņā ar definīciju ir būvniecības procesā radies, ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija. Likuma izpratnē arī āra tualete un lapene ir ēka neatkarīgi no tā, vai tai ir betonēti pamati, tā atrodas uz pāļiem vai betona blokiem. Ēkas bez pamatiem likuma izpratnē nekad nav eksistējušas, tas ir mīts vai nepareizi tulkots likums par pagaidu būvēm vai sezonālām būvēm (piemēram, siltumnīcām).
Vai šķūnis ir jāsaskaņo ar kaimiņu, un, ko darīt, ja kaimiņš nedod savu akceptu?
Spēkā ir civillikums, kas nosaka minimālo attālumu no kaimiņa robežas – 4 metrus. Arī te gan ir savas nianses, bet, ja kaimiņš neiebilst pret šķūnīti tuvāk savai robežai, tad tiek parakstīts saskaņojums. Ja kaimiņš savu piekrišanu nedod, tad gan ir jāievēro likuma normas. Nākamais, uz ko jāvērš uzmanība, ir Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201–15 Būvju ugunsdrošība. Šis likums nosaka, ka koka šķūnim jābūt 5 metrus no robežas, jo tā ir U3 tipa ēka. Mūra vai nedegošs materiāls (metāla karkasa un apšuvuma ēka) var būt 4 metru attālumā no robežas, ja tā klasificējama kā U2 tipa ēka.
Kāds ir sods, ja šķūnis uzbūvēts patvaļīgi?
Parasti būvvalde uzliek minimālus sodus 70–150 eiro apmērā, bet sods var būt arī krietni bargāks – var nākties maksāt būvnodevu pieckāršā apmērā vai arī nekustamais īpašums var tikt aplikts ar papildu nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā. Soda uzlikšana neatbrīvo no nelikumības novēršanas. Tiek dots termiņš šķūņa saskaņošanai vai nojaukšanai. Ja pēc termiņa beigām pārkāpums nav novērsts, sods būs bargāks – pašvaldība par saviem līdzekļiem var nojaukt nelegālo būvi un visus zaudējumus piedzīt no vainīgā (zemes gabala īpašnieka).
