• Aug 20 gadus bez pārstādīšanas! Kāpēc dārzā stādīt graciozās sudrabsveces?

    Dārzs
    Indra Ozoliņa
    Šodien
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gvido Kajons
    Vasaras beigās savu krāšņo uznācienu turpina graciozās sudrabsveces, kuru ziedu liesmas vējā viegli līgo pāri citiem augiem. Konsultē Benita Branaburga, stādaudzētavas Ozoli saimniece, audzē 13 sudrabsveču dažādības. 

    Latviskais nosaukums sudrabsvece ir tulkojums no vācu valodas (Silberkerze), un augs patiešām atbilst nosaukumam. Tam ir grezns, spēcīgs lapojums, un vasaras otrajā pusē pret debesīm izšaujas pat divus metrus augstas ziedu sveces.

    Kāpēc stādīt sudrabsveces?

    • Tās ir ļoti labas ziemcietes – izskatīgas, ilgmūžīgas un nav pēc dažiem gadiem jāpārstāda kā daudzas citas.
    • Dekoratīvas jau no agra pavasara, kad strauji attīstās jaunais lapu puduris.
    • Labi notur savu augsto augumu, neizgāžas.
    • Var vienā vietā augt vairāk nekā 20 gadus.
    • Tās ir lieliskas ziedu griešanai – vāzē ilgi izskatās labi, tikai kātiņi nedaudz jāiegriež.
    • Pēc noziedēšanas veidojas dekoratīvas sēklu pogaļas, ko var izkaltēt un izmantot sauso ziedu kompozīcijās.
    • Labi pacieš pārstādīšanu, tomēr labāk jau sākumā pārdomāt augšanas vietas izvēli.
    • Noturīgas pret slimībām un kaitēkļiem.  

    Iestādot dažādas sugas, tās priecēs no jūlija līdz pat vēlam rudenim. Vispirms uzzied Arizonas sudrabsvece (Actaae arizonica), tad ķekarainā sudrabsvece (Actaea racemosa) un visbeidzot oktobrī vai pat novembrī Matsumuras sudrabsvece (Actaea matsumurae). Mūsu apstākļos vēlās sudrabsveces gan parasti nepaspēj uzziedēt, tās piemērotas zemēm ar siltāku un garāku rudeni. Sudrabsveces aug lēni, taču laika gaitā lapotne mēdz ievērojami izplesties. Ziedi parasti uzplaukst stādīšanas gadā, bet atsevišķām sugām, kas pavairotas ar sēklām, tikai otrajā vai trešajā gadā.
    Raksts turpinās pēc reklāmas

    Kam stādīt kaimiņos?

    • Sudrabsveces skaisti izskatās jauktu puķu dobē – ēnainā vietā blakus hostām un vēlu ziedošajām anemonēm, bet saulainā kopā ar ziemasterēm, ligulārijām, kurpītēm, astilbēm un citām puķēm.
    • Var stādīt arī starp zema auguma skuju kokaugiem, piemēram, kadiķiem vai mikrobiotām. 

    Kā aprūpēt sudrabsveces?

    • Vislabāk tās stādīt pusēnā vai ēnā, bet, ja būs atbilstoša augsne un netrūks mitruma, augs arī saulē. Šķirnēm ar tumšu lapojumu saulainākās vietās būs intensīvāka krāsa. Visjutīgākās pret karstu sauli ir sudrabsveces ar gaiši zaļu lapojumu. Var stādīt arī zem lieliem kokiem, tikai ne tuvu stumbriem, un jāņem vērā, ka tie var radīt konkurenci attiecībā uz mitrumu.
    • Vēlama auglīga, vēsa, trūdvielām bagāta, dziļi sastrādāta augsne, ko ielabo ar kūtsmēsliem. Ļoti labi aug Zemgales mālā. Patiks neitrāla vai nedaudz skāba augsnes reakcija (pH 5–6). 
    • Sudrabsvecēm nepieciešams mitrums, taču tām netīk pārmitras augsnes, kur krājas ūdens, it īpaši vienkāršajām sudrabsvecēm. Pieauguši augi spēj izturēt arī sausumu. Lai saknēm nodrošinātu vienmērīgu mitrumu, augsni vēlams mulčēt. 
    • Augus stāda 40–70 cm attālumā citu no cita, skatoties, lai pumpurs atrastos nedaudz zem augsnes virskārtas.
    • Ja sudrabsvece iestādīta bagātinātā augsnē, īpaša piebarošana nav nepieciešama, taču katru pavasari to var palutināt ar kādu gadalaikam piemērotu mēslojumu.
    • Iestājoties ziemai, garos ziedkātus apgriež līdz augsnes virskārtai, lai tie nenolūst. 
    • Sudrabsveces visvienkāršāk pavairot, ik pa 3–5 gadiem sadalot ceru. Tām ir apjomīga sakņu sistēma un saknes stipri ieķērušās zemē, taču ieaugas pat vismazākās saknes daļiņas. Stādot saknes noīsina pēc vajadzības, pie auga atstājot 10–15 cm. Pavasarī pavairošanai var izmantot arī jaunus, zaļus dzinumus kā spraudeņus vai piesakņu dzinumus ar pēdiņu. Sudrabsveces var pavairot arī ar sēklām. Tikai tās jāsēj svaigas, jo ātri zaudē dīgtspēju.  

