Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Gatis Kužums:
- Vīnogulāju stādu audzētājs un šķirņu kolekcionārs.
- Saimniecība atrodas Bauskas novadā, Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā, kur pašlaik uz lauka un siltumnīcā kopā ar pārbaudāmajām tiek audzētas 500 šķirnes.
- Krusto galda šķirnes ar salcietīgajām, lai iegūtu Latvijas apstākļiem piemērotākas.
- Vīnogu audzēšanas un šķirņu kolekcionēšanas azartu pārņēmis no sava tēva, kurš sāka tās audzēt 1972. gadā, sadarbojies ar vīnogu slaveno selekcionāru Paulu Sukatnieku.
1. Ar ko jārēķinās, ja audzē vīnogas, – ka būs baigais darbs vai arī tīri normāli var tikt galā?
Pie sava vīnkoka būs jāpiestaigā visu laiku. Ļoti labos laikapstākļos, kad ir silts un saulains, vīnoga var izaugt pat 20 centimetru dienā! To, vai vīnkoks aug, konstatē pēc dzinuma noliekušās galotnes – jo vairāk saliekusies, jo ātrāk aug. Ja galotne ir taisna, tad stāv uz vietas. Liels mitrums vīnkokam nāk par skādi: ja ir silts un lietains, attīstās neīstā miltrasa.
Pats galvenais stādot – izvēlēties labu vietu. Tādu, kur saulīte visvairāk silda (skaties, kur pavasarī visātrāk nokūst sniegs) un kur ir aizvējš – vīnkoks jāpasargā no valdošajiem vējiem. Latvijā pārsvarā pūš rietumu vējš. Tātad rietumi un ziemeļi ir nosegti, bet dienvidi un austrumi – brīvi.
Augot pilnīgā bezvējā, vīnoga vairāk slimo ar īsto miltrasu, tāpēc profilaktiskos nolūkos vīnkokam jāizlauž neražojušie zari un jāizlauž lapas un pazares līdz pirmajam ķekaram. Ja stāda uz lauka, ziemeļu nogāze neder, vajag dienvidu.
2. Saka – jūnijs esot labākais laiks, kad stādīt vīnogas. Vai tiešām?
Jūnijs ir drošākais laiks stādīšanai, bet vispār, kā zināms, salnas var uznākt pat līdz Līgo naktij. Tāpēc ir vēl viena fīča, ko vienmēr, kad pārdodu stādus, uzsveru: zem vīnkoka jābūt melnai zemei – apravētam vai augsnei noklātai ar ģeotekstilu, lai saule tiek klāt vīnkoka kājām.
Zālienā nemaz nemēģini vīnogu audzēt, nekas prātīgs nesanāks!
Vīnogai svarīga ir augsnes temperatūra sakņu rajonā – proti, lai tā pie saknēm uzsilst. Augsne ir siltuma akumulators. Tāpēc uz ziemu vīnkoka zarus nogulda pie zemes, var ar āķiem piespraust, un, ja mazliet uzsnigs, pat jutīgāka šķirne nenosals. Līdzīgi notiek, ja uznāk salna: pa dienu augsne uzsilst, pa nakti uzkrātais siltums atdodas, un tas pasargā pat paplaukušus vīnkoka pumpurus. Man mīnus 2 grādu salnās tie nekad nav nosaluši.
Kā uzklāt ģeotekstilu? Standartā melnais materiāls ir 2,1 metru plats, ar to pietiek no rindas līdz rindai, izveidojot nelielu pārklājumu saskares vietās, jo, piemēram, es vīnkokus stādu 1,5 metru attālumā citu no cita, bet starp rindām atstāju 1,9 metrus. Ģeotekstilu pie zemes piestiprina ar saliektām metāla stieples skavām, jo tad, ja vajag, savienojuma vietu var atvērt un apkopt stādu. Tumšais segums labi sakarst saulē un silda vīnogu saknes.
Ko esmu ievērojis? Piemēram, ja bijis kailsals un vīnkokam sakne atmirusi, tas tāpat izplaukst, jo dzinumā barības vielas ir, lai varētu mazliet paaugt. Šādā situācijā steigšus viss jānogriež, atstājot vienu vai divus pumpurus, un tad skaties, vai vīnkoks pavilks dzīvību vai ne. Ja sakne nesāks strādāt, tad būs dimbā. Tāpēc vajadzīgs melnais segums – lai zeme ātrāk uzsilst un lai vīnkoka sakne sāktu strādāt.
Savukārt smukais zāliens veido izolāciju, kas neļauj zemei uzsilt, un tad vīnkoks nosalst līdz galam. Daudzi audzētāji Latvijā ir par to pārliecinājušies.
3. Kāds ir labs stāds? Viengadīgie spraudeņi, kam siltumnīcā izdzīta zaļā masa, arī der? Vai labāk tomēr pirkt otrā gada vīnkoka stādu, lai gan ir dārgāks?
Var būt arī viengadīgais, izdzītais stāds ar lapām, bet jāatceras būtisks sīkums: ja ārā, dārzā, vīnogas vēl nav pamodušās, ja pumpuri nav atplaukuši, jauno, tikko nopirkto vīnkociņu uz lauka stādīt vēl nedrīkst, lai kā gribētos. Nedrīkst apsteigt dabu! Tad, kad ārā augošais vīnkoks izplauks un salnas būs beigušās, tad varēsi stādīt arī siltumnīcā izdzītu viengadīgu stādu.
Vislabāk stādus iegādāties pie audzētāja, kurš jau ilgstoši nodarbojas ar vīnkoku pavairošanu. Lielākā podā iestādīts augs būs ar apjomīgāku sakņu sistēmu, savukārt, ja pērk viengadīgu stādu plēves patronā, derētu papētīt, vai sakne ir redzama. Sevišķi tas attiecas uz jaunajām, pieprasītajām šķirnēm, kas maksā dārgāk.
Nereti pārdod knapi apsakņojušos spraudeņus, kas siltumnīcā izdzen lielu zaļo masu, bet saknes vēl nav izveidojušās.
Kas notiek, ja ar stādīšanu pasteidzas? Protams, ka uznāk salna un jaunie dzinumi nosalst. Divgadīgajam stādam iznāks rezerves pumpuri, bet no viengadīgā – ļoti reti. Tāpēc iesaka viengadīgu vīnkoku stādīt tā, lai viens pumpurs paliktu zem augsnes. Dara šādi: viengadīgo stādu iestāda padziļinājumā un rudenī, kad to aizber, viens pumpurs paliek zem augsnes. Tas ir gluži kā bankā noglabāt naudu nebaltām dienām!
4. Kā sagatavot stādāmbedri?
Atkarībā no augsnes. Manā laukā ir velēnu karbonāta augsne, visauglīgākā vīnkokiem. Tāda biežāk ir Dobeles un arī Bauskas novados. Pirms vairāk nekā desmit gadiem mēs uz lauka nomērdējām nezāles, aparām, nokultivējām un iestādījām pirmās vīnogas, un tās nekad nav mēslotas, bet dod brangu ražu. Tā vieta, kur aug priedes – tātad skaidrs, ka ir smilšaina augsne –, nav piemērota vīnogām. Protams, var izrakt 0,7–1 metru dziļu, platu bedri un smilti nomainīt ar ielabotu augsni – es parasti betona maisītājā sajaucu kūdras substrātu ar digestātu (jauns augsnes mēslošanas līdzeklis – biogāzes ražošanas iekārtās pārstrādātā biomasa), melnzemi un granti.
Var bedri piepildīt ar kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem, kūdru, melnzemi, granti, sīkiem žagariņiem…
Katram ir sava recepte, kā ielabot augsni vīnkoka stādāmbedrē, bet es sacīšu tā: ja vīnoga aug, tad katra recepte ir pareiza. Vienīgi, ja ir baigi cietais māls, tad ar bedres rakšanu un piepildīšanu jāuzmanās, jo lietus laikā un pavasarī, tiklīdz būs lieks ūdens, tas satecēs padziļinājumā ar mīksto, auglīgo augsni un tur veidosies dīķis. Bet vīnkoks slapjumā negrib augt! Viņam mitrumu nevajag. Es, kad iestādu vīnkoku, vienreiz apleju un aizmirstu, vairs nelaistu.
5. Kā veidot savu vīnkoku, lai pēc tam būtu vieglāk kopt?
- Pirmo gadu jauno viengadīgo stādu audzē uz augšu, tev ir gara pīcka.
- Rudenī tu šo pīcku nogriez, atstājot 3–4 pumpurus. Vajadzētu divus, bet vairāk atstāj drošībai – ja nu kāds pumpurs aiziet bojā.
- Otrajā gadā no šiem 3–4 pumpuriem izaudzē divus vai trīs zarus. Es parasti audzēju 3–4 zarus (atkarībā no šķirnes), jo, uz ziemu noliecot un piesedzot, var kādu nejauši nolauzt. Bet pareizi būtu atstāt divus pumpurus un no tiem pa vasaru izaudzēt divus zarus. Augusta beigās, septembrī tos saīsina līdz 8–12 pumpuriem, lai dzinumi paspēj pirms ziemas nobriest un pārkoksnēties (tad tie vairs nav jēli zaļi, bet iekrāsojas brūngani). Rudenī abus zarus gulda pie zemes. Dzinumi, kas līdz salam nav pārkoksnējušies, ziemā nosals.
- Nākamā gadā pavasarī šos divus brūnos zarus ceļ uz augšu un piesien pie drāts horizontāli – katru uz savu pusi. Kāpēc? Vīnkoks pēc savas dabas ir liāna, un vienmēr tiecas pretim saulei. Proti, augšējais pumpurs augs visspēcīgāk, bet zemākie arvien vājāk. Savukārt, ja vīnkoka zaru novieto horizontāli, tad visi uz tā esošie pumpuri ir augšējie un veidojas vienādi spēcīgi zaļie dzinumi. Horizontāli zars jānovieto 50 centimetru augstumā no augsnes (galda vīnogu šķirnēm ne augstāk, lai ražojošā daļa ziemā labāk izturētu salu). Pēc tam ik pēc 40 centimetriem novelc drātis un šādi turpini līdz 2 metru augstumam, lai ir pie kā jaunajiem zaļajiem vīnkoka dzinumiem pieķerties. Tas ir ļoti būtiski. Ja šķirne ir īpaši izturīga pret salu, tad, lai kopjot nebūtu jāliec mugura, vīnkoku var veidot arī uz augstāka stumbra tiešām kā kociņu, bet arī tad ražojošos zarus laiž horizontāli. Šādā gadījumā ogas var labi apsauļoties un apvējoties.
