Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savi plusi, savi mīnusi – dārznieka pieredze
Stāsta Valdis Kravalis, dārznieks, labiekārtošanas un apzaļumošanas firmas Deicija vadītājs:
– Ģeotekstilu visbiežāk izmantojam kā starpslāni starp materiāliem, kuriem nebūtu vēlams sajaukties, piemēram, starp grunti, dekoratīvajiem oļiem, šķembām un citiem, kā arī lai nepieļautu nezāļu cauraugšanu dekoratīvajā segumā no zemākiem grunts slāņiem. Būvējot celiņus vietās, kur ir vājas nestspējas pamatne, tas kalpo kā stabilizējošs slānis, izlīdzina spiedienu un līdz ar to segums neiesēžas.
Ar ģeotekstilu izklājam dīķu un grāvju krastus, lai tos neizgrauž ūdens straumes un daļa krasta grunts neieskalojas ūdenī. Virspusē, lai skats būtu acij tīkamāks, liekam materiālus, kas nav tik tieši pakļauti ūdens erozijai, piemēram, oļus, laukakmeņus, dekoratīvās šķembas.
Varētu sacīt, ka iepriekš minētajās situācijās ģeotekstils ir neaizstājams, taču tā lietošana nav absolūti universāla. Ir arī jomas, kur, manuprāt, materiāla izmantošana nav visai veiksmīga, proti, tā ir dobju virsmas noklāšana nezāļu ierobežošanas nolūkos. Pats savā dārzā savulaik tā darīju, lietojot melno ģeotekstilu, taču vēlāk no tā atteicos.
Pirmajā gadā viss bija labi, bet jau otrajā sāka parādīties nezāles. Tās vairojas ne tikai ar sakneņiem un sakņu dzinumiem, bet arī izplatās pa gaisu ar sēklām – tādā veidā sasējas mulčas virskārtā un sāk augt virs ieklātā ģeotekstila. Tad sasakņojas un izveido sakņu paklāju, ko ir grūti izravēt, jo saknes ieķeras gan ģeotekstilā, gan mulčā.
Bet galvenais iemesls, kas lika atteikties no ģeotekstila izmantošanas apstādījumu dobēs, ir tas, ka, to noņemot, var redzēt, ka augsne ir pamatīgi sablīvējusies, izjaukta augiem optimālā augsnes struktūra – 50% poras un 50% minerālā daļa. No porām orientējoši pusei jābūt pildītām ar ūdeni un pusei ar gaisu. Augsnei sablīvējoties, gaiss tiek izspiests ārā un saknēm sāk trūkt skābekļa, kas nelabvēlīgi ietekmē augu attīstību.
Ravējot nezāles, vienlaikus tiek uzirdināta augsnes virskārta, kas veicina gaisa apmaiņu un uzlabo tās struktūru. Taču, ja dobe pārklāta ar ģeotekstilu, tas nenotiek, laika gaitā augsne sablīvējas un veidojas augiem nelabvēlīgs mikroklimats. Ģeotekstils dobē ir kā vēl viens starpslānis, kas pavasarī aizkavē augsnes iesilšanu, un līdz ar to augiem vēlāk atsākas veģetācija. Ja tam virsū ir uzklāta mulča vai cits dekoratīvs materiāls, tas augsnes apakšējās kārtas sasilšanu kavē vēl vairāk.
Vēl varu piebilst, ka ģeotekstilu svarīgi izvēlēties ne tikai pēc nolūka, kam to izmanto, un biezuma, bet arī platuma. Ja vajag noklāt platāku vietu, nav izdevīgi iegādāties šauru (1 m vai 1,20 m, kāds visbiežāk nopērkams būvniecības veikalos). Tad sanāks ap 10% materiāla zuduma, jo tas jāklāj ar apmēram 15 centimetru pārlaidumu.
