To, ka esam sasnieguši galamērķi, liecina māju zīme ar attēlotām medus šūnām. Mūsu pietura ir Upmaļu mājas, kur bites sanesušas medu no visas Piebalgas. Saimnieks Aivars Radziņš ir biškopis, kurš katram interesentam labprāt piedāvā arī ekskursiju par bišu dzīvi, savukārt saimniece Ilona ir ģimenes ārste Vecpiebalgā un arī apiterapeite – ārste, kura dziedina ar bišu produktiem.
Medus ar ceļmallapu noti
Vēl pirms 20 gadiem bites nebūt nebija Radziņu ģimenes ikdiena, taču to droši var saukt par mantojumu un pēctecību, jo Aivara vectēvs bija biškopis un ganīja vairāk nekā 20 bišu saimju. «Man kā mazam puikam gan nebija nekādas intereses apgūt šo amatu,» smejoties atminas Aivars, «bet dzīve ievieš korekcijas. Pirms 20 gadiem es saņēmu mantojumā trīs bišu saimes, un tā sākās mana biškopja karjera. Pēc pirmā gada sapratu, ka neko daudz par šiem mazajiem kukaiņiem nezinu, un pabeidzu divgadīgos biškopības kursus.»
Lai arī tagad Aivara bišu saimju skaits pārsniedz simtu, viņš sevi joprojām uzskata par biškopi amatieri.
«Es neesmu lielražotājs. Manas bites neiet pie nektāra, kas nozīmē, ka sešas dravas stacionāri atrodas vienā vietā un netiek pārvietotas, meklējot ziedus, kas konkrētajā laikā zied. Mūsu medū ir tas, kas tobrīd zied dravas apkārtnē. Kad aizvedu ziedputekšņus uz analīzēm, tajos uzrādījās vairāk nekā 40 dažādu augu. Mūsu bišu ievāktajā medū atrodami pat ceļmallapu putekšņi. Es patiešām lepojos ar savām bitēm un viņu savākto medu.»
Arī mēs pārliecināmies, ka medus ir varen gards. Degustējam un mēģinām uzminēt kādu no 40 augu niansēm. Nu, gluži kā tādā vīna degustācijā: ja pasaka priekšā, ko vajag sasmaržot un sagaršot, to arī sajūtam. Aivars savu medu lej tikai jaunās un tīrās stikla burkās, jo ir pārliecinājies, ka tieši tādās medus ir visgardākais. «Lai kā mazgātu burku, kurā tikuši marinēti gurķi, tā nianse paliek.»
Stropi kā gleznas un bišu gulta
Arī māju Aivars būvē ar tādu pašu apņēmību kā iet dravā, taisa bišu stropus un vada ekskursijas. «Tā ir mana smilšu kaste jau 11 gadu,» viņš ar plašu vēzienu norāda uz balto ēku piekalnē. «Visu daru pats, bet atļauju arī meitām un znotiem palīdzēt.»
Upmaļi Radziņu ģimenei pieder kopš 2000. gada, līdz tam viņi par savu sauca māju Skujenē. Taujāta, kā nonākuši Vecpiebalgā, Ilona stāsta: «Vīrs bija Breša zemnieks, un mums bija gan govis, gan prāvs aitu ganāmpulks.
Viss tika izmēģināts, strādājām no saules lēkta līdz rietam. Tolaik, ja vajadzēja, es biju pat vetārste.
Līdztekus darbam saimniecībā braucu uz Vecpiebalgu aizvietot ģimenes ārsti, bet tad man piedāvāja pastāvīgu vietu, un vajadzēja izlemt, ko darīt.»
Ģimene pieņēma lēmumu pārcelties uz Vecpiebalgu; tur Radziņi atrada Upmaļus un sāka saimniekot. Meitas tagad izaugušas un ir visvairāk gaidītie viesi Upmaļos. Saimnieks cer, ka pavisam drīz varēs svinēt jaunās mājas pabeigšanu un uzrīkot kārtīgu balli. Svinēt Upmaļos prot – par to liecina speciāli izveidotā svinību vieta ar lapeni un uguns pūteli, kas ir obligāta saulgriežu nakts tradīcija.
Radziņu sētā ir laipni gaidīts ikviens, kurš grib kaut ko vairāk uzzināt par bitēm. Saimnieki aktīvi sadarbojas ar Vecpiebalgas pagastu un atrod dažādas iespējas organizēt svētkus. Piemēram, kalniņā viņi audzē eglītes, ko Ziemassvētkos dāvina pansionātam.
Aivars uztaisa bišu stropus un ļauj vietējās mākslas skolas audzēkņiem radīt uz tiem mākslu.
Tā nu pagalmā var redzēt gan košām puķēm apgleznotu stropu, gan bišu mājvietu, uz kuras uzgleznotas trepes. Pie Aivara un Ilonas var braukt ciemos, ja gribas pagulēt… bišu gultā, kas garantē pilnīgu stresa failu dzēšanu, veselības uzlabošanos un labu izgulēšanos.
Medus dziedniecība
Medus jālieto gan ārīgi, gan iekšķīgi, ir pārliecināta Ilona un iesaka dažas pārbaudītas receptes.
- Medus ūdens (1 tējkarote uz glāzi ūdens) ir labs veids, kā no organisma izvadīt sliktās vielas.
- Kartupeļu un medus bankas. Kad ir stiprs klepus, krūtis vai muguru noziež ar medu, sagriež tikko novārītus (bet ne mīkstus) kartupeļus, uzliek uz medus kārtas. Cilvēku sasedz un ļauj viņam 15–30 minūtes pagulēt.
- Bišu paladziņu kompreses. Propolisa paladziņi, ko noņem no bišu stropiem, labi noder pret sāpēm. Paladziņš jāsasilda un jāliek pie sāpošās vietas.
Eksperti saka tā
- ANDREJS SVILĀNS, Nacionālā botāniskā dārza direktors, dendrologs:
«Vecpiebalgas ainava ir unikāla. Dzīvojot šādā Dieva dāvātā vidē, galvenais ir to nesabojāt. Un saimniekiem tas ir izdevies. Viņi visus jauninājumus, piemēram, dīķi, veido tā, lai tie iekļaujas ainavā un papildina to. Uzteicama ir Upmaļu saimnieku pietāte pret dabu un mantojumu.»
- HARIJS PANKE, Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks, piensaimniecības nozares eksperts:
«Mani sajūsmināja, ka saimnieks uz mūsu sveicienu: «Labdien! Ko labu darāt?» atbildēja: «Priecājamies!» Saimniecībā var redzēt, ka šis prieks ir galvenais dzinulis saimniekošanai un dažādu ideju dzimšanai un realizācijai. No šīs priecāšanās rodas spēks apsaimniekot vairākas dravas un iegūt izcilu medu.»
- MĀRTIŅŠ ŠTERNBERGS, ainavu arhitekts, SIA Ainavists vadītājs:
«Iebraucot Upmaļos, šķiet, esam nonākuši katra latvieša sapņu komplektiņā labklājīgai dzīvei: te ir pirts, bišu drava, dīķis, atpūtas vieta, kur svinēt saulgriežus. Man bija patīkami vērot, ka dabas dotā ainava meistarīgi tiek papildināta ar cilvēku veikumu. Saimnieki daudz dara savas sētas iekārtošanā, šķiet, viņi ņem piemēru no savām bitēm – vienmēr čakli un ar rezultātu.»