Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aļģes vai jūraszāles?
Saukt jūras aļģu sanesumus par jūraszālēm gan nevajadzētu, jo zāles ir augi ar saknēm, stumbru, ziediem, bet aļģēm sakņu nav, tās aug, piestiprinājušās pie grunts. Liepājas pusē jeb Baltijas jūras atklātajā piekrastē parasti izskalo daudzgadīgās sārtaļģes (Furcellaria lumbricalis), Rīgas līcī – daudzgadīgās brūnaļģes jeb pūšļu fuku (Fucus vesiculosus). Vēl jūra mēdz padalīties arī ar viengadīgajām sārtaļģēm, zaļaļģēm un brūnaļģēm. Tās atšķirībā no daudzgadīgajām, kurām ir stingrs un biezs laponis, ir trauslas, pavedienveida.
Pie mums gan arī daudzgadīgajām – tam pašam pūšļu fukam – nav diez cik labi augšanas apstākļi, jo vēji to ātri vien norauj un iznes krastā, tāpēc tas aug vidēji tikai četrus piecus gadus. Tāpat ir vietas jūras krastā, kur aļģes nemaz tik bieži neredzēsi, jo tuvumā ūdenī nav nevienas prāvas audzes.
Ar jūras mēslu vākšanu un iestrādāšanu dārzā piekrastes ļaudis nodarbojas sen, kādreiz pat stipri vairāk nekā tagad.
Bija laiki, kad Liepājas pusē daudzgadīgās sārtaļģes speciāli vāca, lai no tām iegūtu želejveida vielu – agaru.
Vākšanai pat ierīkoja īpašas koka konstrukcijas. Ar aļģēm cienāja arī lopiņus.
Kas vērtīgs?
Ne velti aļģes dēvē par jūras mēsliem – tās tiešām ir labs mēslojums. Jūras mēsli augsni bagātina ar organiskajām vielām, uzlabo augsnes struktūru, mitruma noturēšanas spēju.
Mazauglīgas augsnes padara auglīgākas, piejūras smilšainās – saturīgākas. Ja vien būtu pieejamas regulārāk un lielākos daudzumos, būtu izmantojamas vēl plašāk, piemēram, lai izgatavotu fitohormonus (citokinīnu, auksīnu u. c.) saturošus ekstraktus, kas veicina gan sēklu dīgšanu, gan apsakņošanu. Tā kā varam paļauties tikai uz to, cik jūrai labpatīk iznest krastā, tad daudziem dārzkopjiem jau labi zināmo augšanas veicinātāju Kelpak izgatavo no svešzemju brūnaļģēm Ecklonia maxima.
Aļģes vajadzētu uztvert tāpat kā nopļauto zaļo masu pļavā. Tā kā aļģēs ir mazāk celulozes, jo tām nav jābūt mehāniski tik noturīgām, noteiktā daudzumā aļģu biomasas slāpekļa un fosfora ir vairāk nekā sauszemes augos. Vairāk tajās ir arī vielas, kas raksturīgas ūdens videi – jods, kalcijs, magnijs, arī hlors.
Taču barības elementu saturs mēdz būt ļoti mainīgs atkarībā no aļģu sugas, to augšanas vietas, ievākšanas laika.
Augi vizuāli nesignalizēs, ja tiem aļģu būs bijis par daudz. Tāpēc ir vērts, piemēram, rudenī pirms ikgadējās mēslošanas papētīt, vai visas pērn iestrādātās aļģes jau ir sadalījušās. Ja ir, droši var atkal mēslot. Ja ne – labāk dažādot organiskā mēslojuma ēdienkarti un uzcienāt augus ar ko citu.
Vai nekaitēs sāls un piesārņojums?
Baltijas jūra pati par sevi nav īpaši sāļa, turklāt pētījumos parādīts, ka tas sāļums, kas ir mūsu piekrastes aļģēs, ir nekaitīgs augsnes mikroorganismiem. Ja nu tomēr šķiet, ka būs par sāļu, var aļģes pirms lietošanas paturēt dārzā, ļaujot nokrišņiem tās izskalot.
