Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jautāti, kādu īpašumu viņi izvēlētos, ja būtu iespēja un nepieciešamība iegādāties savu mājokli, Latvijas jaunieši visbiežāk norādīja privātmāju Pierīgā (40%), kam seko dzīvoklis kādā no Rīgas apkaimēm (32%) un privātmāja kādā no Latvijas pilsētām ārpus Rīgas (31%). Tikmēr Lietuvas jauniešu vidū pirmajā vietā ir privātmāja kādā no Lietuvas pilsētām ārpus Viļņas (34%), savukārt Igaunijā visbiežāk jaunieši sapņo par māju laukos (33%).
“Aptaujas dati rāda, ka dzīvokli Rīgas centrā izvēlētos tikai 23% Latvijas jauniešu, turklāt par šādu īpašumu visvairāk sapņo jaunāki cilvēki. Ja vecuma grupā no 20 līdz 25 gadiem Rīgas centrā vēlētos dzīvot 40% iedzīvotāju, tad jaunieši vecumā no 26 līdz 30 tikai 8% gadījumu izvēlētos šādu mājokli. Arī kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga, taču šī īpatsvara atšķirība nav tik izteikta kā Latvijā.
Redzam, ka jaunākiem cilvēkiem svarīgāka ir sabiedriskā dzīve un izklaides iespēju pieejamība, savukārt jaunieši, kas, iespējams, lielpilsētas dzīvi jau izbaudījuši un sāk domāt par ģimeni, labāk dod priekšroku mājoklim ārpus centra – zaļākā un ģimenēm draudzīgākā apkārtnē,” secina Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.
Luminor mājokļu kreditēšanas dati gan rāda, ka diemžēl reālā situācija atšķiras no jauniešu vēlmēm – bankas klienti vecumā no 20 līdz 30 gadiem visbiežāk jeb 43% gadījumu iegādājas dzīvokli sērijveida ēkā, 36% izvēlas dzīvokli jaunajā projektā, 13% – privātmāju, bet 8% renovētu dzīvokli.
“Jauniešu mājokļa izvēli bieži vien nosaka cena un pieejamo līdzekļu daudzums, tāpēc visbiežāk par pirmo mājokli izvēlas sērijveida dzīvokļus, kam tirgū ir vispieejamākās cenas. Iegādājoties tādu īpašumu, kādu līdzekļi atļauj, jaunietis jau veic ieguldījumu nākotnē. Turklāt brīdī, kad ģimene kļūst lielāka un rodas nepieciešamība pēc plašākas dzīvesvietas, vienmēr ir iespēja pirmo īpašumu pārdot un iegūtos līdzekļus ieguldīt savā sapņu mājoklī,” saka Kaspars Lukačovs.
*Luminor bankas aptauja 2020. gada oktobra sākumā tika veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 400 respondentu vecumā no 20 līdz 30 gadiem.
