Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mums bija žurciņa, bet viņa aizgāja…» saka Rihards, kurš tagad pats iejūtas žurkas lomā jaunajā Leļļu teātra izrādē Katliņpauris. «Mums vienmēr ir gribējies mājās kādu mīļu, dzīvu dvēselīti, un tajā pašā laikā šķitis, ka vēl nav īstais laiks sunim, jo sākumā tam vajag atvēlēt daudz laika. Tomēr viss sakrita tā, ka man ir brīvāks laiks, jo mēģinājumi jaunai izrādei sāksies tikai februārī. Nodomāju – tagad vai nekad!» stāsta Elīna.
Sākumā pāris prātojis par šķirnes suni, taču liktenim padomā bija cits scenārijs. «Kādu dienu devāmies uz Ulubeli, lai atdotu savas žurciņas būri un mantiņas.
Izstaigājāmies un izraudājāmies, jo tur ir 250 dzīvnieku, un katram savs stāsts.
Patversmē vienai suņu mammai bija astoņi kucēni, kuriem atrasti saimnieki, bet viens atdots atpakaļ, jo izrādījies, ka cilvēkam ir alerģija no suņa spalvām. Tā nu mēs stundu pastaigājām, padomājām un pieņēmām lēmumu. Patiesībā Rihards bija tas, kurš izlēma,» atminas Elīna. «Tiklīdz viņu ieraudzīju, uzreiz sapratu – ja jau mēs esam šeit, tad jāņem! Šķita, viņa būs tāds pozitīvs suns,» atklāj aktieris.
Viņi ir pāris jau gandrīz četrus gadus, un pamazām domas sāk vīties kāzu virzienā. «Es būtu gatava precēties kaut vai tagad!» piebilst Elīna. «Kopš mums ir Bonija, arī attiecībām ir cita kvalitāte.