- Nākamais solis tā paša gada vasarā: nolūko divus zaļos dzinumus, kuri aug tuvāk pie saknes un ir spēcīgi. Pat ja tiem nav ogu ķekaru. Šos divus dzinumus tu tagad audzē kā aizvietotājzarus, kurus nākamajā gadā nolieksi horizontāli. Attiecīgi abus zarus, kuri jau tagad ir horizontāli un no kuriem augošie dzinumi ražo ogas, tu rudenī (oktobra otrajā pusē, kad vīnkoks būs nometis lapas) nogriezīsi līdz vietai, kur aug ārā jaunie aizvietotājzari. Tātad nākamajā gadā atkal būs divi jauni brūnie, pārkoksnējušies ražotājzari, kurus nolieksi horizontāli un no kuriem uz augšu tieksies zaļie dzinumi, un atkal būs jānoskata divi spēcīgākie tuvāk pie saknes – jaunie aizvietotājzari… Šādā veidā vīnkoks katru gadu atjaunojas un labi ražo.
- Vēl viena ļoti būtiska nianse… Kad no horizontāli pieliektā zara aug vertikālie dzinumi, jāpaseko līdzi, kuriem neveidojas ķekari. Tos dzinumus var izlauzt, lai vīnogulājs nesabiezinās. Kā un kad to izvērtēt? Tad, kad dzinumam parādās ūsiņa. Proti, ja tad ķekars nav aizmeties, skaidrs, ka tajā zarā ķekaru vairs nebūs un to var droši raut laukā. Jo dzimumam, kurš ražos, pirmais vienmēr paradās ziedķekars ar ūsiņu.
6. Kāpēc nākamajam ražojošajam zaram atstāj 8–12 pumpurus? Vai vairāk nedrīkst – lai lielāka raža?
Man ir, piemēram, 12 gadu vecs vīnkoks, kuram sakne ir, mammīt mīļā, cik spēcīga un divi pirkstu resnuma zari ar 8–12 pumpuriem. Raža? Ja tā ir galda šķirne, tad 15–20 kilogramu ogu var dabūt. Jā, pārsvarā atstāj 8–12 pumpurus uz viena zara, bet vispār krūmā kopā drīkst būt ap 40 pumpuriem. Varbūt tu savi vīnkoku audzē ar 4 zariem kā dienvidos, kad horizontāli gan uz vienu, gan uz otru pusi liek nevis vienu, bet divus zarus paralēli starp kuriem ir 30–50 centimetrus plata atstarpe. Varbūt tu savu vīnogu horizontāli liec tikai uz vienu pusi, tad atstāj garāku zaru.
Ir dienvidu siltummīlošās šķirnes, kurām, kā konstatēju, ķekari vispār veidojas, sākot tikai no piecpadsmitā pumpura.
Tātad, ja tu šādu vīnkoku nogriezīsi uz 12 vai 8 pumpuriem, tev nemūžam nebūs ogu! Un ir šķirnes, kas ražo, sākot no pirmā, otrā, trešā pumpura, tādai zaru var droši īsināt līdz 8–12 pumpuriem. Tāpēc mans ieteikums: iegādājies stādus pie vīnkopjiem, kuri godīgi izstāsta par katru šķirni VISAS nianses, nevis tikai to, ka ražo labi un ogas ir garšīgas.
7. Vai lapas vajag apgriezt?
Šī sadaļa attiecas uz jau ražojošu vīnkoku. No apakšas līdz pirmajam ķekaram jūlijā, augustā nogriež lapas, lai vīnkoks vēdinās, jo citādi tu riskē, ka uz ogām uzmetīsies īstā miltrasa. Savukārt aiz ķekara lapas jāatstāj, jo tās baro ogas, lai būtu saldākas. Tātad aiz pēdējā ķekara jābūt vismaz 8 lapām. Vīnkoku audzējot siltumnīcā, atstāj 12 lapas aiz ķekara.
8. Kādi ir tradicionālie grābekļi, uz kuriem iesācēji visbiežāk uzkāpj?
- Vīnkoku iestāda zālājā.
- Nepieliek drātis, pie kā dzinumiem pieķerties. It sevišķi, ja stāda vējainā vietā.
- Iestāda pie mājas, kur no jumta tek ūdens, slapjā vietā.
- Stāda vietā, kur smilšaina augsne. Tādā gadījumā es ieteiktu vīnkoka piebarošanu caur lapām – reizi nedēļā iedod kompleksos minerālmēslus ar mikroelementiem.
