Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bazilika ģintij ir vairākas sugas, populārākā – Ocimum basilicum, bet audzē arī dažas citas. Bazilika garšu un aromātu nosaka ļoti daudz dažādu ēterisku eļļu, bet to sastāvs un koncentrācija atkarīgi no augsnes un mikroklimata apstākļiem. Visvairāk aromātisko savienojumu veidojas zemā gaisa mitrumā, optimālā temperatūrā un intensīvā apgaismojumā.
Barības elementu ziņā baziliks ir pieticīgs, taču tam ļoti svarīgi ir uzņemt pietiekamā daudzumā kalciju, magniju un mikroelementus. Baziliks ir viens no nedaudzajiem augiem, kuram vajag relatīvi bāzisku augsnes reakciju pH 6,5–7,5, bet jāņem vērā, ka samērā augsts pH līmenis apgrūtina mikroelementu uzņemšanu, tādēļ bazilika lapas var kļūt plankumainas.
Baziliks ir mitruma prasīgs, tomēr vienlaikus jānodrošina liekā mitruma novadīšana no sakņu zonas. Arī gaismas un gaisa trūkums apgrūtina barības elementu uzņemšanu augā un veicina slimību izplatīšanas.
Kuru šķirni?
Vissvarīgākā, protams, ir lapu krāsa – tumši zaļa vai tumši sarkana, gandrīz violeta –, kā arī aromāts un garša. Lapu lielumam un formai (gludas, plakanas vai kausveida) ir pakārtota nozīme. Baziliks ir ļoti populārs Vidusjūras reģiona virtuvē, un tieši no turienes nāk vairākas šķirņu grupas.
Šķirņu vārda tiešā nozīmē bazilikam ir maz – vairāk izplatīti ir šķirņu tipi, taču katra sēklu audzēšanas firma pavairo pašu atlasītas līnijas. Tātad viena un tā pati šķirne no dažādiem sēklu audzētājiem var nedaudz atšķirties. Komerciālie audzētāji Itālijā nesen sākuši izmantot arī bazilika hibrīdus, taču amatieriem šādas sēklas pagaidām nav pieejamas.
Viena no populārākajām bazilika šķirnēm ir ‘Genovese’ jeb Dženovas.
Tā atšķirās ar lielām, tumši zaļām lapām, kas sevišķi piemērotas pesto pagatavošanai. Pirms dažiem gadiem audzētāji Dženovas (Itālijā) apkaimē ir reģistrējuši šo baziliku kā produktu ar aizsargātu ģeogrāfisku izcelsmi (PGI), kuru drīkst ražot tikai ierobežots audzētāju skaits noteiktā reģionā.
Kaut gan šīs šķirnes sēklas piedāvā daudzi sēklu tirgotāji, tostarp arī Latvijā, īstu Dženovas baziliku iespējams iegūt tikai Dženovas unikālos agroklimatiskajos apstākļos, audzējot pēc sentēvu metodēm.
Visi citi arī drīkst audzēt šo šķirni, taču jātirgo vienkārši kā baziliks.
Citas šķirnes:
- ‘Bazylia Salatowa’ jeb salātlapu baziliks – augs ar platām, gaiši zaļām, ļoti aromātiskām lapām, kas pēc izskata tik tiešām atgādina lapu salātus. Šis baziliks piemērots svaigam patēriņam un kaltēšanai. Var audzēt arī balkona kastēs.
- ‘Smaragd’. Šķirne ar gludām, zaļām lapām, kompakts augs. Piemērots arī audzēšanai konteineros.
- ‘Cynamonowa’ jeb kanēļa baziliks. Augs ir ap 30–40 cm augsts, lapas zaļas, ar kanēļa smaržu. Tās var lietot gan svaigas, gan kaltētas. Izmanto kā piedevu dārzeņu salātiem, saldajām mērcēm un konditorejas izstrādājumiem, tāpat var lietot ar makaroniem, dažādiem sacepumiem un gaļu. Šķirne piemērota audzēšanai podos un balkona kastēs. Audzējot kopā ar tomātiem, izceļ to aromātu. Nelabvēlīgos apstākļos pastiprināti nomet lapas.
- ‘Cytronova’. Augs ap 35 cm augsts, lapas zaļas, ar citrona aromātu. Svaigas lapas plaši izmanto kā piedevu Āzijas virtuves ēdieniem: zivīm, jūras augiem, desertiem un aromātiskiem dzērieniem. Vēl pievieno biezpienam, mērcēm, picām, sacepumiem, zivju un gaļas ēdieniem. Palīdz pret klepu, uzlabo apetīti, labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu. Var audzēt podos un balkonkastēs.
- ‘Rosie’. Bazilika šķirne ar lielām, tumši violetām lapām. Šķirne piemērota audzēšanai podos, atklātā laukā vai siltumnīcā.
- ‘Red Opal’. Populāra, pārbaudīta sarkanlapu bazilika šķirne ar lielām, tumšām lapām. Tās izmanto svaigā vai kaltētā veidā zupu aromatizēšanai, kā arī gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Sevišķi piemērotas tomātu salātu gatavošanai.
- ‘Basilico Fine’. Šķirne ar smalkām, zaļām, ļoti aromātiskām lapām. Šo šķirni bieži izmanto reizē gan kā ēdamo, gan dekoratīvo augu. To var audzēt arī telpās vai terasēs izvietotos konteineros. Augu mēdz dažādi apgriezt, veidojot bumbas vai kociņus. Šādus dekoratīvus bazilikus ārzemēs mēdz piedāvāt dārza centros, bet var izaudzēt arī paši. Tikai svarīgi pietiekami agri iesēt un izaudzēt dēstus, kurus varēs izstādīt konteineros un vēlāk veidot pēc sirds patikas.
- ‘Palla Compatto’. Šķirne pieder grieķu bazilika šķirņu grupai, veido ap 30 cm augstu, kompaktu krūmiņu ar sīkām, līdz 1 cm garām lapām. Svaigas lapas izmanto kā piedevu sacepumiem, sieriem, zivīm un mērcēm. Arī šo augu var audzēt podos un veidot pēc savas vēlmes.
- ‘Minette’. Ļoti kompakta auguma šķirne, piemērota audzēšanai podiņos. Lapas izmanto svaigā vai kaltētā veidā zupu aromatizēšanai, gaļas, zivju ēdienu pagatavošanā. Tāpat var izmantot, konservējot sēnes, gurķus, kabačus un tomātus. Sevišķi labi piemērots baziliks tomātu salātu gatavošanai.
Latvijā – tikai no dēsta!
Kaut gan uz dažām sēklu paciņām drukāts, kad baziliks jāsēj jau janvārī, jāpatur prātā, ka anotācija, visticamāk, tieši tulkota no itāļu vai franču valodas. Latvijā, audzējot dēstus bez papildapgaismojuma, nevienu dārzeni nav vērts sēt agrāk par marta sākumu. Arī aprīlī vēl nebūs par vēlu.
Savukārt tiem, kas iedomājas par baziliku tikai maijā, jāmēklē gatavi dēsti pie audzētājiem.
Bazilika sēklas dīgst gaismā, tāpēc sējumu ne ar ko neapber. Drošāk audzēt ar piķēšanu, jo sēklas ir sīkas (vienā gramā ir 700–800 sēklu!). Tās vienmērīgi izkaisi uz sagatavotas substrāta virsmas, apsmidzini ar siltu ūdeni no pulverizatora, lai sēkliņas ciešāk piespiežas pie substrāta un ietin kastīti polietilēnā plēvē. Nodrošinot substrāta 25–28 grādu temperatūru, baziliks sadīgst 3–5 dienu laikā, ja ir vēsāks, tikai 18–22 grādi, tad 7–8 dienu laikā. Ja temperatūra ir vēl zemāka vai sējums atrodas tumsā, līdz uzdīgšanai nāksies gaidīt līdz 14 dienām.
Tiklīdz parādās dīgsti, plēvi noņem un sējumu pārvieto gaišā vietā, nodrošinot 20–22 grādu gaisa temperatūru. Parādoties īstajām lapām, sējeņus izpiķē pa vienam dažādu lielumu kasetēs.
Jo mazāks substrāta apjoms ligzdā, jo straujāk tas iesilst, tāpēc saknes labāk attīstās un pats dēsts arī aug straujāk. No otrās puses, vēlams iegūt kuplus augus, tātad prasītos lielāka ligzda vai pods, bet tādos augšana būs lēnāka. Optimāli būtu vispirms izaudzēt dēstu kāpostu kasetē un tad pārstādīt lielākā podā vai kastē. Lai augi veidotos kupli, tiem agri izņem (nokniebj!) galotni, lai veicinātu zarošanos. Vēlāk, kad augi būs paaugušies, tos vari apgriezt ar šķērēm vai sekatoru. Laisti mērēni, katru reizi pievienojot ūdenim komplekso mēslojumu. Piemēram, mēslojumu ar NPK sastāvu 15:15:15, ņem 1 g uz 1 l ūdens. Augu masas augšanai optimālā temperatūra ir 20–25 grādi.
Vietas izvēle
Latvijas vasarās atklātā laukā ir iespējams izaudzēt baziliku, un tomēr – drošāk tam būtu atvēlēt vietu siltumnīcā vai uz palodzes. Audzēšana segtajās platībās būtiski pagarina garšīgu lapu vākšanas periodu un palielina ražu.
Ja plāno baziliku audzēt atklātā laukā, izvēlies agri iesilstošas, labi izgaismotas dārza vietas, kas aizsargātas no aukstiem vējiem.
Piemērotākas ir ūdenscaurlaidīgas mālsmilts un smilšmāla augsnes. Labāk ir izveidot paaugstinātu dobi, lai nodrošinātu liekā mitruma novadīšanu.
Pastāvīgā vietā augu no auga stādi 30 cm attālumā.
Audzējot baziliku siltumnīcā, tā kārtīgi jāvēdina, lai mazinātu slimību izplatīšanās risku, bet biežāk baziliks tomēr cieš no pārlaistīšanas un gaisa trūkuma augsnē. Tieši tāpēc nav ieteicams audzēt to kopā ar tomātiem kūdras renēs. Tomātiem optimālais laistīšanas režīms bazilikam noteikti šķitīs pārmērīgs, tāpēc tā lapas kļūs gaišas, plankumainas, ar mazāk intensīvu garšu un aromātu. Ja tomātus audzē renēs, baziliki jāstāda atsevišķi podos vai kastēs un atsevišķi arī jālaista.
Ja bazilika lapas vāc intensīvi, vienreiz nedēļā jāveic papildmēslošana ar kalcija nitrātu (2 g/l ūdens), lai veicinātu lapu ataugšanu.
Bazilika lapas regulāri jāvāc arī tad, ja ēst gatavošanai tās nevajg.
Ļaujot izaugt siltumnīcā lielam, kuplam krūmam, tiek veicināta pelēkās puves attīstība uz zemākām, sliktāk izgaismotām lapām. Fungicīdu lietošana garšaugiem nav vēlama, turklāt Latvijā nav neviena reģistrēta augu aizsardzības līdzekļa tieši bazilikam! Tāpēc visprātīgākais variants ir veidot augus un vēdināt siltumnīcu.
Ja baziliku gribi audzēt atklātā laukā, 4–6 nedēļu vecus dēstus vari droši stādīt apmēram nedēļu pirms Jāņiem, kad salnas tos vairs neapdraud, toties gaiss un augsne ir pietiekami iesiluši. Gatavojot augsni stādīšanai, iestrādā komplekso mēslojumu. Ērti lietot lēnās iedarbības līdzekli Novatec Classic 20–30 g/m2, ar šo devu bazilikam pietiks līdz pat vasaras beigām. Jāņem vērā, ka lietainā vasarā baziliks atklātā laukā var ciest no pārmērīga mitruma un infekcijām.
Tāpat kā visus siltummīlošos augus, arī baziliku laisti tikai ar siltu ūdeni un tikai dienā, nevis vakarā. Pārāk vēss ūdens nelabvēlīgi ietekmē augus, un tie var nomest lapas.
Vai arī ziemā?
Baziliks ir ļoti siltumprasīgs daudzgadīgs augs, un telpās, optimālos apstākļos, ar papildapgaismojumu tas var augt pat gadiem ilgi. Tomēr, visticamāk, ne Latvijā. Pie mums gaismas trūkuma dēļ augiem parasti nobirst visas lapas un tie nokalst.
Plēves siltumnīcā izaug aromātiskāks baziliks
Kāpēc? Būtiski ir baziliku nodrošināt ar pietiekamu ultravioleto staru (UVB) daudzumu, jo tieši šie stari nodrošina terpēnu veidošanos. Terpēni ir vielas, kas visvairāk nosaka bazilika garšu, vienlaikus aizsargājot to no ultravioletā starojuma. Polikarbonāts un stikls aiztur vairāk ultravioletā starojuma nekā polietilēna plēve. Lai gan plēves tagad arī ražo ar dažādu UV staru caurlaidību.
Populārākie raksti
