Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Guna Šmitiņa, Valsts Augu aizsardzības dienesta Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas vadītāja.
Kāpēc veikt?
Lai precīzi uzzinātu, kāds ir barības vielu nodrošinājums augsnē konkrētajā vietā, un varētu augsni ielabot atbilstoši to augu vajadzībām, kurus tajā paredzēts audzēt. Jāņem vērā, kādas augsnes īpašības katram kultūraugam nepieciešamas. Piemēram, vīnogām vajadzīga neitrāla reakcija pH 6,5–7,5, krūmmellenēm skāba reakcija pH 4–4,5, taču vairumam kultūraugu optimālais augsnes pH ir 6–7.
Nosakot to, varam attiecīgi tālāk mērķtiecīgi rīkoties – neitralizēt vai paskābināt.
Daudzgadīgi augi ir prasīgāki pēc barības vielām nekā viengadīgās kultūras. Ja kāda no barības elementiem trūks, augi nebūs veselīgi un labi neražos. Taču jāatceras, ka nav vēlams arī pārāk liels kāda barības elementa daudzums augsnē, jo tad būs traucēta citu barības vielu uzņemšana un augi turpinās nīkuļot. Augu mēslošanai jābūt sabalansētai. Bet dārza saimnieks, neaizprotot iemeslus, nereti mēslo vēl vairāk, un kļūst vēl sliktāk, turklāt tas piesārņo vidi.
Kaut augsnē ir zems nodrošinājums ar barības elementiem, dodot pārmērīgi lielas minerālmēslu vai kūtsmēslu devas, augsne nespēs visu uzņemt, un tad pastāv risks, ka tā tiks pārmēslota un daudzi barības elementi tiks izskaloti. Svarīgi ir mēslot optimālās devās, lai augsnes auglība uzlabotos pamazām. Tāpēc – uzzināt, kā ir gana un kā trūkst, palīdzēs augsnes analīzes.
Kādus rādītājus nosaka?
Pamatanalīzē nosaka augsnes pH līmeni jeb skābumu, organisko vielu saturu, kālija un fosfora daudzumu. Taču laboratorijas iespējas ir ļoti plašas, un var pasūtīt dažādus analīžu komplektus, piemēram, papildus noteikt varu, cinku, boru, mangānu vai citus specifiskus elementus.
To, kurus tieši, izvēlas atkarībā no kultūras, kuru paredzēts audzēt. Katram augam nepieciešams mazliet citāds barības vielu nodrošinājums, un augsnes analīzes ļaus secināt, kuru elementu tajā ir par daudz un kuru – par maz.
Mazdārziņos augu nīkuļošanas iemesls nereti ir nevis barības vielu trūkums, bet pārmēslošana, kas kavē augu normālu attīstību.
Ja augsni paredzēts kaļķot, ieteicams noteikt magniju un kalciju, kas ir galvenie kaļķošanas materiālā esošie elementi. Ja trūkst magnija, vajadzētu lietot magniju saturošus kaļķošanas materiālus, piemēram, dolomīta miltus. Ja magnija ir pietiekami, tad kaļķošanai izmanto magniju nesaturošus kaļķošanas materiālus, piemēram, kaļķakmens miltus.
Cik ilgi jāgaida rezultāti?
Tas ir atkarīgs no rindas, bet parasti rezultātus saņem piecpadsmit darba dienu laikā. Ja vienā laika periodā nodoti ļoti daudzi augšņu paraugi, gaidīšanas laiks var pagarināties. Pavasarī rinda ir vislielākā, jo daudzi augsni grib pārbaudīt pirms jaunās sezonas, lai zinātu, kā plānot mēslošanu.
Vai sapratīšu atbildi?
Laboratorija sniedz parauga testēšanas pārskatu, kurā norāda elementu daudzumu miligramos vienā kilogramā augsnes. Kādi optimālie rādītāji nepieciešami kultūrām, kas tiks audzētas, jāmeklē mēslošanas normatīvos, speciālajā literatūrā vai jāvaicā dārzkopības speciālistam.
Parauga ņemšanas ABC
Kad ņemt?
- Augsnes paraugu vislabāk ņemt pavasarī, tiklīdz zeme atlaidusies un nožuvis liekais mitrums, bet dārzs vēl nav samēslots.
- To var darīt arī rudenī pēc ražas novākšanas, kamēr zeme nav sasalusi.
- Ja dārzā lietots mēslojums vai tas kaļķots, jānogaida pusotra mēneša, kamēr izmantotie līdzekļi saistīsies ar augsni.
- Ja ilgi nav lijis, jāpievērš uzmanība, lai paraugā neiekrīt kāds neizšķīdis minerālmēslojuma vai kaļķošanas materiāla graudiņš, kas var mainīt rezultātu.
- Augšņu paraugu analīžu rezultātus neietekmē vienīgi papildmēslojums, ko augiem dod caur lapām.
- Nav ieteicams vākt lietainā laikā, jo iegūtais materiāls būs dubļains un apgrūtinās analīžu noteikšanu.
Kā pareizi savākt?
- Svarīgi paraugus ņemt no viendabīgas augsnes, lai nebūtu tā, ka kūdraina augsne sajaukta ar smilts augsni vai mālsmilts augsne ar māla augsni.
- Mazdārziņā parasti ir viendabīga augsne, jo nav liela teritorija. Taču, ja tā ir atšķirīga, tā jāņem no vairākām vietām.
- Katru paraugu ņem, ejot pa laukuma garāko diagonāli un veicot 15–20 dūrienus ar lāpstu aramkārtas jeb 20 centimetru dziļumā.
- Tad augsni paņem ar karotīti no apakšas līdz augšai, lai tajā iebirst visas kārtas.
- Kopumā nepieciešams savākt ap puskilogramu augsnes. Ja tā ir kūdraina, tad vajag mazliet vairāk – līdz vienam kilogramam.
Kā jāsagatavo?
- No augsnes jāizlasa viss liekais, piemēram, akmeņi, sliekas, kukaiņi, lapas, zāle. Paraugā nedrīkst būt nekādu piemaisījumu, jo tie var ietekmēt analīžu rezultātus.
- No vairākām dūrienu vietām paņemto sajaukto augsni ieliek auduma vai polietilēna maisiņā. Vislabāk to nogādāt laboratorijā uzreiz pēc savākšanas.
- Ja to dara pēc vairākām dienām, maisiņu netaisa ciet, lai nesāk pelēt.
- Laboratorijā būs jāaizpilda pieteikuma veidlapa. Sīkāka informācija par augšņu analīzēm pieejama vaad.gov.lv.
- Nododot vairākus augsnes paraugus, nedrīkst aizmirst tiem pievienot marķējumu, piemēram, numuru vai nosaukumu, lai nesajauktu, no kurienes tie ir ņemti.
Kur veic augsnes analīzes
- Valsts Augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas laboratorijā Rīgā, Lielvārdes ielā 36.
- Vides auditā, Rīgā, Dzērbenes ielā 27.
- Augsnes Laboratorijā, Saldus pagastā, Vienības ielā 15/17.
Cik maksā?
Pamata analīzes Valsts Augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas laboratorijā maksā 10,98 eiro. Par katru papildu rādītāju jāpiemaksā atsevišķi.
