Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pati uzmeklējusi suni patversmē
«Stāsts par Ārčiju ir apmēram pusgadu sens, un es to uzzināju no tuvas draudzenes, kas rūpējas par pamestiem un vardarbībā cietušiem dzīvniekiem,» PDz stāsta Rēzija Kalniņa. Pirms divām nedēļām viņa dalījās ar vairākiem video, kuros redzama ar 10 gadus vecu Bernes ganusuņa jaukteni Ārčiju. Gada sākumā Ārčijs kritiskā stāvoklī nonāca patversmē. Uz turieni viņš atvests no voljēra, kas atradās pie nodegušas mājas.
Rēziju uztrauc suņa turpmākais liktenis, un par šo gadījumu viņa negrasās klusēt. «Manā virzienā tiek raidīti komentāri, ka neko nezinu. Bet man nav kaut kas jāzina! Man jāredz reālā situācija, ko esmu izdarījusi caur cilvēkiem, kuriem uzticos. Video, kurus redzēju, mani satrieca. Draudzene man sāka stāstīt par Ārčiju – ir suns, kurš dzīvo voljērā, pats savos izkārnījumos, pie viņa saimnieks pietiekami bieži nenāk.
Nekas nemainījās, un pienāca ziema. Ārā bija pamatīgi mīnusi. Ieraudzīju Ārčiju kādā TV raidījumā un uzzināju, kurā patversmē viņš nonācis. Es devos pie viņa,» stāsta aktrise un uzsver – viņa nav šīs patversmes reklāmas seja.
Citi lasa
«Kāda tantīte izteicās – aktieriem jau šobrīd arī kaut kā esot jādzīvo, tādēļ es piedaloties seriālā par Ārčiju un tiekot izmantota.
Neesmu cilvēks, ar kuru šādi var izrīkoties. Es pati esmu izvēlējusies stāstīt, kā redzu šo situāciju. Visādi dzīvē gadās, un katram ir sava izpratne. Vienam suns guļ gultā un ir ģimenes loceklis, citam sargs, kurš voljērā rej un varbūt aizbiedē zagļus, kas grib kaut ko piesavināties nodegušās mājas krāsmatās… Es uzskatu – sunim nav gadiem jādzīvo voljērā,» komentē viņa.
«Varbūt mums – sabiedrībai – vajadzētu palīdzēt Ārčija saimniekam? Ja reiz viņš četru gadu laikā nav spējis atjaunot savu nodegušo māju, kurai līdzās visu šo laiku mitinājies Ārčijs? Varbūt viņam nav bijusi pietiekami liela kompensācija par šo nelaimes gadījumu? Varbūt varam palīdzēt Ārčija saimniekam sameklēt dzīvesvietu, kur viņš varētu būt kopā ar savu mīļo draugu? Varbūt jāpalīdz sajust Ārčiju ne tikai kā īpašumu vai sargu, bet arī draugu, kuru šādi nepamet?
Te ir runa par atbildību. Paņemt dzīvnieku nozīmē atbildību, nevis visatļautību.
Netrūkst cilvēku, kas paņem dzīvnieku un brīdī, kad tas kļūst par apgrūtinājumu, izmet pa otrā stāva balkonu vai piesien mežā pie koka. Tās ir reālas situācijas no dzīves,» saka Rēzija.
Jautāta, vai ir satikusies ar Ārčija saimnieku, aktrise atbild: «Nē, bet labprāt gribētu ar viņu parunāties, pajautāt, kā var viņam palīdzēt. Ļoti ceru, ka šis gadījums mainīs viņa uztverē to, kas ir dzīvnieks. Tā nav cīņa, tā ir diskusija. Vienkārši esmu Ārčija advokāts, jo dzīvnieks nespēj runāt. Mēs, cilvēki, spējam ne tikai runāt, bet arī sadzirdēt cits citu. Lielākā mūsdienu slimība ir vienaldzība – tas taču uz mani neattiecas! Ja šādi domāsim, agri vai vēlu dzīve arī mūs piesies mežā pie koka vai izmetīs pa otrā stāva balkonu. Jo viss dzīvē ir kā bumerangs, arī vienaldzība,» teic Rēzija.
Saimnieks Ārčiju neapciemo
Dzīvnieku pansijā Ulubele Ārčijs atrodas vairāk nekā mēnesi. 17. janvārī lielā salā suns slims tika izņemts no pamesta, nodeguša īpašuma Ķekavas novadā. Tur 2016. gadā nodegusi divstāvu māja. Cietušajai ģimenei ierādītas citas dzīvojamās telpas, bet suns atstāts īpašuma teritorijā, jo saimnieks Vello Tomei uzskatīja, ka dzīvoklī sunim uzturēties būtu mokoši.
Kādu laiku nodzīvojis pie ķēdes, Ārčijs divus gadus mitinājās voljērā. Ārčija saimnieks gan norāda – reizi divas nedēļā suņa voljērs tīrīts, regulāri papildināti barības un dzeramā ūdens trauki, un Ārčijs esot vests pastaigā.
Kaimiņi gan novērojuši citu ainu – suns dzīvojis antisanitāros apstākļos, turēts pusbadā un kaucis.
Šobrīd Ārčijam tiek ārstēts ielaists ausu iekaisums un mazasinība, viņš tiek atbrīvots no asinsparazītiem, ir aknu bojājumi. Par suņa turpmāko likteni lems Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas pārbauda informāciju par iespējamiem labturības prasību pārkāpumiem. PDz sazinājās ar Ārčija saimnieku Vello Tomei, kas neslēpa – mēneša laikā, kopš suns aizvests uz patversmi, viņš ne reizi Ārčiju neesot apciemojis «Kamēr man nav PVD slēdziena, es viņu nevaru atgūt. Gribu sagaidīt to un tad rīkoties,» PDz sacīja Vello. Vaicāts, cik tālu no voljēra, kur mita Ārčijs, viņš dzīvo, Vello atklāja: «Tajā pašā pagastā. Ar kājām var aiziet.»
Uz jautājumu, kāpēc četru gadu laikā nav izdevies atjaunot nodegušo māju, atbildēja: «Bet vai jūs varētu ne no šā, ne no tā, godīgi strādājot, pēkšņi uztaisīt māju?» Turpināt sarunu par suni un jezgu, kāda ap to izcēlusies, Vello nevēlējās.
