Eiropa iznīcina, Eiropa ceļ
Alpakas vilna ir ļoti līdzīga aitas vilnai, bet pāris atšķirību to padara vērtīgāku. Pirmkārt, alpakas vilnā nav lanolīna, kas to padara hiperalerģisku. Tātad alpakas vilnas izstrādājumus var nēsāt arī cilvēki, kuriem ir alerģija no dzīvnieku spalvas.
Otrkārt, alpakas vilna ir siltāka un mīkstāka. Sajūtas, kad alpakas vilna berzējas pret kailu miesu, ir patīkamākas nekā tās, kad ādai pieskaras aitas vilnas apģērbs. Ne velti tā tiek salīdzināta ar zīdu. Savulaik alpakas vilnas diegus pat sauca par Dieva dotiem diegiem. Jāpiemin arī, ka alpakas vilnai piemīt ūdeni atgrūdošas īpašības un to ir grūti aizdedzināt.
Ja alpaka tiek pareizi kopta un barota, gada laikā alpakas tēviņš dod septiņus kilogramus vilnas, no kuriem trīs ir īpaši augstā kvalitātē.
Senāk apģērbu no alpakas vilnas atļāva nēsāt vien augstdzimušajiem. Zinātnieki izpētījuši, ka laikā līdz spāņu konkistadoru invāzijai Dienvidamerikā alpaku vilnai bija daudz augstāka kvalitāte nekā pēcāk, jo iebrucējiem trūka zināšanu gan alpaku audzēšanā, gan vilnas cirpšanā un apstrādē.
Spāņu ierašanās ātri vien pārtrauca simtiem gadu rūpīgi veikto alpaku selekcionēšanas darbu. Viens no līdzekļiem, ko lietoja spāņi, lai uzvarētu kareivīgo inku civilizāciju, kura tik viegli vis nevēlējās padoties, bija vērtīgo alpaku slepkavošana. Kontinentā valdīja vēl nepieredzēta trauksme un karastāvoklis, gāja bojā lielākā daļa Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju. Vēl vairāk – simts gadu laikā pēc spāņu ierašanās no kontinenta izzuda gandrīz deviņdesmit procenti visu lamu un alpaku populācijas, jo iebraucēji neatzina šīs garkaklainās aitas.
Tika ievesti zirgi, cūkas, aitas un liellopi, kuru slimības masveidā iznīcināja vietējos dzīvniekus.
Vienīgais iemesls, kāpēc atlikušie desmit procenti izglābās, – alpakas un lamas spēj izdzīvot augstu kalnos, kur nedz cilvēki, nedz ievestās dzīvnieku šķirnes ar tām nekonkurēja par dzīvošanas platību un barību. Līdz ar Dienvidamerikas pamatiedzīvotājiem gāja bojā vērtīgās zināšanas par alpakas vilnas izmantošanu, un vien ap 1860. gadu angļu tirgotājs un uzņēmējs sers Tits Salts no jauna atklāja alpakas vilnu. Drīz vien Arekipā un citur Peru tika atvērtas eiropiešu sponsorētas vilnas fabrikas, alpakas vilnai pasaules tirgos atkal kļūstot par vērtīgu luksusa preci.