Konsultē Kaiva Cīrule, Viacon Latvija informācijas un mārketinga projektu vadītāja.
Sintētiskos ģeotekstilus izmanto dažādiem nolūkiem – laukumu, ceļu un celiņu veidošanai, zaļo jumtu un jumta dārzu izbūvei, apzaļumošanai virs neauglīgām gruntīm, mulčēšanai, baseinu plēves pasargāšanai no caurduršanas un citiem.
Neausto vai austo?
Kādi tie ir? Ģeotekstila materiālus iedala pēc ražošanas veida: ir termiski saistītie, veltie un austie.
Visbiežāk izmanto neaustos, kuri ir termiski apstrādāti, tādējādi palielinot stiepes izturību. Tiem ir labas filtrējošās īpašības, izturība pret pārplēšanu un ilgmūžība – gruntī saglabājas simt un vairāk gadu.
Drenāžai un ūdenstilpņu krastu nostiprināšanai labāk kalpos veltie ģeotekstila materiāli, jo to filtra slānis ir biezāks un poraināks. Atkarībā no izejmateriāla tie nezaudēs izturību vismaz piecus vai simts gadus.
Austie tekstili noderēs nezāļu apkarošanai zemeņu un ogulāju stādījumos, jo tiem ir pārbaudīta ultravioletā starojuma ietekmes izturība. Paredzamais kalpošanas laiks ir aptuveni pieci gadi.
Ar ko atšķiras?
Ģeotekstiliem piemīt dažādas mehāniskās, hidrauliskās un fizikālās īpašības. Ja materiālu izmanto ceļa būvniecībā, nogāzēs vai zem akmeņiem krastu nostiprināšanai, ļoti būtiska ir izturība stiepē (kN/m). Neaustam variantam tā ir 5–70 kN/m. Visbiežāk izmanto ģeotekstilu ar izturību stiepē 8–20 kN/m.
Pamata hidrauliskie raksturlielumi ir ūdens caurlaidība perpendikulāri plaknei un poru izmērs. Lielas poras ne vienmēr ir priekšrocība, jo tām cauri tiek putekļainās augsnes daļiņas. Šos rādītājus parasti ņem vērā, ja jāizvēlas starp līdzvērtīgiem tekstiliem. Tad priekšroka dodama variantam ar lielāku ūdens caurlaidību.