Kad jāsāk mēslot?
Pavasarī ar mēslošanu nesteidzamies, darām to aprīļa beigās vai pat maija sākumā, jo dārzā augsne ir pietiekami auglīga, ielabota ar organiskajām vielām un augiem pietiek barības, lai sāktu augšanu. Nabadzīgā augsnē mēslojumu var iestrādāt agrāk, pat martā. Taču arī pārāk steigties nevajag, jo pēdējos gados ziemas ir ļoti vieglas, turpretī pavasarī bieži vēl ir diezgan spēcīgas salnas. Pārāk agri stimulējot augšanu, augi sāk dzīt pumpurus pirms laika, un tie var apsalt.
Turklāt aprīlis nereti ir pasauss, bet maija sākumā līst, un lietus ieskalo mēslojumu zemē.
Ko mēslot?
Tā kā mūsu dārzā aug ļoti daudzi un dažādi augi – gan skuju koki, gan lapu koki, gan puķes – un katram speciālu mēslojumu nepiemeklējam, tad izvēlamies komplekso mēslojumu, kas domāts substrātu gatavošanai augu audzēšanai podos un konteineros, taču mēs to kaisām arī dārzā. Mēslojumā ir gan pamatelementi – slāpeklis, fosfors un kālijs –, gan arī mikroelementi.
No mikroelementiem īpaši svarīga ir dzelzs un bors, lai augiem būtu skaistas, zaļas lapas un lai tie krāšņi un bagātīgi ziedētu.
Šis mēslojums gan ir padārgs, taču es uzskatu, ka tas atmaksājas. Izmantojam ātras iedarbības mēslojumus PG Mix 14–16–18 vai Multi Mix 14–16–18. Reizē dodam arī kādu no ilgspēlējošajiem granulētajiem mēslojumiem – Osmocote, Plantacote vai Multicote, kuru iedarbība pakāpeniski ilgst sešus mēnešus. Šis komplekts nodrošina dārzu ar mēslojumu līdz pat rudenim. Ātrais mēslojums labi ieskalojas zemē ar lietu vai laistāmo ūdeni, granulētos minerālmēslus būtu labi iestrādāt augsnē, tad to darbība būtu efektīvāka. Tā kā visu dārzu uzrušināt nav reāli un jākaisa vien pa virsu, iedarbība būs lēnāka, toties augi saņems vairāk barības vielu tieši vasaras otrajā pusē un ļoti labi izskatīsies arī rudenī.
Cik daudz mēslot?
Izsējam apmēram 25 gramus mēslojuma uz kvadrātmetru. Lielākiem kokiem un ēdelīgākiem ziedošajiem krūmiem, piemēram, hortenzijām, mazliet vairāk. Jaunā dārzā var likt pat 40 gramu uz kvadrātmetru. Nabadzīgākā augsnē ātras iedarbības mēslojumu var dot atkārtoti pat trīs reizes, pēdējo – jūlijā.
Rozēm – slāpekļa poti
Iesaka Daila Trubiņa, rožu audzētāja, saimniece skaistajās Sēmes Rozītēs, kas pasludinātas par Dižo Kurzemes daiļdārzu.
- KAD? Mēslojums jādod brīdī, kad zeme ir atlaidusies un rozes sāk rosīties uz augšanu, pumpuri piebriest un kļūst sārti. Nav jēgas to darīt, kamēr zeme vēl sasalusi, jo tad mēslojums aizskalosies projām. Dažreiz mēslot var jau aprīļa sākumā, citkārt – aprīļa beigās vai par maija sākumā. Mūsu rožu dobēs zemi sedz melnais ģeotekstils un tam pa virsu – šķeldas mulča. Mulčas konuss ziemā piesedz arī rožu krūmu centrus. Kad zeme atkususi, mulčas konusu no rozēm atrauš un izlīdzina un ap to pašu laiku arī pirmoreiz mēslo.
Ģeotekstils mēslošanai netraucē, tas laiž cauri ūdeni un tajā izšķīdušo mēslojumu, turklāt augsnes segums nesniedzas tieši līdz pašai rozei, tā ir stādīta iegriezumā, un lielāko daļu mēslojuma var uzkaisīt arī uz augsnes. Mēslošanu ar slāpekli atkārto pēc divām nedēļām, kad jau mazliet paaugušies jaunie dzinumi.
- KO? Lai rozes spētu atmosties, uzņemt dzīvības enerģiju un gūtu spēku augt, tām vajadzīga slāpekļa pote. Rozītēs izmanto visvienkāršāko amonija nitrātu.
- CIK? Jo lielāks krūms, jo vairāk. Mazākajiem sauju, vidējiem divas, lielākajiem trīs saujas. Ja ap rozēm ir šķelda, mēslojuma vajadzīgs mazliet vairāk, nekā kaisot uz kailas zemes.
Rododendriem – skābulīti
Iesaka Gunita Riekstiņa, bioloģe, Baltijas lielākā (12 hektāru) un krāšņākā rododendru dārza – Latvijas Universitātes Rododendru audzētavas Babīte – pētniece.
Mēslojot rododendrus, jāņem vērā krūma izmērs. 40 centimetru augstam augam pietiks ar 35–40 gramiem (1 sauju) mēslojuma, metru augstam vajadzēs 100–120 gramu (3 saujas), pusotra metra lielam – 170–200 gramu (4–5 saujas), divus metrus augstam – 200–250 gramu (5–6 saujas). Mēslošana jāveic vienmērīgi, izsējot granulas virs auga sakņu zonas, nekādā gadījumā nedrīkst tās sabērt vienā vietā, lai pārāk lielā mēslojuma koncentrācija neapdedzinātu saknes. Pēc granulu izsēšanas tās ierušina zemē un augu aplej.
