Audzē tomātus un garšaugus pats!

Siltums siltumnīcā ir patiesi tropisks – trīsdesmit grādu. Lai gan ārā aukstums vēl kniebj vaigos, gājputni gan zina, ka pavasaris ir klāt. Kāsis pēc kāša sasaukdamies laižas no Lietuvas pāri Mēmelei uz ziemeļiem. Arī abas baltās Baltiņu mājas zuzes jeb zosis, ko saimnieki smiedamies sauc par saviem baltajiem sunīšiem, kas sargā māju labāk nekā īsti suņi, tramīgi sarunājas – laikam grib savvaļas māsīcām līdzi.

No laukiem – uz pilsētu. Un atpakaļ

Baltiņi ir Baltiņu ģimenes saimniecība, ko dibinājuši Sandras vecāki Ilmārs un Gunta Pētersoni. Vecāki nav šejienieši. Mammu 1979. gadā pēc Bulduru dārzkopības tehnikuma atsūtīja darbā konservu cehā Skaistkalnē, tētis beidzis Kandavas tehnikumu un LLA mehus. Sandra un jaunākais brālis Mārtiņš gan dzimuši šeit, pie pašas Lietuvas robežas – kā viņa tagad smejas, Vecumnieku novada Abrenē. Sandra vēl paguva piedzīvot visus veidus, kuros ar dārzkopību piepelnījās laucinieki padomju un juku laikos, un bērnu ņēma līdzi. Gan kāpostu vešanu uz Krieviju žiguļa piekabītē, gan mārrutku bumu. Piemiņa no tā viņas siltumnīcā ir vēl tagad, lai kā arī tiktu nīdēts, arvien izspraucas lekns mārrutku cers. Vecāki lecektīs audzēja arī zemenes un jau maija beigās pirmās ogas veda uz Rīgas tirgiem, kur vajadzēja iepazīties arī ar reketieriem, kas gribēja savu peļņas daļu.

Pirmos astoņus gadus Sandra mācījās Skaistkalnes skolā, pēc tam Jelgavā, Spīdolas ģimnāzijā. Izstudēja – vispirms finanses un uzņēmējdarbības vadību Banku augstskolā, pēc tam jurisprudenci Latvijas Universitātē. Strādāja Tērbatas, dzīvoja Alunāna ielā – kļuva par īstu Rīgas centra meiteni. Vasaras atvaļinājumus gan pavadīja vecāku saimniecībā. Apprecējās, piedzima meitiņa, un: «Pēkšņi pamodās gēns, kas latvieti velk pie zemes. Vai nu līdz ar gadiem, vai ar bērna piedzimšanu tas kļuva arvien spēcīgāks un spēcīgāks. Dārzeņu smarža un zeme atsauca mājās.» No bērna kopšanas atvaļinājuma Sandra darbā personāla atlases uzņēmumā vairs neatgriezās.

Savas Dobītes

Vecāku zemnieku saimniecība Baltiņi pa šo laiku ir izaugusi par daudznozaru uzņēmumu ar 720 hektāriem zemes un 25 darbiniekiem, un Sandrai ir, kur izmantot savu smalko pilsētas izglītību – kārtojot personāla lietas, rakstot un pārraugot līgumus. Bet tā zemes smarža… Tā vilina vēl arvien. Tāpēc pagājušajā gadā viņa nodibināja Dobītes – pati savu dārzniecību, kurai pushektāru zemes nomā no vecākiem. «Taisni brīnums, kā neviens līdz šim nebija tādu vārdu izmantojis un interneta domēnu reģistrējis?!» brīnās Sandra.

Teritorija ap māju ir liela, lai to piestādītu ar gataviem stādiem, vajadzētu lielu kapitālu, tāpēc arī puķu stādus sāka audzēt paši – gan no sēkliņām, gan jaunstādiem.

Sandras siltumnīcā aug aptuveni tūkstoš sugu un šķirņu. Tomātu vien šogad iesēts ap simt šķirnēm, sēklu kolekcija ir 340 tomātu šķirņu, bet pavisam Sandra izmēģinājusi ap tūkstoti, un katru gadu 15–20 no tām pievienojas kolekcijai. Kad izlasīja gardēdes Ivetas Galējas grāmatu par garšaugiem, aizrāvās arī ar tiem, un nu aizvien papildina kolekciju.

Savukārt puķu mīlestība sākās, pateicoties mammai, jo puķes ir viņas sirdslieta. Teritorija ap māju ir liela, lai to piestādītu ar gataviem stādiem, vajadzētu lielu kapitālu, tāpēc arī puķu stādus sāka audzēt paši – gan no sēkliņām, gan jaunstādiem. Sākumā tikai sev, pēc tam arī pārdošanai, jo cilvēki, kas brauca pēc dārzeņu dēstiem, skatījās, kas tur aug, un gribēja nopirkt.

Jaunstādus Sandra pērk Onavā un Siljā, sēklas lielākoties Agrimatco, šo to arī Siljā un Mārupes sēklās, bet neparastākas šķirnes pasūta arī no ārzemēm. Interesējoties par dārzeņiem un puķēm, ļoti noder skolās iegūtās valodu zināšanas. Ne tikai labi zināmās angļu un krievu, bet arī franču un itāļu, latīņu, poļu un spāņu, ko savulaik gadījies pamācīties. Lai kļūtu par īstu profesionāli, Sandra pašlaik atkal mācās – šoreiz neklātienē Bulduru dārzkopības vidusskolas stādu audzētāju kursā.

