Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ģimenes uzņēmums z/s Bērziņi ir viens no lielākajiem ziemciešu audzētājiem Latvijā. Saimniecības siltumnīcu kopējā platība ir apmēram 2000 kvadrātmeru. Tās lepnums ir divas ar dubultplēvi apvilktas milzu siltumnīcas – katra pa 500 kvadrātmetriem – un vēl trīs 150 kvadrātmetru lielas siltumnīcas, ko ģimene radījusi pati savām rokām. Katras siltumnīcas veiksme ir atkarīga no tās apvalka.
Bērziņu saimnieks Imants Bērziņš stāsta, ka ar dubultplēvju siltumnīcām nav bijis daudz variantu – tās jau tehniski bija projektētas strikti, nedodot īpašas iespējas improvizācijai. Siltumnīcām no iekšpuses ir plānā plēve, savukārt no ārpuses – biezā 200 mikronu plēve.
Plēvei ir piecu līdz astoņu gadu garantija. Protams, ja tu viņu pats nesabojā vai, piemēram, neapaudzē ar aļģēm. «Mūsu pirmā siltumnīca ir apvilkta ar Eva plēvi 1993. gadā, un šobrīd tā ir trešā plēve. Eva plēve tiešām ir izturīga,» nosaka saimnieks.
Kā izvēlēties savai siltumnīcai piemērotāko plēvi?
Vispirms pāris jautājumu ir jāuzdod sev pašam: kāda ir tava siltumnīca un kādam nolūkam tā radīta?
Izvēloties jebkuru plēvi, vispirms ir jāpievērš uzmanība, vai tā ir stabilizēta pret ultravioleto starojumu. Ja nav, zini, ka pēc apmēram trim mēnešiem tā vienkārši sadrups. Tāpēc arī tagad – ja redzi, ka tava plēve sāk plaisāt kā stikls, tas ir signāls, ka esi nopircis tādu, kas nav stabilizēta pret UV starojumu. Protams, tā ir lētāka, tomēr būtu labi saprast, ka ne visas plēves ir domātas siltumnīcām. Ja nu tomēr ir gadījies iegādāties tādu plēvi, ārā to nemet. Tā noderēs jebkur, kur nav tiešu saules staru. Ar to tu vari nosegt komposta kaudzes vai skābbarības bedres – ir daudz dažādu iespēju to izmantot.
Jebkurai plēvei vispirms ir jābūt izturīgai. Polietilēna plēvēm ir norādīta UV stabilizācijas pakāpe, piemēram UV 2. Tas nozīmē, ka plēve ir stabilizēta divām sezonām. Ir arī UV 3, UV 4 un pat UV 10 plēves.
Domājot par plēves biezumu, vispirms ir jāsaprot, cik liels ir attālums no vienas stiprinājuma vietas līdz otrai. Ja esi izveidojis blīvu spraišļojumu, tad plēvi pārāk biezu nemaz nevajag. Biezāku to vajadzētu, ja attālums starp stiprinājuma vietām ir liels. Rēķinies – biezāka plēve maksās vairāk.
Plēves cena lielā mērā ir atkarīga no tās svara. Līdz ar to ir skaidrs – jo plēve biezāka, jo tā ir arī smagāka, tātad dārgāka.
Kāds aizdomāsies par poraino burbuļplēvi. Par to gan internetā pieejamas visai sliktas atsauksmes. Imants ievieš skaidrību – burbuļplēve domāta stikla siltumnīcu vertikālo sienu siltināšanai uz ziemu. Tas ir šīs plēves galvenais uzdevums. Parasti burbuļplēves vislielākā problēma ir tāda, ka tā nav stabilizēta pret ultravioleto starojumu. Bērziņos ir pieredze, ka vairāk par trim gadiem tā īsti nekalpo. Protams, tās siltumizolācija ir nesalīdzināmi labāka, jo tā veidota no divām plēvēm, kam pa vidu ir gaisa slānis.
JAUNUMS!
Nupat ārzemju medijos parādījušās ziņas, ka burbuļplēve ir stabilizēta uz 10 gadiem pret UV, tāpat tām ir izveidoti speciāli pabiezinājumi malām, lai plēvi var nostiprināt. Tā ir laba ziņa lielajiem stādaudzētājiem, jo šo plēvi sāk izmantot, pārvelkot siltumnīcas lielās platībās. «Ja tādas koncepcijas pie mums būtu pieejamas, tad es noteikti par to padomātu,» teic Imants.
Kādas plēves pieejamas veikalos?
Zini, ko izvēlies!
1. Eva plēve (ar etilvinilacetāta piejaukumu). Izvēloties šo plēvi, jāzina, ka plēve ir jāvelk siltā laikā, jo tai ir liels termiskās izplešanās koeficients. Ja to dara aukstā laikā, tad siltumā tā kļūs vaļīga un plivināsies. Eva plēve ir elastīga kā gumija, un to nevar caurdurt ar pirkstu.
Eva plēvi nedrīkst ne salocītu, ne sarullētu atstāt karstā siltumnīcā, jo tā ļoti ātri saķeps. Pēc tam tā vairs nebūs lietojama.
2. Polietilēna plēve. Izturīga pret temperatūras svārstībām. Var uzvilkt arī vēsākā laikā, bet ir krietni plīstošāka nekā EVA.
3. Polipropilēna plēve. Tā kļūst trausla jau mīnus 5–10 grādos, tāpēc Latvijas klimatam īsti piemērota nav.
4. Armētā plēve. Šī plēve ir mehāniski izturīgāka, bet vēlāk plīst pa armējuma vietām.
Tehniskas nianses! Apvelkot siltumnīcu, ir jāsaprot, ar ko plēve tiek stiprināta, – visticamāk, tās būs līstītes pie koka konstrukcijas. Lai rezultāts būtu noturīgs, jānodrošinās ar pietiekami izturīgām naglām, arī līstītēm jābūt pabiezām, lai tās spētu plēvi piespiest garākā gabalā.
Ņem vērā! Līstītēm vajadzētu būt 5–6 mm biezām, un naglām jābūt vismaz 25 cm attālumā, ne retāk.
Kad plēve kļūst caurumaina, ir īstais brīdis iegādāties jaunu. Tas ir skaidrs un nepārprotams signāls, turklāt nekādu citu slēpto pazīmju nav. Kādam var likties – lūk, plēve ir aļģaina vai pamatīgi nokvēpusi, jāskrien uz veikalu pirkt jaunu. Pamēģini nomazgāt!
Ja plēvē caurums?
- Liec ielāpu. Dārzkopības preču veikalos ir speciāla līmlente, ko aplīmē ap plīsumu, pa vidu liekot ielāpu. Speciālista pieredze gan liecina, ka šāds risinājums nav uz ilgu laiku un drīz vien caurums jālāpa no jauna.
- Līmē ciet! Var izmantot platās vai arī abpusējās līmlentes.
Zini! Dažkārt gadās, ka siltumnīcā audzētajiem dārzeņiem apdeg lapas. Tas nav saistīts ar siltumnīcas pārsegu, jo stikls nedaudz pasargā no ultravioletā starojuma, bet ar nepietiekamu ventilāciju.
Ik gadu rodas viens un tas pats jautājums: kad tad ir īstais un pareizais brīdis uzvilkt plēvi? Patiesībā vienas atbildes nav. Viss atkarīgs no apstākļiem. Ja ir vēss pavasaris, tad jāvelk plēve arī vēsumā, ko padarīsi. Polietilēns šajā ziņā lielas raizes nesagādā, to var apvilkt pat tad, kad krīt slapjš sniegs. Ar Eva plēvi gan ir jābūt uzmanīgam – tu taču negribi, lai vasarā tā plivinās.