- KAD? Pavasaris ir svarīgākais rododendru mēslošanas periods. Pēdējā laikā populāri kļuvuši granulētie ilgstošas iedarbības minerālmēsli, kuru iedarbība ilgst 3–6 mēnešus. Ja izmanto šī tipa mēslošanas līdzekļus, tad pietiek, ja rododendrus mēslo tikai vienreiz – pavasarī. Ja izmanto klasiskos, ātri šķīstošos minerālmēslus, tad pirmoreiz mēslo martā vai aprīlī, kad nokusis sniegs, un otru reizi – tūlīt pēc noziedēšanas.
- KO? Rododendriem piemēroti ir fizioloģiski skābie mēslošanas līdzekļi. Dārzkopības veikalos var nopirkt speciālos kompleksos rododendru mēslojumus, kam arī mikroelementi pievienoti tieši tik, cik vajadzīgs. Tos ražo daudzas firmas, un izvēle ir pietiekami liela. Kā labāko un pārbaudīto varu no dārgā gala ieteikt Substral un Schultz rododendru mēslojumu. Lētāki, bet pietiekami labi ir arī Polijā ražotie Ogorod Start.
- CIK? Stingri jāievēro uz iepakojuma norādītā mēslojuma izsējas norma, jo rododendru pārmēslošana var būt bīstamāka par nepietiekamu mēslošanu. Tad tiem nobrūnē un atmirst lapu gali un malas, bet, ja minerālmēslu koncentrācija ir pārāk liela, augs var pilnīgi aiziet bojā.
Rododendru pārmēslošana var būt bīstamāka par nepietiekamu mēslošanu!
Zālienam – slāpekli
Iesaka Ansis Birznieks, dārznieks, dārzu projektēšanas, ierīkošanas un kopšanas firmas Galantus un sava privātā dārza saimnieks.
- KAD? Zālienu mēslot ir laiks brīdī, kad parādās pirmais jaunās zāles zaļums. Taču ir svarīgi nepārsteigties. Īstā augšana sākas, kad diennakts vidējā temperatūra sasniedz plus 6–8 grādus. Saknes mostas mazliet agrāk, tāpēc arī mēslot var nedaudz agrāk. Jānotrāpa brīdis, kad, izejot no rīta pagalmā, var redzēt – jā, nav vairs pelēks, kļuvis mazliet zaļāks!
Vēl būtu labi, ja pirmajai siltajai nedēļai atkal nesekotu temperatūras pazemināšanās, jo tad ir visai droši, ka pirmais uzkaisītais slāpeklis izskalosies vai aiztecēs projām pa augsnes virsu. Zāliena mēslošanai ideāla ir apmākusies diena. Vislabāk mēslojumu, jo sevišķi slāpekli saturošu, izkaisīt pirms lietus, lai tas uzreiz izkūst un nokļūst augsnē.
Mēslošanai neder saulaina diena, jo slāpeklis ir ļoti viegli gaistošs – ja neieskalosies zemē, tas izkūpēs debesīs.
Ja nav lietus, pēc mēslošanas zāliens kārtīgi jāaplaista un jābūt gatavam pēc dažām dienām pļaut, turklāt pavasarī svarīgi pļaut iespējami bieži, lai zāliens ātri saņemas un kļūst blīvs.
- KO? Ja zālienu mēslo tikai vienreiz gadā, ieteicams izvēlēties kādu komplekso mēslojumu, kurā ir visi pamatelementi – slāpeklis, fosfors un kālijs (NPK) – un vislielākā maisījumā ir slāpekļa daļa (nav svarīgi, kādi tieši ir cipariņi – piemēram, 22–11–11 vai 27–5–12). Vēl labāk, ja kompleksais mēslojums papildināts ar mikroelementiem.
Pats savam zālienam lietoju ilgas iedarbības mēslojumu pavasarim Multigreen C Printempo (NPK 24–6–14 + 3MgO ar devu30g/m2), kur daļa slāpekļa saistīta pakāpeniski šķīstošā formā – zāliens mēslojumu saņem vienmērīgi, pat divu mēnešu laikā. Mēslojums nodrošina zālienam sulīgu zaļumu, vienmērīgu un spēcīgu augšanu.
- CIK? Uzmanīgi jāizlasa lietošanas instrukcija uz mēslojuma, taču pieredze rāda, ka gandrīz jebkuru mēslojumu var lietot apmēram 25 gramus uz kvadrātmetru, tātad 600 kvadrātmetru zālienam vienai reizei vajadzēs 15 kilogramus.
Pirms mēslo, izmēģini!
Kā notrāpīt 25 gramus uz 1 kvadrātmetru?
- Nosver 25 gramus mēslojuma.
- Nomēri metru reiz metru lielu zemes parauglaukumiņu (asfalts, bruģis, kaila augsne) vai noklāj audumu, agrotīklu vai plēvi ar atzīmētu 1 × 1 metra laukumu.
- Vienmērīgi izkaisi uz atmērītā laukuma mēslojumu un paskaties, kā jāizskatās labi un pareizi nomēslotam zālienam.
- Centies, lai zālienā mēslojuma graudiņi būtu izvietoti tikpat blīvi kā mazajā laukumiņā.