Rīga +6°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bonsai – tulkojumā no japāņu valodas augs podā – ir unikāls augu audzēšanas veids, kas izveidots pirms daudziem gadsimtiem senajā Ķīnā. Ģeogrāfiski līdzās esošā Japāna, dodot bonsai nosaukumu, turpināja, turpina un pilnveido šo savdabīgo augu audzēšanas tehniku. Bonsai nav tikai vienkārša auga audzēšana, tā ir daudzu Austrumāzijas tautu dzīves filozofija – caur miniatūro augu izzināt un mēģināt izprast daudzveidīgi sarežģīto, it īpaši mūsdienu, pasauli.
Bonsai veidošanai piemēroti telpaugi
Telpās izcili labi aug dažādi tropu un subtropu bonsai, kuru ziedi un augļi ir tādi paši kā tradicionālajiem, tāda paša nosaukuma telpaugiem. Bez šeit nosauktajiem iespējams kā bonsai veidot vēl ļoti daudz dažādu citu siltzemju augu, kuri visu gadu labi jūtas tiem piemērotās telpās.
- Skujkoki – dažādas galviņīves (Cephalotaxus) sugas, dažādlapu araukārija (Araucaria heterophylla), mūžzaļā ciprese (Cupressus sempervirens).
- Lapu koki un krūmi – Bendžamina fikuss (Ficus benjamina) un tā šķirnes ‘Variegata’, ‘Baroc’, ‘Starlight’ u. c., Bengālijas fikuss (F. benghalensis), strupais fikuss (F. retusa), trīsstūrlapu fikuss (F. triangularis), vīģu sugas un šķirnes (F. carica) un citas fikusu sugas, Japānas segliņš (Euonymus japonicus) un tā šķirnes ‘Silver Queen’, ‘Aureovariegata’, Japānas pitospora (Pittospora tobira), parastā mirte (Myrtus communis) u. c.
- Skaisti ziedoši augi – oleandrs (Nerium oleander), fuksijas (Fuchsia), Ķīnas roze (Hibiscus rosa-sinensis), kamēlijas (Camellia), smirdīgā serisa jeb tūkstošzvaigžņu koks (Serissa foetida) u. c.
- Sukulenti – kokveida krasula (Crassula arborescens), portulaku krasula jeb naudas koks (Crassula portulacea), resnā adēnija jeb tuksneša roze (Adenium obesum), Āfrikas portulakārija (Portulacaria afra) u. c.
- Vīteņaugi un kāpelētājaugi – gludā bugenvileja (Bougainvillea glabra), ložņu fikuss (Ficus pumila), vijīgā efeja (Hedera helix), Ķīnas vistērija jeb glicīnija (Wisteria sinensis) u. c.
- Augi ar ēdamiem augļiem – Sello feihoja (Feijoa sellowiana), Arābijas kafijkoks (Coffea arabica), parastais granāts (Punica granatum), Japānas eriobotrija (Eriobotrya japonica), citrons (Citrus limon), Eiropas olīvkoks (Olea europea) u. c.
- Palmas – rapijpalma (Rhapis).
- Augi ar paresninātu stumbru jeb kaudeksa formu – brahihitoni (Brachychiton), ziloņkājas testudinārija (Testudinaria elephantipes), milzu juka (Yucca gigantea), atliektā bokarne (Beaucarnea recurvata), Jutta efejvīns (Cissus juttae).
Stādot bonsai, izmanto dažādu vecumu augus. Var stādīt viengadīgus apsakņotus spraudeņus, taču tad būs ilgi, gadus 5–10, jāgaida, līdz tie ar mūsu palīdzību izveidos savdabīgu formu. Šādi ir veidota 15 gadu vecā bonsai kolekcija Nacionālajā botāniskajā dārzā, no kuras daļa redzama šajā žurnālā. Taču var stādīt arī augus, kas auguši jau daudzus gadus, un, attiecīgi apgriežot, jau tuvākajos gados iegūt bonsai raksturīgas aprises, kas vizuāli apliecina, ka augs ir ļoti vecs.
Kādā traukā audzēt?
- Vispirms izvēlas augu stādīšanai, tad piemeklē tam piemērota lieluma un dizaina trauku. Var vispirms iegādāties trauku un tad piemeklēt augu, abi varianti ir pareizi.
- Tradicionālais bonsai pods ir lēzens taisnstūra, neglazēts māla trauks uz četrām nelielām kājām. Kājas neļauj traukam cieši saskarties ar virsmu, uz kuras tas novietots, un virsmu nebojā mitrums, kas izdalās no dzīvā, elpojošā māla. Taču trauka forma var būt arī apaļa, ovāla vai citāda. Šim traukam nav ūdens noteces atvēruma, tāpēc jālaista ārkārtīgi piesardzīgi, lai augam ūdens ne trūktu, ne arī būtu par daudz. Ja stādīšanai izvēlas trauku ar ūdens noteces caurumu, zem tā noteikti vajadzīgs paliktnis ūdens savākšanai.
- Izvēlētajam traukam jābūt harmonijā ar auga lielumu. Auga lielumam nekādu stingru noteikumu nav. Tas var būt gan 20 centimetru, gan metru augsts.
Kā stādīt?
