Rīga +12°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Jana Drēviņa, dārzniece, Siguldas novada stādaudzētavas Skāduļi saimniece. Pirmo aktinīdiju savā dārzā iestādīja nākamajā gadā pēc Bulduru Dārzkopības tehnikuma absolvēšanas. Tas bija 90. gadu sākumā. Ilgus gadus ne tikai ieguva ogas savām vajadzībām, bet arī audzēja stādus tirgošanai. Pēdējā laikā gan šo nodarbi atmetusi, jo aktinīdijas ļoti patīk kaķveidīgajiem. Uz saimniecību tās sāka vilināt pat lūšus.
Kas ir aktinīdijas?
Latvijā audzē trīs aktinīdiju sugas. Senākā un izplatītākā ir Mandžūrijas aktinīdija (Actinidia kolomikta). Vēl pie mums audzē aso aktinīdiju (Actinidia arguta), bet segtajās platībās arī dienvidnieci auglīgo aktinīdiju (Actinidia polygama). Tās lapas un augļi ir oranžā nokrāsā.
Latvijas klimatam piemērotākā ir Mandžūrijas aktinīdija. Tai ir ļoti daudz šķirņu. Latvijas klimatam atbilstošākās savulaik radītas Krievijā. Vienlaikus tā ir arī krāšņāka, jo lapas sezonas laikā vairākkārt maina krāsu, un smaržīgāka. Ziedu aromāts līdzinās jasmīna smaržai. Šo sugu var atšķirt ar tausti – lapas klātas tādiem kā matiņiem. Abām pārējām Latvijā biežāk sastopamajām sugām tās ir gludas, vaskainas.
Savukārt, ja vēlas audzēt kādu no asās aktinīdijas šķirnēm, pirms tam vajadzētu noskaidrot, cik agra tā ir un kāda ir ziemcietība. Piemēram, Skāduļos no visām jebkad stādītajām izdzīvojusi tikai viena – ‘Weiki’. Jāņem gan vērā, ka saimniecība atrodas Vidzemē, kur klimats ir skarbāks.
Aktinīdijas visbiežāk ir divmāju augi, bet ir arī pašauglīgas šķirnes. Pašauglīga šķirne nozīmē, ka vienā ziedā ir gan putekšņi, gan auglenīca. Divmāju auga apputei nepieciešams gan sievišķais, gan vīrišķais augs.
Kad stādīt?
Aktinīdijas var stādīt gan pavasarī, gan rudenī. Ja stāds vēl ir bez lapām, pavasarī piemērotākais laiks būs aprīļa beigās, maija sākumā. Ja lapas jau sazaļojušas – maija beigās pēc salnām. Konteinerstādus var stādīt arī vasarā.
Kuru vietu izvēlēties?
Aktinīdijām piemērotākā būs saulaina vieta dienvidaustrumu, dienvidrietumu vai austrumu pusē. Nevajadzētu izvēlēties dienvidu pusi, kur augs atrodas tiešos saules staros. Tas tāpēc, ka gadu gaitā aktinīdiju apakšējā daļa paliek kaila, bez lapām, un pavasara saules stiprie stari var bojāt mizu. Ja tā saplaisā, augs var aiziet bojā.
Aktinīdijas ieteicams stādīt pie mūra ēku sienām, kas pasargā no pavasara salnām, jo pa dienu akumulē siltumu. «Mums aktinīdijas aug arī pie žoga – ir ērti, skaisti, bet pie ogām netiekam. Pavasara salnas bieži nokož dzinumus,» stāsta Jana Drēviņa.
Aktinīdijām nepieciešama trūdvielām bagāta, labi aerēta augsne. Gruntsūdens līmenis nedrīkst būt augstāks par metru. Nepieciešama neitrāla vai vāji skāba augsne. Par to, ka zeme varētu būt par skābu, liecina kosas.
Kā stādīt?
- Aktinīdijas stāda 50 × 60 cm lielā bedrē, kas piepildīta ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, biohumusu vai kompostu. Ja trūdvielu nav, augsnei var pievienot 200 g superfosfāta, 70 g kālija, 50 g amonija
- nitrāta. Papildus var pievienot 50–60 g lapu koku pelnu. Ja augsne ir smilšaina, bedri var izoderēt ar kartonu. Tas trūdvielām neļaus aizplūst, kamēr augs izveidos spēcīgu sakņu sistēmu, bet pēc tam dabīgā ceļā sadalīsies.
- Vīrišķo un sievišķo augu vajadzētu stādīt divu metru attālumā vienu no otra. Ja stādīs tālāk, ziedi neapputeksnēsies. Ja tuvāk – augus būs grūti kopt.
- Tā kā aktinīdija ir liānveida augs, nepieciešams veidot balstu sistēmu. To ieteicams izgatavot no metāla, lai kalpošanas mūžs būtu ilgāks. Labi koptas aktinīdijas dzīvo 50–70 gadu.
Kad būs raža?