    Dažādās sugas

    • Ķekarainā sudrabsvece (Actaea racemosa). Dārzos visplašāk audzētā suga. Augi ir 1,5–2 m augsti, ilgmūžīgi. Lapas lielas, zaļas, divkārt plūksnaini saliktas, stublāji gaiši zaļi. Ziedi balti, sīki, sakopoti garos ķekaros ar nedaudz noliektām galotnēm maz zarotu ziednešu augšdaļā. Zied jūlijā, augustā un septembrī ar baltiem ziediem. Savvaļā sastopama Kanādā, ASV centrālajā un austrumu daļā. 
    • Vienkāršo sudrabsveci (Actaea simplex syn. Actaea ramosa) mēdz dēvēt arī par zaraino sudrabsveci. Cers izaug 0,9–2 m augstumā. Lapas un stublāji tumši purpursarkani, ziedi balti ar sārtu atblāzmu, pumpuros purpursarkani, sakārtoti garos, blīvos, maz zarainos ķekaros. Šai grupai pieder visas violetsarkana lapojuma sudrabsveces. Zied septembrī, oktobrī un patīkami smaržo. Īpaši izteiksmīgā lapojuma dēļ tā ir dekoratīva no pavasara līdz pat rudenim. 
    • Aveņlapu sudrabsvece (Actaea cordifolia). Dabā izmirstoša, bet dārzos izplatīta suga. Sasniedz 1,5–1,7 m augstumu. Ziedkāti ir violeti brūni, maz lapoti, piezemes lapas lielas, saliktas, katrai atsevišķai lapiņai ir sirdsveida pamatne. Ziedi pumpuros ir rozīgi brūngani, bet, kad atveras, tonējas krēmkrāsā. Tie ir sakārtoti blīvos ķekaros zarotu ziednešu galos. Zied augustā un septembrī. Savvaļā aug Ziemeļamerikā. 
    • Daurijas sudrabsvece (Actaea dahurica). Izaug līdz 2 m augstumam. Lapas lielas, divkārt saliktas, zaļas. Gaisīgie ziedi sakopoti skrajās, zarainās ziedkopās. Vienīgā suga ģintī, kura ir divmāju augs. Ja ir tikai viena sudrabsvece, sēklas neieriešas un to var pavairot tikai ar dalīšanu. Zied septembrī un oktobrī, bet citreiz jau augustā. Savvaļā sastopama Austrumāzijā, Sibīrijā, Korejā, Ķīnā.
    • Japānas sudrabsvece (Actaea japonica). Piemēram, šķirne ‘Cheju-Do’, kas nāk no Dienvidkorejas. «Šķirnes aprakstos norādīts, ka tā ir 70 cm augsta, bet pie mums daudzos gados nav izaugusi garāka par 30–40 cm,» saka Benita. Atšķiras ar spožu lapojumu. Zied baltiem ziediem augustā un septembrī. 
    • Amerikas sudrabsvece (Actaea americana). Ziedkopas ir līdzīgas kā Arizonas sudrabsvecei un ķekarainajai sudrabsvecei. Augums 1,5 m, lapas lielas, garos kātos, divkārt saliktas, zaļas, ziedi balti, sakārtoti garos ķekaros. Zied jūlijā un augustā ar baltiem ziediem. Savvaļā sastopama ASV austrumos.
    • Arizonas sudrabsvece (Actaea arizonica). Cers 1,5 m augsts. Lapas zaļas, gaišākas nekā citām sudrabsvecēm, lielas, saliktas, garkātainas, plaukst ar sārtu toni. Ziedi balti, garos ķekaros, līdzīgi kā Amerikas sudrabsvecei un vienkāršajai sudrabsvecei. Nepieciešama labāka drenāža nekā citām sudrabsvecēm, un ziemā, ja sals pārsniedz mīnus 30 grādus, jāpiesedz. Zied augustā un septembrī, dažreiz jau jūlijā. Savvaļā sastopama Arizonas centrālajā daļā. 
    • Netīkamā sudrabsvece (Actaea foetida). 1,5–2 m augsta. Lapojums tumši zaļš, stublāji nezaraini, ziedi zaļganbalti, sakopoti 15 cm garos, pārkarenos ķekaros. Zied augustā, septembrī. Ziediem piemīt viegls, netīkams aromāts. 

    Kur nopirkt stādus?

    •   Stādaudzētavā Ozoli.
    •   Stādaudzētavā Puķu Lauki.
    •   Stādaudzētavā Bērziņi.
    •   Stādaudzētavā Baižas.
    •   Stādaudzētavā Siguldas Dārznieks.
    •  Stādaudzētavā Meža Rasas un citviet. 

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē