Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Krista spilgti atminas kādu sarunu ar vectēvu. Viņa mācījusies universitātē Rīgā, kad vectēvs prātojis, kam tālāk nodot dzimtas mantojumu, un pavaicājis – varbūt viņa vēlas šeit saimniekot. Mazmeita toreiz bez vilcināšanās atbildējusi: «Vectēv, es nekad nedzīvošu laukos!» Taču satikšanās ar Arti, kura sirdī laukiem vienmēr bijusi īpaša vieta, mainījusi arī Kristas domas.
Skaidrs ir viens – Brūzīši nesēž mierā un viņiem patīk mest sev arvien jaunus izaicinājumus. Aptuveni gadu pirms pandēmijas sākuma nolēmuši – jāizmēģina roka lauku tūrismā! Tā saimniecībā pašu spēkiem uzbūvētas un iekārtotas trīs meža mājiņas, kuras līdztekus Zaķīšu pirtiņai iznomātas atpūtniekiem.
Šobrīd jau Zaķīšu Atpūtas komplex SPA piedāvā plašu pakalpojumu klāstu – ne tikai minēto pirtiņu un meža mājiņas, bet arī saunu, baļļu, pļavu, kas aprīkota ar labierīcībām, ugunskura vietu, skatuvi, bāru un volejbola laukumu, kā arī svinību šķūni, kas tautā lepni saukts par Zaķīšu kultūras namu. Kad bija pabeigta atpūtas kompleksa iekārtošana, saimnieki ķērās klāt jaunam projektam – Mežkaktu mājai, kas atrodas turpat netālu, mazāk nekā divu kilometru attālumā.
Mežkaktos ierīkots neliels dārziņš un siltumnīca, kurā saimnieko Arta vecmamma. Darba augļi netiek liegti arī atbraukušajiem viesiem. Krista atceras – pērnajā vasarā šeit uz nedēļu bija apmetusies kāda vācu ģimene, kas bija sajūsmā par iespēju baudīt turpat augošās upenes, kabačus un burkānus. Nosmejam, ka uz ravēšanas darbiem gan neviens ciemiņš vēl nav pieteicies!
Kaut sākumā Kristai bija vajadzīgs laiks, lai iedzīvotos laukos, šobrīd Brūzīšiem ir grūti savu dzīvi iedomāties citur.
«Lauku dzīvei ir vairāk plusu nekā mīnusu. Ja ir mašīna, jebkurā mirklī var aizbraukt, kur nepieciešams! Un patiesībā, jo vairāk dzīvo laukos, jo mazāk gribas uz pilsētu.» Artis vēl papildina, ka lauki ir paradīze nemierīgiem cilvēkiem. «Šeit uzreiz var atrast darbu! Izej ārā – un tur tik daudz, ko darīt!»
Atvadoties norunājam, ka ar Brūzīšiem vēl noteikti tiksimies, jo viņi atkal metušies jaunā projektā – Svētes kluba atjaunošanā. Tā ir 1880. gadā celta ēka vairāk nekā 300 kvadrātmetru platībā, ar metru biezām sienām un velvju pagrabu.
Nav šaubu – Brūzīšu ģimene savu īsto vietu atraduši Svētē. To Artis un Krista apliecina, ar lepnumu uzvelkot cepures, kuras rotā uzraksts Svēte. Tāds būs arī atjaunojamā kluba logo. «Ja satiekat kādu, kam ir šāda cepurīte, ziniet – viņi pazīst mūs!»
Un tā vien šķiet, ka Brūzīšu ieguldīto darbu novērtē un ikdienā uzrauga arī tuvējā mežā mītošais ērgļu pāris. Kad, malkojot tēju un sarunājoties, saulītē sildāmies uz terases, abi ērgļi ar lepniem spārnu vēzieniem pārlaižas pār Mežkaktu sētu. It kā sasveicinoties.
Visu interviju ar Kristu un Arti lasiet zemāk!
