Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Siltie laikapstākļi liek daudziem ķerties pie dārza iekārtošanas un teritorijas uzlabošanas darbiem. Jumta labošana, mauriņa pļaušana, koku un krūmu veidošana un siltumnīcas būvēšana vai remonts – tie visi ir darbi, bez kuriem neiztikt, lai mājokļa teritorija būtu skaista, sakopta un sagādātu prieku. Taču diemžēl cilvēki mēdz aizmirst, cik bīstams ir darbs augstumā vai strādāšana ar zāģi vai pļaujmašīnu.
«Ik gadu laikā, kad mājsaimniecībās aktīvi pieaug darbošanās dārzā pēc nosacīta ziemas miega, mēs redzam strauju lēcienu traumatisma statistikā. Diemžēl šis gads nav izņēmums. Traumas pārsvarā tiek gūtas, veicot it kā ļoti ierastus darbus un, iespējams, tieši tādēļ nepievēršot pienācīgu uzmanību drošības aspektam. Rosība ap māju viennozīmīgi ir apsveicama, tomēr, veroties gana bēdīgajā statistikā, gribas rosināt cilvēkus aizdomāties par to, ka darbs uz jumta vai ar zāģi nav veselības vai dzīvības cenas vērts. Šādos gadījumos ir jānodrošinās ar nepieciešamo drošības aprīkojumu un jāstrādā ar iespējami lielu piesardzību, koncentrējoties tikai un vienīgi uz darāmo,» brīdina Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.
BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas statistika liecina, ka traumas, kas gūtas dārza darbos, ir visdažādākās – gan nelielas, gan smagas ar paliekošām sekām un pat diemžēl arī ar traģisku iznākumu. Atlīdzības, ko apdrošinātājs par negadījumu izmaksā, ir atkarīgas no traumas smaguma un izvēlētā apdrošināšanas seguma jeb summas, par kādu klients novērtējis savu veselību un dzīvību, variējot no dažiem desmitiem līdz pat 30 000 eiro par negadījumu.
Tipiskas traumas, ko gūst cilvēki pavasarī un vasarā, ir ievainojumi, kas radušies, zāģējot vai pļaujot. Piemēram, kāds, zāģējot dēļus ar ripzāģi, zaudējis vairākus pirkstus; cits, atjaunojot siltumnīcu, traumu guvis, iezāģējot sev rokā. Vēl kāds zaudējis pirkstu, darbojoties ap pļaujmašīnu. Turklāt zāģēšana var būt bīstama arī citos aspektos, piemēram, kādam, zāģējot malku, no statīva noripojis liels koka stumbrs un uzkritis uz kājas, iespiežot to starp betona bloku un smagi traumējot. Atlīdzību izmaksu summas šajos gadījumos bijušas no 1 200 eiro līdz 3 000 eiro.
Atlīdzību pieteikumu vidū ir arī citi nopietni traumu cēloņi un apstākļi. Piemēram, kāds cilvēks saņēmis triecienu ar lauzni sejā, kas tam izslīdējis no rokām žoga remonta laikā. Cits apdedzinājis plaukstas ar ķīmisku šķidrumu lieveņa betonēšanas laikā. Vairāki cilvēki paslīdējuši siltumnīcā un guvuši traumas, krītot vai sagriežoties ar plīstošiem stikliem.
Visbīstamākais no dārza un mājas darbiem, kā rāda apdrošinātāja statistika, ir darbošanās augstumā.
Kādam klientam izmaksāta atlīdzība par ribu lūzumu, kas gūts, krītot no ābeles, kurai klients bija apzāģējis zarus. Citam, remontējot siltumnīcu, saļodzījušās kāpnes, un kritiena rezultātā lauztas ribas. Diemžēl nesenā pieredzē ir bijis arī letāls gadījums, kad, veicot remonta darbus uz jumta, cilvēks krītot gājis bojā.
“Kopumā varam novērot tendenci, ka cilvēki arvien vairāk interesējas par iespējām, kā sevi finansiāli pasargāt ar nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas atkarībā no izvēlētā seguma sedz ārstēšanās izmaksas, rehabilitāciju, slimnīcas dienas naudu un citas izmaksas. Tāpat vērojama pārliecinoša tendence, ka cilvēki izvēlas lielākas apdrošinājuma summas, arvien vairāk apzinoties savas dzīvības vērtību. Tā ir pozitīva pazīme, kas liecina par cilvēku vēlmi pasargāt sevi, savu veselību, savus tuviniekus un finansiālu stabilitāti. Vienlaikus gan jāuzsver, ka dārza darbos gūtās traumas pārsvarā ir ļoti nepatīkamas, sāpīgas un pat nereti dzīvībai bīstamas – neskatoties uz to, ir vai nav apdrošināšanas polise, aicinu cilvēkus darīt darbus bez steigas un pārgalvības, lai izvairītos no nepatīkamas pieredzes un liekām raizēm sev un tuviniekiem,” aicina Sandra Pietkēviča.