Arī smagie metāli, par kuru klātbūtni jūrā ir dzirdēts, kā rāda līdzšinējie pētījumi, ir pieļaujamajās normās. Par to, cik daudz aļģēs ir piesārņojuma, kas jūrā nonāk kopā ar notekūdeņiem (fekālais, medikamenti, pesticīdi u. c.), īstas skaidrības nav. Tikpat neskaidra ir aina ar mūslaiku sērgu mikroplastmasu, kas var sakrāties jūras aļģēs. Savukārt lielākas plastmasas daļiņas un citi nejauceņu pludmalēs atstātie atkritumi vienkārši jāizlasa no aļģēm, pirms likt tās uz dobes.
Savdabīgo aromātu galvenokārt rada mikroorganismi un atmirstošie dzīvnieki jūras mēslos (mušiņas, to kāpuri, zivteles u. c.). Smaržo, protams, arī aļģes, un tur vaininieks varētu būt sērs, kas aļģēs ir vērā ņemamā daudzumā.
5 padomi par lietošanu dārzā
-
Tā kā aļģes piekrastē parasti vācamas pēc vētrām, visprātīgāk tās dārzā būtu iestrādāt rudenī, lai aļģu masa līdz sējai vai stādīšanai jau būtu sākusi sadalīties.
- Ja ar aļģēm grib augsnē vairot barības vielas, ieteicams iestrādāt apmēram divus kilogramus jūras mēslu uz vienu kvadrātmetru augsnes.
- Jūras zeltu vajadzētu ierakt augsnē vēl mitru, jo izžuvušas aļģes daudz lēnāk sadalās. Augsnē iestrādātas aļģes arī mazāk smaržos sadalīšanās procesā.
- Sēt un stādīt tieši aļģu masā nevajadzētu, taču no augu apdedzināšanas gan nevajag baidīties. Barības elementi un to ķīmiskā forma aļģēs nav tik lielā daudzumā un veidā, lai nodarītu pāri augiem.
- No aļģēm var veidot sātīgu kompostu, turklāt kompostēšanas procesā iet bojā liela daļa mikroorganismu un bioloģisko piemaisījumu, kas varbūt kādu dara bažīgu. Komposts ir plašāk pielietojams, to vieglāk iestrādāt, un augsnē tas sadalās vēl ātrāk nekā pašas aļģes. Tā kā aļģēm ir līdzīga oglekļa un slāpekļa attiecība, tās noārdās ļoti ātri, tāpēc kompostā labāk kombinēt ar lēnāk trūdošiem materiāliem, piemēram, zāģu skaidām un koku lapām.
Kam der un kam ne?
- Daudzgadīgajiem augiem, arī kokaugiem, var lietot tāpat kā kūtsmēslus.
- Dārzeņiem gan mazdārziņā, gan siltumnīcā aļģes var izmantot, ja iestrādā rudenī un tās līdz pavasara sējai un stādīšanai paspēj sadalīties.
- Puķu podos un balkona kastēs gan labāk nelietot – trūdot tās var ne visai labi iedarboties uz augiem, tāpēc labāk izvēlēties jau gatavu aļģu kompostu.
- Pārāk dāsni ar aļģēm nevajadzētu barot hlora jutīgos kultūraugus, piemēram, tomātus un kartupeļus.
Dīķa aļģes arī der!
Starp citu, arī tas, ar ko nereti aizaug piemājas dīķi – zaļā pavedienveidīgā masa –, ir viengadīgas zaļaļģes, kuras var izmantot dārzkopībā. Tās saaug, jo ūdeņi ir pārbagāti ar slāpekli, tāpēc no viengadīgajām aļģēm sanāk slāpekļa mēslojums, ko likt kompostā vai tieši uz dobes.
Mana pieredze
Jūras mēsli mulčai
Anita Reine, kopj saules dārzu Nīcas pagastā:
Teritorija, kurā atrodas mans dārzs, ir dabiski veidojusies ieplaka kāpās, kur pa vidu ir iestrādāta plakana zeme. Dienas laikā saule to apspīd no visām pusēm, un pavasaros tajā veidojas siltumnīcas efekts, un augi ienākas ātrāk. Tāpēc to dēvē par saules dārzu. Kas attiecas uz jūras mēsliem… Par to izmantošanu vispirms uzzināju no nostāstiem – man tas bija kaut kas pavisam svešs, jo nāku no Jēkabpils. Taču tagad manas mājas un dārzs atrodas nepilnu kilometru no jūras, gandrīz kāpu smiltīs. Šeit zeme jau sen tiek apstrādāta un vienmēr esot izmantoti tieši jūras mēsli, varbūt tāpēc, kad pavasarī ir pirmā ravēšana, allaž dārzā atrodu kādu dzintaru.
Es dārzam mulčēšanai izmantoju pavasarī un rudenī izskalotās sārtaļģes. Tā kā zeme ir ļoti trūcīga un izžūstoša, tad tā, lai kaut kas augtu, obligāti jānomulčē. Pie viena tas ir arī kā mēslojums. Zem jūras aļģēm augsnē ļoti labi saglabājas mitrums. Lietus laikā tās to labi uzsūc un pēc tam mitrumu arī notur. Tā kā aļģes ir melnas, pavasarī tās saulītē ātrāk uzsilst, dodot augiem lielāku augšanas jaudu. Lai uzlabotu augsni, gan vajag ļoti daudz jūras mēslu, jo smilts ātri visu apēd. Esmu novērojusi, ka jūras aļģes ļoti patīk zemenēm. Ja ir biezāka kārta, tad cauri neaug nezāles un ogas nekļūst smilšainas. Arī skujeņi ir pateicīgi. Sīpolpuķēm (hiacintēm, tulpēm, lilijām) gan pavasaros grūti izspraukties caur sauso, garozai līdzīgo kārtu. Arī rododendri labāk iztiek bez jūras mēsliem.
Agrāk jūras mēslus maisos nesām no tuvējās pludmales, bet tas bija ļoti smagi. Tagad izmantojam Liepājas pašvaldības atļauju iebraukt pilsētas jūrmalā un savākt jūras aļģes tur. Pilsētas pludmalē to arī ir vairāk nekā tuvējā jūras malā.
Drošāki par kūtsmēsliem
Gunda Reire, saimnieko dārzā Kaltenē:
Lietas jāsauc īstajos vārdos – tas, kas der dārza mēslojumam, nav nekādas zaļas jūras aļģīšu mežģīnes, bet gan riktīgas tumšbrūnas mēslu čupas, ko pavasaros un rudeņos jūra izskalo krastā. Turklāt tie ir mēsli šī vārda īstajā nozīmē, jo pamatīgi smird.
Mans ir dārzs pavisam netālu no jūras – Kaltenē. Zinu vietas, kur jūra mēslus izskalo, ņemu spaini un eju pakaļ. Pat nevaru iedomāties, kā tos varētu aizgādāt uz kādu tālāku vietu – varbūt lielos maisos, bet jārēķinās, ka mēsli ir ļoti smagi un slapji, darbs ne pa jokam.
Jūras mēslus mēdz saukt par nabagu mēsliem, bet nav ko klausīties – tie ir dabiski un ļoti labi, turklāt pat drošāki par kūtsmēsliem. Ar kūtsmēsliem uz dārzu var atnest dažādas vaboles un kāpurus, bet jūras mēslos nekā tāda nav.
Parasti pa lāpstai svaigu jūras mēslu ap augiem ierušinu pavasarī. Augu barošanai izmantoju ne tikai jūras mēslus, bet arī minerālmēslojumu, tādēļ augus baroju prātīgi – labāk mazāk nekā par daudz. Jūras mēsli satur daudz slāpekļa, tādēļ tos lieku tikai augiem, kam tiešām vajag spēku, un noteikti neizmantoju rudenī.
Ir saimnieces, kas no jūras attālākos dārzos svaigus mēslus ap augiem neliek, jo tie ir pārāk sāļi un var kaitēt. Tad mēsli jāsagādā rudenī, jāatstāj pa ziemu izskaloties un sadalīties un tikai tad jāliek lietā. Mans dārzs ir tik tuvu jūrai, ka augi pie tās tuvuma pieraduši un, visticamāk, ir jau mazliet, kā saka, iesālīti, tāpēc, izskatās, no svaigiem un sāļiem mēsliem nebaidās.
Populārākie raksti
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
