Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mājas dosjē
- Upīšu māja jau kopš 1876. gada slejas tuvu nelielajai Mellupītei Plāņos Valmieras novadā.
- Te ir dzīvojamā māja, Brīvdabas muzeja cienīga koka klēts, velvju pagrabs, šķūnis un divu lielu akmens mūra ēku sienas.
- Kopš pagājušā rudens šajā sētā aizrautīgi un izjusti saimnieko Marika Liekmane.
- Ikdienā viņa ir tirdzniecības pārstāvju vadītāja uzņēmumā Vičiūnai Lat.
- Seko Instagram: @musu_lauku_majas_upites
Marika atzīst, ka jau sen sapņojusi par lauku māju ar baltu verandu un draugi ieteikuši sev tādu noīrēt, taču tad tā nebūtu viņas – savs sniedz pavisam citas izjūtas. Brīvību būt.
«Ar vienu aci jau sen lūkoju pēc senas lauku mājas. Brīvdabas muzejs ir mana vājība, uz turieni eju vairākas reizes gadā. Nevēlējos māju laukos, bet tieši lauku māju, tā ir milzīga atšķirība. Un atslēgas vārds ir Brīvdabas muzejs,» stāstu sāk nesen iegūtās mājas īpašniece.
Septiņus hektārus lielos laukus Marika iegādājusies viena, nebaidoties no atbildības un tā sauktajiem vīriešu darbiem. Ilgus gadus dzīvojusi Olainē divistabu dzīvoklī, taču bērnību pavadījusi Kurzemē. «Pērn pavasarī iegāju ss.lv paskatīties un papriecāties, parasti izpētīju visus rajonus. Un ieraudzīju… baltu verandu!» nosmej Marika.
Draugs iedrošināja, ka arī pati māja izskatās laba
«Ar draudzeni braucām skatīt, ieripojām ceļa galā, un es teicu – tas ir mans, es te gribu dzīvot. Lai gan vēl nebija ne pumpuru, ne zaļuma un pirmo reizi īpašumu redzējām tikai no ārpuses,» atceras saimniece. Tā kā iepriekšējiem saimniekiem Āķiem Upītes bijis dzimtas īpašums, viņi vēlējušies te pavadīt pēdējo vasaru. Marika paļāvusies uz likteni un sagaidījusi, jo tic, ka notiek tas, kam ir lemts būt. Pa to laiku sakārtojusi papīrus bankas aizņēmumam.
Ļauties liktenim
Savulaik Āķis izvilcis Upītes loterijā, izpērkot tās no muižas ar graudiem un labību. Āķu omamma Upīšu klētī svinējusi savas kāzas, mamma 1941. gadā te dzimusi. Taču pavisam drīz pēc tēva izsūtīšanas 1949. gadā palikušajai ģimenei mājas vajadzējis atstāt, jo omamma bijusi gaidībās ar brālīti un nav varējusi strādāt fermā, tādēļ padzīta. Atmodas laikā, kad te bijuši dzīvokļi, Upītes atgūtas. Marikai ir tuvas attiecības ar šo ģimeni, tāpēc plāno pēc četriem gadiem uzrīkot mājas 150 gadu dzimšanas dienas ballīti.
«Mājiņa ir to pelnījusi, jo ir izdzīvojusi,» saka Marika. Šobrīd Marika nolīgusi zinošu cilvēku, kas palīdz apkopot šīs vietas vēsturi. Zināms, ka tā sākotnēji būvēta Plāņu muižas zirgu puisim un te dzīvojušas divas ģimenes, katra savā ēkas pusē. Tuvākā akmens būve ir bijušās muižas vāgūzis, kur glabājušās zirglietas – rati, karietes. Otra ēka – zirgu stallis, pēc atgūtajām fotogrāfijām var secināt, ka te mituši smalki un vērtīgi zirgi un muižas dzīve bijusi labu labā. Padomju laikā mājai nodedzis jumts.
Īstie sprakšķi
Skaidrs ir viens, ka līdz šim Upītēs dzīvojuši strādīgi cilvēki, par to liecinājusi arī izpucētā ārpuse – perfekts zāliens, kopts augļu koku dārzs, rozes. Tāpēc, kad Marika pirmo reizi ieraudzījusi dzīvojamās mājas iekšpusi, bijusi neliela vilšanās, jo licies, ka arī iekšā būs saglabājies viss senais. Taču izstaigājot sapratusi, ka, noņemot flīzes, tapetes un dažādo laiku mēbeles, vecais atkal atklāsies. Šobrīd iekšpusē atjaunošanas darbi vēl nav sākušies, ienestas tikai dekorācijas, lai būtu mājīgāk.
Liela ekstra bijusi tā, ka Upītēs bijušas visas komunikācijas – elektrība, aukstais un arī siltais ūdens no piemājas akas, arī siltums. Aukstajā sezonā dzīvošana notiek vienā mājas daļā, kur silti izkurināma plīts un pēc desmitiem gadu klusuma dzīvību atgūst arī vecā maizes krāsns. Tās esamība pirkuma brīdī arī bijusi izšķiroša.
Sarunājoties par to, kā šeit būs nākotnē, saimniece atklāj, ka vēlas saglabāt malkas apkuri ar dzīvo uguni un īstajiem sprakšķiem. Šobrīd tiek glābti ēkas pamati un mainīti sapuvušie ārsienu guļbaļķi. Māju papildus siltināt nav paredzēts, no ārpuses tiks uzlikta vēja plēve un fasādes dēļi. Grīdas dēļus, kas būs gana labi saglabājušies, vienkārši apgriezīs uz otru pusi. Arī logus centīsies maksimāli restaurēt un, ja būs nepieciešams mainīt, tiks izmantoti tikai koka logi. Vienīgā atkāpe no vecajiem laikiem būs vannasistaba. Tās trūkumu īpaši izjūt aukstajā laikā.
Lai ir skaisti!
Marika domā, ka mājai ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi. Un, veidojot Instagram kontu, pavisam dabiski atnācis vārds mūsu – @musu_lauku_majas_upites. Tas nozīmē ne tikai Mariku ar dzīvesdraugu, bet arī visus draugus, radus, paziņas, kas grib baudīt lauku mieru.
«Ja kāds vēlas atbraukt un palikt pa nakti, salasīt ābolus, es saku – lūdzu! Daudzi grib palīdzēt, piemēram, sagrābt sienu un salikt to zārdā. Šī vieta ir liels dārgums un tik skaista, ka nevēlos to paturēt tikai sev,» saka Marika, «Pēc dabas neesmu ļoti viesmīlīga, bet man patīk komunikācija ar viesiem. Es viņus neaptekalēju, pašiem jāiejūtas.»
Lai gan šķiet, ka šajā vietā sāk atvērties arī mana viesmīlība
Dzīvojamā ēka ir liela (188 kvadrātmetru), un tai ir trīs ieejas. Netraucēti un draudzīgi te var dzīvot vairākas paaudzes. Paredzēts izbūvēt arī otro stāvu. Kalpu galu Marika iecerējusi autentisku, ar tamborētiem palagiem, un to, visticamāk, izīrēs plašākai auditorijai. Otru ēkas pusi veidos dzīvīgāku, iekārtojot telpas sev un tuvākajiem viesiem. Viena istaba nosaukta par Mediju telpu, tajā pie sienas ir ekrāns, te jau notikuši filmu vakari. Sagādāts arī liels āra ekrāns, varbūt uz tā Upītēs raidīs Dziesmu svētkus.
Iekšējais miers
«Es zinu, ko gribu, un, ja gribu, tad to dabūju, man nav pazīstami tādi vārdi kā es nevaru vai man nav laika, turklāt, ja kaut ko gribu, tad uzreiz. Te, Upītēs, mācos lietas darīt lēnām. Gribu iemācīties baudīt arī procesu,» saka Marika.