Varbūt labāk stikla siltumnīcu?
Daudz tiek runāts par stiklu kaļķošanu stikla siltumnīcās. Saimnieks norāda, ka tādas runas viņam nav saprotamas. Kāda vajadzība mūsu klimata apstākļos ir kaļķot, ja, piemēram, gurķi, tomāti, salāti un redīsi augtu tāpat arī ārpus siltumnīcas. Lielākā problēma stikla siltumnīcās ir vēdināšanas nepieciešamība – stikls labi laiž cauri siltuma starojumu. Gadījumā, ja nav pietiekamas ventilācijas, telpa var pārkarst. Normāli būtu, ja siltumnīcas jumta trešā daļa būtu atverama vēdināšanai.
Bet kas tad labāks – stikls vai plēve?
Vispirms jāsaprot, kādam nolūkam siltumnīca domāta. Stiklam siltumvadītspēja ir zemāka. Tas nozīmē, ka siltums no telpas iziet lēnāk. Savukārt gaismas caurplūde stiklam ir lielāka. Tomēr – ja siltumnīca netiek izmantota ziemā, tad diez vai ir jēga būvēt stikla siltumnīcu. Pirmkārt, tas patiešām ir dārgi. Otrkārt, stikla siltumnīcai ir vajadzīga sarežģīta konstrukcija. Plēvi var novilkt ar trīs metru laidumiem, bet stiklam apakšā vajag pamatīgu konstrukciju lielā smaguma dēļ.
Pieredze
Priekšroka maziem kapitālieguldījumiem
Saimniecības Gaiķi saimniece Helēna Kokorēviča
Savām siltumnīcām segumu izvēlējos, domājot par to, lai ziemā sniegs to nesaārdītu. Svarīgi bija, lai plēvi varētu viegli notīrīt. Taisīju ekonomiskas koka siltumnīcas, kas man kalpoja septiņus gadus. Tās bija 20 metru garas, trīs metrus platas. Tagad es visas noārdīšu, jo tās savu laiku ir nokalpojušas. Esmu ieplānojusi celt tieši tādas pašas. Iepriekš izmantoju pavisam vienkāršu plēvi – vidēji plāno, kas maksā apmēram divus eiro metrā –, bet tagad iegādāšos biezāku. Arī vidēji plānā kalpoja labi, noturējās apmēram sešus gadus. Tagad esmu pasūtījusi dārgo plēvi, kas kalpo 7–10 gadus. Polikarbonāts, protams, ir labāks, bet tas ir pārlieku dārgs. Man ir ražošana, un gribas, lai ir mazi kapitālieguldījumi, tāpēc cena šajā ziņā ir noteicošā. Protams, paskatījos arī polikarbonāta loksnes, bet cena ir pārāk liela.
Pirmajiem zaļumiem – polikarbonātu
Saimniecības Neslinko saimniece Elga Bražūne
Mēs skatāmies divus kritērijus: pirmkārt, lai plēve būtu daudzgadīga, otrkārt, lai kondesāts, kas veidojas siltumnīcas iekšpusē, nepilētu uz augiem – tam ir jānotek pa plēvi. Savām siltumnīcām izmantojam tikai plēvi, mums nav ne polikarbonāta lokšņu, ne stikla. Polikarbonāts ir dārgs materiāls. Turklāt mūsu siltumnīcu platība ir lielāka nekā mazdārziņu īpašniekiem, kas dārzeņus audzē savām vajadzībām. Ja polikarbonāta siltumnīca ir labi uzstādīta, pareizi samontēta, tad vienkāršai mājsaimniecībai tā tiešām ļoti labi der. Tādās siltumnīcās agri var izaudzēt pirmos zaļumus, zinu, ka daži to dara jau janvārī. Savukārt, ja runājam par stiklu, tas ir smags un dārgs materiāls. Turklāt ziemā sniegs var izspiest rūtis.
