Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir urīnakmeņi?
Par urīnakmeņiem tiek saukti nešķīstoši kristāli (smiltis) un akmeņi, kas veidojas no urīna un atrodas dzīvnieka urīnceļos, nosprostojot urīnkanālu.
Par urīnakmeņiem liecina:
- Kaķis ik pēc neilga brīža kāpj tualetes kastītē un kašņājas, mēģinot čurāt, bet izspiež vien pa pilītei vai nemaz;
- Mincis katru reizi čurā citā vietā ārpus kastītes, darot to ar acīmredzamu diskomfortu;
- Var redzēt, ka kaķim, kārtojot tualetes darīšanas, ir sāpīgi un nepatīkami, iespējams, ka dzīvnieks žēli ņaud;
- Kaķis čurā bieži;
- Čurā neraksturīgi ilgi;
- Urīnam piejauktas asinis;
- Urīns ir duļķains;
- Mincim ir ievērojami palielināts vēders;
- Pārmērīgi mazgā dupsi, jo tajā rajonā ir sāpīgas un kairinošas sajūtas; var nomazgāt pat līdz apmatojuma izkrišanai.
Svarīgi!
Ja saskati sava kaķa rīcībā kādu no šīm pazīmēm vai ko līdzīgu, meklē veterinārārsta palīdzību. Nekavējies ne dienu! Ja kaķis nespēj pačurāt vai urīns izdalās pilieniem, stāvoklis ir kritisks. Dzīvnieks cieš lielas sāpes, un divu dienu laikā attīstās nieru mazspēja, kas noved pie nāves. No tava reakcijas ātruma ir atkarīga kaķa dzīvība.
Kaķi, kuri ir riska grupā
Jolanta Petrušova ar 17 gadu ilgu pieredzi veterinārārstes darbā atklāj, ka ar urīnakmeņiem saslimst visdažādākie kaķi: gan kastrēti, gan nekastrēti, gan tukli, gan slaidi, gan aktīvi, gan tādi, kas dzīvo istabā un saucami par mazkustīgiem. Par vienu gan taisnība – biežāk tomēr slimo runči. Iemesls ir runču un kaķenīšu anatomiskās atšķirības. Kaķenēm urīnizvadkanāls ir platāks nekā runčiem. Tas ļauj kristālus vai jau izveidojušos urīnakmeņus ātrāk izvadīt no organisma, savukārt runcīšiem tie mēdz iesprūst. Lielākais risks saslimt ar urīnakmeņu slimību ir tiem kaķiem, kas saņem nepilnvērtīgu, nekvalitatīvu barību, kuri nepietiekami daudz dzer ūdeni un kam urīnceļu problēmas ir iedzimtas.
Kvalitatīva barība – veselības garants numur viens
Aplūko barības iepakojumu, kādu parasti iegādājies savam kaķim. Vai uz iepakojuma ir minēts, ka barība satur samazinātu magnija daudzumu? Varbūt magnijs sastāvdaļās nav minēts vispār? Ja jā, tad, visticamāk, tā ir laba barība, kas neizraisīs urīnakmeņu veidošanos. Arī speciālā ārstnieciskā barība, kas jāēd slimniekiem, nesatur magniju. Jolanta Petrušova stāsta, ka droša izvēle ir profesionālās barības, kuru sastāvs ir veidots pārdomāti, ar mērķi saudzēt dzīvnieka organismu. Savukārt tā saukto lēto barību ražotāji gan esot iemācījušies uz iepakojuma norādīt, ka magnija daudzums ir samazināts, bet uz to, vai tas tiešām tā ir, ne vienmēr var paļauties.
Ūdens – otrs svarīgākais veselības garants
Sociālajos tīklos interneta vidē klīst informācija, ka kaķa barības traukam jāstāv vismaz viena metra attālumā no ūdens bļodas. Kaķis, kurš uzreiz pēc ēšanas padzeras, ar ūsām un mēli ūdenī ienes barības daļiņas, kas piesārņo ūdeni. Netīrais ūdens izraisot urīnakmeņu veidošanos. Tā nav taisnība. Šīm abām lietām nav nekādas saistības. Vienīgais veids, kā netīrs ūdens varētu ietekmēt kaķa urīnceļu veselību, ir tādā gadījumā, ja kaķis principiāli dzer tikai tikko svaigi ielietu ūdeni un nekādā gadījumā pastāvējušu, kur nu vēl ar kādu barības kriksīti. Šāda cimperlēšanās var izraisīt ūdens nepietiekamību, ja kaķim nav tīra ūdens, ko padzerties.