- Katru augu stāda tam piemērotā augsnē. Piemēram, kokveida krasulu, kā jau sukulentu, stāda pasmagā, neitrālā, caurlaidīgā, trūdvielām nabadzīgā augsnē. Parasto granātu – viegli skābā, trūdvielām bagātā augsnē. Fuksijas – skābā vieglas konsistences, trūdvielām bagātā augsnē.
- Parasti augu stāda trauka centrā, lai stumbra pamatne atrastos vienā līmenī ar poda malām, tādējādi augs poda vidū atrodas nelielā uzkalniņā.
- Augsne ir nedaudz zemāk gar poda malām, un laistot ūdens īsu brīdi uzkrājas iekšpusē gar poda malām un pēc mirkļa vienmērīgi iesūcas augsnē, no visām pusēm pakāpeniski samitrinot sakņu kamolu.
Kā kopt?
- Augsnei pastāvīgi jābūt vienmērīgi un mēreni mitrai. Ļoti rūpīgi jāseko līdzi laistīšanas režīmam, īpaši vasaras siltajā laikā, kad arī māla trauks žūst – atdod mitrumu ātrāk nekā rudenī, ziemā un pavasarī, kad augs nepatērē tik daudz ūdens.
- Laista ar siltu un mīkstu ūdeni, tāpat kā tradicionāli augošos telpaugus. Katram augam vajadzīgais ūdens daudzums ir atkarīgs no gaismas intensitātes, gaisa temperatūras telpā, augsnes sastāva, lapu daudzuma utt.
- Laistīšanai izmanto nelielu lejkannu ar garu, lēzenu snīpi, bet vislabāk smidzinātāju, kurš ar saudzējošām, vienmērīgām ūdens strūkliņām nesajauks augsnes uzkalniņu.
- Augsnes uzkalniņš palaikam jāatjauno, jo tas pazūd, izlīdzinās, 2–3 mēnešos vai ilgākā laikā. Augsnes virskārtas atjaunošana ir auga augšanai nozīmīgs process, kas nereti pat aizstāj pārstādīšanu. Bonsai nav jāpārstāda katru gadu, tas atkarīgs no konkrētā auga.
- Bonsai regulāri jāmēslo, izmantojot samazinātas barības koncentrācijas šķīdumus, kuru lietošana neradīs lieku minerālvielu uzkrāšanos augsnē. Teicams mēslošanas veids bonsai ir miglošana caur lapām. Nekādā gadījumā nedrīkst mēslot bonsai, ja to augsne ir sausa. Tad pat vājas koncentrācijas mēslojums var apdedzināt sīkās uzsūcošās saknītes.
- Ņem vērā! Bonsai audzēšanai vajag tādus pašus apstākļus kā to lielajiem brāļiem. Ja mājās labi jūtas Ķīnas roze, tur patiks arī tās bonsai formai.
Apgriešana ir vissvarīgākā
- Vissvarīgākais darbs bonsai audzēšanā ir augu apgriešana mūsu iedomātajā izskatā un formā. Cik bieži, cik daudz un ko griezt – saknes, zarus, dzinumus, ziedpumpurus, lapas –, tas atkarīgs no konkrētā auga augšanas ātruma, citiem kopšanas un audzēšanas faktoriem. Katrā ziņā – katrā griešanas reizē augs ir jāsamazina ne vairāk kā par 1 cm, tādējādi griešanas reizes gadā būs grūti saskaitīt. Ziedošos un augļus veidojošos bonsai nedrīkst griezt ziedpumpuru veidošanās laikā. Droši var griezt augus, kuriem skaistums koncentrēts lapās.
- Iespējams nopirkt īpašus darbarīkus bonsai veidošanai, bet var iztikt arī, piemēram, ar manikīra šķērītēm.
- Auga saknēm jābūt harmonijā ar virszemes daļām, savukārt tiem abiem jābūt samērīgiem ar trauka lielumu. Taču iespējami izņēmumi, kad podā aug vairāki augi, kuri veido miniatūro dabas ainavu.
- No bonsai augiem var veidot interesantas formas, ņemot talkā stingras, lokanas stieples, ar kuru palīdzību, piemēram, izveidojam augam viļņotus zarus.
- Ja stāda kopā, vairākus lokanu augu stumbrus, piemēram, fikusus, varam sapīt, izveidojot savdabīga pinuma stumbru.
- No bezgala ātri augošajām Āfrikas portulakārijām 7–9 gados var izaudzēt bonsai, kura izskats radīs iespaidu, ka augs ir vismaz 50 gadu vecs.
- Bonsai, tāpat kā pārējie telpaugi, ir pakļauti kaitēkļu uzbrukumiem, tādiem kā tripši, tīklērces, laputis, baltblusiņas, bruņutis, tāpēc ļoti rūpīgi jākontrolē augu stāvoklis un kaitēkļi jānolasa.
Ja saņemts dāvanā veikalā pirkts bonsai
- Noskaidrojiet auga nosaukumu, tad sapratīsiet, vai tas ir domāts audzēšanai telpās vai rudens un ziemas mēnešos jātur ārā.
- Pēc pāris nedēļām jāsāk apgriezt auga dzinumus un veidot tā formu. Ja to nedara, augs ļoti ātri mēģinās atgriezties savā dabiskajā formā.
- No bonsai nogriezts spraudenis apsakņosies un bez īpašās stādīšanas un kopšanas izaugs par lielu, parastu telpaugu, kas jāaudzē pamatīgā podā.