Tomātu atkarība

«Tomātu audzēšana man jau kļuvusi gandrīz par atkarību,» Sandra smejas. «Lasīju, ka pasaulē esot vairāk nekā septiņi tūkstoši tomātu šķirņu, un man tiešām gribas izmēģināt tās visas. Ļoti daudzas tomēr neiztur manu personīgo testu. Ja tomāts siltumnīcā aizņem vietu, es par viņu rūpējos, bet, ja tam izaug četri augļi, otrreiz es to nestādīšu. Tāpat tos, kas ātri bojājas, un negaršīgos. To gan esmu sapratusi, ka katram latvietim garšīgs tomāts nozīmē kaut ko pilnīgi citu. Kad cilvēki tirgū man prasa garšīgo tomātu stādus, man jāatbild, ka negaršīgus es neaudzēju.

Pasaulē esot vairāk nekā septiņi tūkstoši tomātu šķirņu.

Tomēr vienmēr daudz un visās iespējamās krāsās mums būs ķiršu tomāti. Pirmkārt, tāpēc, ka tie ļoti garšo bērniem, kuriem citus tomātus grūti iebarot, bet mazās, saldās odziņas, kas izskatās pēc fizāļiem, viņi apēd ar prieku. Otrkārt, tie ir vienīgie tomāti, ko izmantoju saldēšanai. Tos gan nevar atlaidināt un ēst svaigus kā ogas, jo tad garša kļūst pliekana. Bet zupās un sautējumos, karstmaizēs un uz piecām tie garšo gluži tāpat kā svaigie.

Ķiršu tomātus nolasa pa vienam, saliek maisiņā un liek saldētavā. Ja kāda kauslapiņa arī patrāpās, tas nekas. Zupā vai sautējumā met veselus. Picām un karstmaizēm vislabāk tādus pašus sasalušus pārgriezt uz pusēm. Treškārt, ķiršu tomāti der arī konservēšanai. Man ļoti garšo tomāti želejā, un arī tai ķiršu tomāti ir kā radīti. Viegli gatavot, nav jāgriež, samet dažādu krāsu tomātiņus, starp tiem – pašus mazākos sīpoliņus, kas izauguši. Burka pilna mazām, skaistām, krāsainām bumbiņām! Tomēr teikt, ka ķiršu tomāti man mīļākie no visiem, es nevarētu. Tomāti man kā bērni – visi mīļi!»

Tomātu mazuļi jeb kā audzē tomātu stādus

Sēj kasetēs. Agrāk Sandra tomātus sēja izkliedsējā kastītēs, taču secināja, ka pēc piķēšanas paiet ilgāks laiks, kamēr tie saņemas un sāk augt. Dažs traumēts pat iznīkst. Tāpēc jau vairākus gadus tomātus sēj kasetēs pa 1–3 sēklām vienā kasetes ligzdā. Sēj smalkajā 0–7 mm kūdras substrātā, ko pērk kaimiņos, Valles pagastā, no Florabalt. Substrātu pārkaisa ar vermikulītu, kas palīdz uzturēt mitrumu.

Kasetēs stādiem veidojas spēcīga, perfekta sakņu sistēma, kas pārstādot netiek traumēta, tāpēc tomātu stādus var izaudzēt par divām nedēļām ātrāk, nekā sējot kastītēs. Kad izaugušas pirmās īstās lapiņas, pārstāda 9 × 9 × 10 cm podiņos.

Podiņā liek rupjāku (0–25 mm) kūdru, pievienojot perlītu, lai kūdra nesablīvējas un augi labāk elpo.

Stāda līdz dīgļlapām, lai stublāja posmā zem dīgļlapām tomātam veidojas jaunas saknes un dēsts izaug spēcīgāks

 

Kādus zaļumus sēt siltumnīcā?

Sarkanīgā salvija (Salvia rutilans) ‘Pino’. Eksotiska salvija, kuras lapiņas smaržo pēc svaiga ananasa. Sāk ziedēt jau agri pavasarī. Gan ziedus, gan lapiņas var izmantot ēdienu dekorēšanai, lielākoties desertiem. Ja ir pietiekami daudz lapu, protams, svaigas var izmantot arī tējā, kaltēt nav vērts, jo tad smarža pazūd. Var izmēģināt arī mohito.

Zaļumu maisījumu iesēj ik pēc pāris nedēļām, lai tie vienmēr būtu jauni un svaigi.

Savvaļas baziliks (Ocimum species) ‘Cresto’. Garšaugs, kurš esot citu baziliku ciltstēvs. Tam ir ļoti īpatnējs, ass aromāts, kas vairāk atgādina anīsu, nevis klasisku baziliku. Veido veselīgu, skaistu krūmu. Piemērots Āzijas ēdieniem. Tāpat kā visi baziliki, laikus jāapgriež, lai neizzied, bet veidojas kuplāks krūmiņš un daudz jaunu, zarotu dzinumu.

Krūmu baziliks (Ocimum basilicum) ‘Tauris’. Pirmoreiz krūmu bazilikam, ko dēvē arī par daudzgadīgo baziliku, garša un smarža kā parastajam, saldajam bazilikam, var gatavot pesto. Var audzēt podā, bet, kad tuvojas salnas, nest istabā un turpināt audzēt uz palodzes. Nedrīkst apsalt. Protams, ir čakli jāgalotņo un jāapgriež, lai aug kupls.