Veterinārārste uzsver, ka ūdens dzeršanas ziņā saimniekam ir jāpielāgojas savam kaķim. Piemēram, ja kaķis vēlas dzert no krāna, nekas cits neatliek kā vien stāvēt blakus un gaidīt, kad mīlulis būs padzēries. Savukārt, ja mincim patīk dzert no vāzēm, tad vāzēs jānodrošina dzerams ūdens. Lai cik kaitinoši būtu mīluļa dzeršanas paradumi, kaķa organismam jānodrošina pietiekams ūdens daudzums. Ūdens ir regulāri un bieži jāmaina, lai tas vienmēr būtu svaigs. Atšķirībā no suņa, kurš, ja vajadzēs, padzersies arī no peļķītes, kaķi ir ļoti tīrīgi dzīvnieki, kuriem netīk ēst no netīriem traukiem un netīk dzert pastāvējušu ūdeni. Rūpējoties par savu mīluli, ievēro tādus pašus tīrības kritērijus kā attiecībā uz sevi. Ja tu no šī trauka nevēlētos ēst, to nevēlēsies arī tavs kaķis. No šīm lietām ir atkarīga viņa veselība.
Cik daudz ūdens kaķim dienā jāizdzer?
100–200 ml dienā. Ja kaķis tik daudz neizdzer, jāmeklē veidi, kā kaķim patiktu dzert ūdeni.
Neaizraujies ar tautas metodēm
Interneta vidē iespējams izlasīt vairākus padomus, kā aizkavēt urīnakmeņu veidošanos. Viens no tiem apgalvo, ka reizi dienā kaķa barībai vai ūdenim ieteicams pievienot pilīti ābolu etiķa, kas barību paskābinot. Cits teic, ka barībai var pievienot naža galu askorbīnskābes vai metionīna tableti. Savukārt gaļu skābāku padarīšot nedaudz citrona sulas. Veterinārārste Jolanta Petrušova skaidro, ka šādas metodes cilvēku atmiņā saglabājušās vēl no tiem laikiem, kad pie mums nebija pieejama profesionālā barība, kurā PH līmenis jau noregulēts, un cilvēki mīluļus baroja ar mājās gatavotu barību. Toreiz, lai cīnītos pret urīnakmeņiem, dzīvnieka barību, kā nu mācēja, centās padarīt nedaudz skābāku. Sekot šādiem ieteikumiem ir ļoti bīstami, jo cilvēks pats nespēj kontrolēt un izmērīt smalkās nianses, tieši cik daudz skābuma barībai pievieno un cik daudz ir par daudz. Ābolu etiķa un līdzīgu vielu patvaļīga pievienošana dzīvnieka barībai var izraisīt kuņģa gļotādas iekaisumu un citas problēmas, kas var izrādīties tikpat nopietnas kā urīnakmeņi.
Diagnostika un ārstēšana
Ja veterinārārstam būs pamats uzskatīt, ka tavam kaķim ir urīnakmeņi, viņš veiks analīzes. Galvenais izmeklējums ir urīna analīzes. Tu vari paātrināt un no kaķa viedokļa atvieglot šo procesu, analīžu paraugu veterinārārstam nogādājot pats. Ieber tukšā un nevainojami tīrā kaķa tualetes kastītē nedaudz smalki saplucinātus balta papīra gabaliņus (neizmanto avīzes), lai kaķim ir, ko pakašņāt, bet tie nenoklāj visu kastes dibenu. Kad kaķis savu lietu izdarījis, bez kavēšanās rūpīgi ielej urīnu trauciņā. Izmanto aptiekās iegādājamos speciālos trauciņus analīžu nodošanai un pielūko, lai trauciņā neiekļūst papīra gabali. Veterinārārsts var paņemt arī asinsanalīzes, taisīt rentgenu, ultrasonogrāfiju un biopsiju (ja ir aizdomas par audzēju).
Urīnakmeņus ārstē ar antibiotikām. Lai atvieglotu kaķa ciešanas, viņam tiek dotas arī pretsāpju zāles. Ja dzīvnieks nespēj čurāt pats, veic anestēziju un urīnpūslī ievieto katetru. Ja akmeņi ir pārāk lieli, tos izņem ķirurgs, veicot operāciju. Kad medicīniskās manipulācijas beigušās, kaķim visu atlikušo mūžu jādod speciālā ārstnieciskā barība, kas nodrošina normālu urīna skābumu. Nekādā gadījumā ārstniecisko barību profilakses nolūkos nevajag dot veseliem kaķiem, jo tas var radīt pretēju efektu.
Ieteikumi urīnakmeņu riska novēršanai
- Rūpējies, lai kaķim vienmēr būtu pieejams svaigs, tīrs ūdens, pielāgojoties kaķa dzeršanas īpatnībām vai pat kaprīzēm;
- Ar sauso barību vien nepietiek. Kaķim ir vajadzīgi arī konservi un svaiga gaļa, kas ir salīdzinoši mitri;
- Kontrolē kaķa svaru, jo viņš pats to nevar izdarīt;
- Tualetes kastīte jātīra pedantiski. Ideālā gadījumā uz vienu kaķi mājās būtu jābūt vismaz divām kastītēm.
Nodrošini savam ģimenes mīlulim mierīgu, labvēlīgu, interesantu vidi. Kaķi slikti pārcieš stresu, bet pārdzīvojumi jūtīgākiem kaķiem izraisa veselības problēmas.
Raksts publicēts žurnālā Astes 2016. gada 1. numurā.