Aktinīdijas zied maijā un jūnijā, bet auglīgo aktinīdiju šķirnes – pat jūlija sākumā. Pirmās ogas gaidāmas trešajā vai ceturtajā augšanas gadā. Jo vecāks augs, jo lielāka raža. Ja aktinīdija aizņem 2,5 × 2 m platību, ražas kopapjoms varētu būt ap pieciem kilogramiem. Ja plešas plašāk, ogu daudzums var sasniegt pat 25 kilogramus. «Mums viena aktinīdija aug labā vietā starp siltumnīcām. No tās parasti novācam pusotra spaiņa,» stāsta Skāduļu saimniece. «Tie arī ir apmēram divdesmit kilogrami.»
Ogas ir gatavas, kad sāk krist zemē. Lai tās būtu vieglāk savākt, uz zemes var noklāt agrotīklu un nobirušās ogas katru dienu salasīt. Ja augs zemāks, ražu iespējams novākt, negaidot galējo gatavības pakāpi. Pēc tam plānā kārtiņā saber kastītēs un novieto istabā. Ogas vienmērīgi nogatavosies 2–3 dienu laikā.
Ko iesākt ar ogām?
Aktinīdiju ogas, kas izmēra ziņā atgādina ērkšķogas, bet pārgrieztas līdzinās kivi, var ne tikai ēst svaigas, bet arī pārstrādāt. Turklāt – šajā procesā tās nezaudē vērtīgās vielas. Par to Jana Drēviņa pārliecinājusies, reiz uz laboratoriju aizvedot gan ievārījumu, gan saldētas ogas. Rezultāts pārsteidzis – salīdzinot ar svaigām ogām, C vitamīna zudums bijis minimāls.
Aktinīdiju ogās trūkst pektīnvielu, tāpēc ievārījums nerecē. Ja tāds neiet pie sirds, ražu labāk sablendēt, pildīt trauciņos un saldēt. Pēc tam var izmantot, piemēram, kokteiļos.
Kā kopt?
- Aktinīdiju kopšana nav sarežģīta, tikai jāņem vērā dažas nianses. Liānveidīgais augs spēj izaugt pat 20 m garumā, tāpēc tā dzinumus ieteicams regulāri apgriezt. Tas ļaus iegūt arī labākas kvalitātes ogas. Aktinīdijas var griezt rudenī 7–10 dienas pēc pirmajām salnām vai ziemas beigās. Pavasarī, kad sākusies sulu cirkulācija, to vairs nevajadzētu darīt. Izgriež noražojušos, bojātos, pussausos, sausos dzinumus.
- Aktinīdijas jāsargā no pavasara salnām, citādi ražu nesagaidīt. Tas nav sarežģīti, tikai uz nakti jāpiesedz ar agrotīklu. Lielākai drošībai to var klāt divās kārtās. Jāuzmana, lai dzinumi tam nepieskaras, citādi apsals tik un tā.
- Papildu laistīšana nepieciešama tikai ļoti sausās vasarās. Pēc ogu novākšanas augu var piebarot ar kāliju saturošu mēslojumu.
- Kamēr augi vēl jauni, tos ieteicams ziemā piesegt. Tam labāk izvēlēties dabiskus materiālus – šķeldu, mulču. Ja piesedz ar agrotīklu, bet uzkrīt bieza sniega kārta, augs var izsust.
Sargā no kaķiem!
Atklātā laukā augošas aktinīdijas Latvijas apstākļos neslimo. Lielākie kaitnieki tām ir kaķveidīgo dzimtas dzīvnieki, kurus vilina auga smarža, sevišķi pavasarī. Efekts līdzinās baldriānam.
Kaķi glaužas pie auga, grauž dzinumus un saknes, izguļ stādījumus. «Mūsu dārzā ir bijuši ne tikai kaķi, bet arī lūši,» piebilst Skāduļu saimniece. Viens īpatnis, lūkojot pēc aktinīdijām, pat graciozi pastaigājies pa divus metrus augstā žoga malu.
Lai pasargātu no dzīvnieku uzbrukumiem, ap aktinīdijām var veidot sētiņas vai arī tuvāk zemei, tāpat tuvumā ieteicams stādīt augus, kas spēcīgi smaržo, piemēram, lavandas.
Kāpēc aktinīdijas neražo?
Ja dārzā aug aktinīdijas, kas neražo, ticamākais iemesls – blakus trūkst sievišķā vai vīrišķā auga. Kura tieši, var noteikt, izpētot ziedus. Pēc tam problēmu viegli atrisināt – nopērkot to, kura trūkst.
Cik maksā stādi?
Stādi maksā vidēji 7–10 eiro, bet cena var sasniegt arī 35 eiro. Tā atkarīga no auga vecuma un šķirnes. Stādus vislabāk iegādāties vietējās stādaudzētavās. Tie būs pieradināti pie Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc labi augs un ražos. Stādus piedāvā: LVM kokaudzētavas, Zaļenieku kokaudzētava, Kokaudzētava Baltezers, Sakstagals u. c.
