«Jau 20 gadu labu draugu kompānijā eju pirtī un izbaudu gan pērienu un tīrības sajūtu, gan tikšanās prieku. Tā ir brīvā lidojuma diena bez pulksteņa.
Bērnībā laukos Latgalē mazgājāmies tikai pirtī, mums bija melnā pirts un vēlāk baltā pirtiņa. Nu jau gadus divdesmit esmu atsākusi iet pirtī – man tie ir svētki. Esam pulciņš draugu, astoņi līdz desmit cilvēki, un mēs nākam no dažādām sfērām. Cenšamies tikties reizi mēnesī, dažkārt pieskaņojam pirti jubilejām un gadskārtu ritiem.
Pirts, protams, ir svarīga, bet pāri visam ir cilvēcisks draudzīgums un satikšanās.
Šis rituāls aizņem visu dienu. Kamēr pirts vēl nav iesilusi, uzklājam skaistu galdu ar galdautu un svecēm, parunājamies, aizejam pastaigā uz Gaujmalu vai mežu. Vasarā paši griežam slotiņas – tur var būt bērzs un pīlādzis vai ievas zars, kaut kas no pļavas zālēm.
Esmu pērta arī ar izmērcētu kadiķa slotiņu, citas dāmas nepiekrita, bet man laikam āda biezāka – nākamajā dienā gan bija sīki sārti punktiņi, taču sajūta ļoti laba.
Pats pirts rituāls ir karsēšanās, noberšanās ar sāli vai sodu, lai aizskalojas stress un nogurums, pēršanās, atkal karsēšanās. Reizēm iemedoju seju un kaklu ar medu. Bet galveno paveic karstais gaiss un tvaiks, kas attīra poras. Ēteriskās eļļas nelietojam, jo kādam var kāda smarža nepatikt, un vislabākās ir slotiņu un tīra ķermeņa smaržas. Mums kompānijā ir arī cilvēki, kas izgājuši pirtsskolu, viņi pamāca, kā pareizi pērties, kā savērpt karstā gaisa virpuļus.
Slotiņu izsilda, patur uz skausta, uz krustiem, uz locītavām, uz pēdām.
Un pēc pēriena nāk tā sauktā Dieva rasa – ar vēsu ūdeni uztaisa virpuli, tad nobrauc no augšas uz leju, lai slimības un viss sliktais ārā. Pirtī kopumā pavadām trīs četras stundas. Pēc tam mums ir vienkāršas vakariņas, un tās vienmēr iesākas ar dziesmu Lēni, lēni Dieviņš brauca. Tad ēdam, vēl padziedam, stāstām anekdotes. Kad ir tumšais rudens un ziemas laiks, iededzam sveces, padedzinām kadiķa zariņu. Sveces un dziesmas mums ļauj drusciņ it kā atrauties no zemes citās sfērās.
Pirts diena ir kā dzīvošana bez pulksteņa – bez laika, bez steigas, brīvā lidojumā. Tīrības sajūta pēc tam ir fantastiska! Un ar šo tikšanās prieku un brīnišķīgas dienas gaidām es paceļu savu enerģētisko līmeni.»