«Pēc pieciem gadiem vēlos šurp pārcelties pavisam, jo gribu šeit būt no rīta līdz vakaram, šobrīd te esmu tikai savās brīvdienās. Plānoju saimniekot Upītēs un iet plašumā ar savu hobiju (Marika ir mājražotāja, pārstrādā dažādas dabas veltes – aut.).
Lai var baudīt dzīvošanu, cilvēkam ikdienā daudz nevajag. Atbraucot šeit no pilsētas skrējiena, ceļa galā aiz manis it kā aizveras milzīgas durvis, un es aizmirstu, kas notiek citur – pilsētā, politikā. Šī ir mana paradīze – darbu ir daudz, bet ir arī iekšējais miers. Man tas ir pats svarīgākais, jo citur nav izdevies to atrast. Šī ir mana vieta un labākais, kas ar mani noticis. Kad braucu prom, pieglaužos pie durvīm un saku mājai, ka drīz būšu atpakaļ,» smaida Marika.
Fragments no anketu klades
Atbild Marika
- Kura telpa mājā ir vissvarīgākā?
Noteikti virtuve. Te ir siltums un dzīvība, kafijas dzeršana, visnozīmīgākās sarunas notiek pie galda. Manuprāt, virtuve mājai ir kā sirds cilvēkam.
- Kā no pilsētas dzīves laukos visvairāk pietrūkst?
Tikai un vienīgi labierīcības. Tieši ziemā.
- Kurš ir labākais kaimiņš?
Pirmais kaimiņš, ar kuru iepazinos, ir Edmunds, pats sarunāja iztīrīt sniegu, uz pirti uzaicināja. Bet pārējie arī forši, speciāli gāju uz ciemu iepazīties. Šorīt, kad pirmo reizi vajadzēja izšķūrēt piesnigušo ceļu, sapratu, ka laukos kaimiņi ir milzīga vērtība.
- Vislabākais meistars, ko esi satikusi?
Mārtiņš pagaidām ir pirmais un vienīgais meistars. Man ir svarīgi, ka viņam darbs ar koku ir sirdslieta. Viņš katru koku izpēta un bauda, šobrīd mājai siltina kājiņas – labo pamatus.
- Viena lieta, ko vairs nedarītu.
Man laikam ir pārāk draudzīgas attiecības ar pelēm, kuras noēd rudzu dekorus, kamēr neviena nav mājās. (Smejas.)
- Par ko šeit mājā pēdējo reizi kārtīgi smējies?
Ar māsu Salliju smējāmies par aizkaru stangām. Nopirkām vislabākos aizkarus un pēc tam brutāli ar šķērēm izgriezām tajos caurumus, lai uziet uz stangām.
- Kuru mājas darbu uztver kā slogu?
Vienu brīdi varētu apnikt malkas stiepšana, bet man ir ideja uztaisīt malkas sienas, pie vienas reizes sanesot daudz kurināmā. Šobrīd gan baudu arī šo, un man patīk, bet vēl esmu iemīlējusies un ar rozā brillēm.
- Mīļākais gadalaiks?
Visi četri, jo patīk dzīvot dabas ritmā. Tā būtu pareizi dzīvot – pavasarī, kad sprāgst pumpuri, esam enerģiski. Vasarā baudām dzīvi, sauļojamies. Rudenī – lapas un raža, ziemā – baltums un skaistas lampiņas, sniegs, miers un klusums.
- Iekšā vai ārā?
Atkarīgs no gadalaika. Rudens – ārā, ziema – iekšā, dekorējot, kurinot plīti un gatavojot ēdienu visai darba nedēļai. Pavasaris un vasara – noteikti arī ārā. Apsēžos šūpuļkrēslā uz lieveņa… Redzu šādu vīziju. Arī sunītis tajā ir.
3 SVARĪGI DARBI UPĪTĒS
Šiem darbiem piemērotus instrumentus iesaka EGĪLS ČĒMS, MAKITA Latvija tehniskais konsultants
1. Pirmais, ar ko sākam, ir mājas pamatu atjaunošana. Nostiprinām akmens pamatus, lai to izdarītu, skaldām akmeņus, tas ir grūti. Jaucam javu un mūrējam. Akmeņu skaldīšanai piemērots būs Makita XGT® 40V 40 V kombinētais akumulatora perforators HR009G – viegli vadāms un 
jaudīgs dažādu darbu veikšanai. Trīs darba režīmi, dubultā pretvibrāciju tehnoloģija AVT nodrošina mazāku slodzi un lielāku komfortu rokām, uzlabota aizsardzība pret putekļiem un mitrumu. Javas sagata- vošanai iesaku Makita 220 V elektrisko mikseri UT1401 – universālu, izturīgu un jaudīgu 1300 W instrumentu ar reduktoru un diviem mehāniski pārslēdzamiem ātrumiem, kas nodrošina iespēju sagatavot gan krāsas, gan dažādas javas. Izmantojams ar 140 mm maisīšanas lāpstiņām.
2. Atjaunojam, mainām pirmo guļbaļķu vainagu. Kur var reanimēt, tur ar zāģi izzāģējam puvušo un aizvietojam ar jaunu, kur nevar, tur mainām visu baļķi. Meistars izmanto elektrisko ķēdes zāģi un cirkulāro zāģi. Ar speciāliem domkratiem paceļam māju. Guļbaļķu zāģēšanai lielisks ir Makita LXT® 18 V ķēdes zāģis DUC307 – viegls, ergonomisks un speciāli izstrādāts instruments sausu kokmateriālu zāģēšanai ar mazu ķēdes ātrumu un lielu griezes momentu, 150 ml ķēdes eļļas tvertni un bezatslēgas ķēdes spriegošanas mehānismu. Dēļu zāģēšanai iesaku Makita XGT® 40 V rokas ripzāģi HS004G – augsto apgriezienu bezoglīšu motors komplektā ar 1,4 mm plāno Efficut zāģripu (190 mm diametrā) nodrošina tīru un gludu, līdz 62 mm biezu materiālu zāģējumu 90° leņķī vai līdz 42 mm biezu materiālu zāģējumu 48° leņķī. Automātiskā bezvadu nosūkšanas aktivizēšanas sistēma AWS nodrošina attālinātu putekļu nosūkšanas sistēmas ieslēgšanu vēl tīrākam darbam, piemēram, izmantojot Makita XGT®40 V akumulatora putekļsūcēju VC004G.
3. Tiek noņemti vecie apšuvuma dēļi, puvušos galus nozāģējam malkai, labos ar lentes slīpmašīnu noslīpējam. Pēc tam, kad dēlis gatavs, ar skrūvpistoli piestiprinām atpakaļ. Vasarā krāsosim. Dēļu slīpēšanai iesaku Makita LXT® 18 V orbitālo slīpmašīnu DBO381, 
kam ir liela slīpvirsma ar putekļu savākšanas atverēm un iebūvētu putekļu savākšanas tvertni kā arī jau minētā automātiskā bezvadu nosūkšanas aktivizēšanas sitēma AWS, kas to attālināti savieno ar putekļu nosūkšanas sistēmu tīram bezputekļu darbam. Dēļu nostiprināšanai izmantojams Makita LXT® 18 V akumulatora triecienskrūvgriezis DTD172 – jaudīgs (180 Nm), bet viegls un kompakts, ar dubulto LED apgaismojumu (nav ēnas), 4 jaudas līmeņiem un 4 palīgrežīmiem dažādu darbu veikšanai, tostarp speciālu koka skrūvju režīmu.
Sadarbībā ar:
