Plaši ugunsgrēki izpostīja pilsētvidi un dabu visos Austrālijas štatos un paņēma vairāk kā 33 cilvēku dzīvības, ieskaitot četrus ugunsdzēsējus, liecina statistika. Zīdītāji, rāpuļi, putni un vardes gāja bojā liesmās, piemēram, ugunsgrēka visvairāk skartajos štatos Viktorijā un Jaunajā Dienvidvelsā dzīvību zaudēja 1,25 miljardi dzīvnieku.
Pēc Pasaules Dabas Fonda datiem (WWF) tā bija viena no vērienīgākajām mūsdienu dabas katastrofām. No septembra līdz februārim Austrālijā izdega apmēram 11,46 hektāru liela platība, kas pielīdzināma Anglijai.
Precīzu dzīvnieku nāves gadījumu skaitu vēl nav iespējams noteikt, taču Austrālijas profesors Kriss Dikmens, kas pārraudzīja situāciju, apgalvo, ka palikušo dzīvnieku izredzes izdzīvot bez barības rezervēm bija minimālas.
Sarakstā ir iekļautas arī koalas un valabiji, kam mājvietu zaudēšana ir lielākais drauds sugai. Austrālijas Koalu fonds prognozē šo dzīvnieku pinīgu izzušanu uz 2050. gadu, kas mudinājis likumdevējus nodrošināt pašreizējo biotopu skaita saglabāšanu. Valdība piešķīra 50 miljonus dolāru Austrālijas bioloģiskās vides glābšanai.
Taču vides aizstāvji aicina stiprināt saglabāšanas likumus. "Pašreizējā stratēģija un aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu dzīvnieku sugas un jo īpaši koalas, nedarbojas, "apgalvo Austrālijas politiķe un vides aktīviste Keita Faehrmane.
Zinātnieki ar pārliecinošiem faktiem pamato, ka ugunsgrēku uzliesmojums, kas iepriekš nav piedzīvots tik smagā formā, ir radies klimata pārmaiņu rezultātā, un arī turpmāk radīs pastāvīgus draudus, pastiprinot ugunsgrēkus un sausumu ne tikai Austrālijā, bet arī visā pasaulē.