Protams, ne visus varam iepriecināt – Latvijā kalendārā ir ap tūkstoš personvārdu, bet ābeļu šķirņu, kas nes cilvēka vārdu, ir aptuveni simt, un daudzas no tām pat ļoti retas. Tomēr arī simt šķirņu nav maz, un nu – īss ieskats tajās!
Populārākās:
Šis ābeļu šķirnes ir Latvijā pārbaudītas un atzītas par labām, un to stādus var iegādāties augļu vai dekoratīvo koku audzētavās. Vairums ir ar sieviešu vārdiem, bet gadās arī pa kādam vīram.
- ‘Agra’ – ļoti agra vasaras ābele ar sarkaniem, saldskābiem āboliem. Ražo lieliski un maz slimo. Tikai… karstā laikā augļi ātri kļūst miltaini.
- ‘Aivariņš’ – agri ziemas, palieli, purpursarkani, garšīgi. Ražot sāk diezgan vēlu.
- ‘Andris’ – ziemas, rozā svītraini, garšīgi. Ražīga ābele, slimo maz, bet var ciest no kalcija trūkuma, tāpēc kalcija nitrāts vai hlorīds vasarā papildus jāsmidzina uz lapām.
- ‘Baiba’ – kolonnveida ābele. Vēla vasaras, augļi svītraini, sulīgi un garšīgi. Ražīga.
- ‘Dace’ – rudens un agra ziemas šķirne, āboli lieli, sārti, ļoti gardi. Neslimo ar kraupi. Jāapkaro kaitēkļi, jo iegrauzti āboli viegli pūst. Ražo ātri un katru gadu.
- ‘Daina’ – rudens, sārti, nav lieli, bet garšīgi. Vislabākie tieši no koka.
- ‘Edīte’ – agri ziemas, koši oranžsarkani, skābeni, garšīgi. Neslimo ar kraupi un vēzi.
- ‘Ella’ – rudens, sarkani svītraini, maigi, gardi. Ražo pārbagāti, augļi jāretina.
- ‘Eva-Lotta’ – rudens, palieli, dzelteni ar sārtumu, garšīgi. Maz slimo. Vidēja ziemcietība.
- ‘Gatis’ – kolonnveida ābele. Agri ziemas, tumši sarkani, nelieli, saldskābi. Ražīga, bet koka slimībizturība viduvēja.
- ‘Gita’ – rudens, lieli, svītraini, ļoti sulīgi un garšīgi. Neslimo ar kraupi. Ražo bagātīgi ik gadus.
- ‘Ilga’ – ziemas šķirne ar saldiem, sulīgiem augļiem. Piemērota siltākiem novadiem, citur āboli zaļgani bez sārtuma.
- ‘Inese’ – kolonnveida ābele. Rudens, agri ziemas, lieli, purpursarkani, saldi. Neslimo ar kraupi.
- ‘Laila’ – ziemas, tumši sarkani, garšīgi. Koks veselīgs, ražo mēreni.
- ‘Lainei’ ir arī otrs vārds – ‘Laima’. Tumši sarkani, garšīgi rudens āboli. Koks aug stāvs.
- ‘Ligita’ – ziemas, nelieli, bet garšīgi un koši svītraini. Neslimo ar kraupi un vēzi. Piemērota siltākiem novadiem.
- ‘Liset’ – dekoratīva ābele. Koši sarkani ziedi, lapotne brūngani sarkana. Auglīši sīki un maz.
- ‘Monta’ – vēli ziemas, koši sarkani, stingri, saldskābi. Neslimo ar kraupi. Piemērota siltākiem novadiem.
- ‘Olga’ – ziemas, sarkani, ribaini, īpaši garšīgi pēc siltām vasarām.
- ‘Roberts’ – vēli vasaras, lieli, tumši purpursarkani, saldskābi. Neslimo ar kraupi.
- ‘Rudolph’ – dekoratīva ābele ar sarkaniem ziediem un lapām. Augļi sīki, oranžsarkani.
- ‘Saiva’ – agri rudens, lieli, gaiši sarkani, gardi. Koks plats un ļoti rets.
- ‘Signe Tillisch’ – rudens šķirne ar ļoti gardiem augļiem. Tie ir lieli, zaļgandzelteni ar sārtumu. Pavāja ziemcietība, stipri slimo ar kraupi.
- ‘Tīna’ (‘Tiina’) – rudens šķirne ar lieliem, sārti svītrainiem, saldiem āboliem. Zemgalē ļoti slimo ar miltrasu. Ir arī divas citas šķirnes ar vārdu ‘Tina’ – dekoratīva, krāšņi ziedoša sīkaugļu ābele un angļu sidra šķirne.
- ‘Uldis’ – agri vasaras, lieli, sarkani svītraini, saldskābi. Koks daļēji kolonnveida.
- ‘Velte’ – rudens, agri ziemas, palieli, svītraini, gardi. Šķirne izturīga pret slimībām, vidēji ziemcietīga.
- ‘Zane’ – kolonnveida ābele. Rudens, balti ar rozā, skābeni saldi. Koks ļoti skaists, ar lielām, nokarenām lapām.
- ‘Ādamābele’ – rudens, agri ziemas, koši sarkani, garšīgi. Koks ļoti skaists, ražīgs, bet ar viduvēju ziemcietību.
- ‘Agnes’ – vasaras šķirne ar gardiem rozā āboliem. Slimo maz. Izveidota Zviedrijā.
- ‘Aleksandrs’ (‘Alexander’) – otrs vārds šķirnei, ko Latvijā zinām ar vārdu ‘Aport’. Milzīgi, sarkani, svītraini rudens āboli ar saldskābu garšu, cieš no puvēm.
- ‘Alvīne’ – vēli ziemas, augļi zaļgandzelteni, saldskābi.
- ‘Anda’ – kolonnveida ābele. Agri ziemas, purpursarkani, saldskābi.
- ‘Antonija’ (J) – dekoratīva kolonnveida ābele. Koks ļoti skaists, nezarots, ar sarkaniem ziediem un lapām, zied pārgadus. Auglīši sīki, rūgti.
- ‘Arturs’ – agri ziemas, sarkani, skābeni, aromātiski. Ļoti ražīgs. Izaudzējis E. Kuršis.
- ‘Auce’ (J) – dekoratīva ābele. Koks maza auguma, ar sarkanām lapām un ziediem. Augļi mazi, ienākas vēlu, ļoti labi sulai, ievārījumam.
- ‘Ausma’ – vēli ziemas, koši dzelteni ar sārtumu, laba garša pēc siltām vasarām. Koks liela auguma, ar kraupi neslimo.
- ‘Austra’ – lieli, koši sarkani svītraini, bet skābi vasaras āboli.
- ‘Balva’ – rudens, svītraini, saldskābi, ļoti sulīgi. Izaudzējis E. Kuršis.
- ‘Birgit Bonnier’ – rudens, koši sarkani, garšīgi, bet viegli birst.
- ‘Birutes Pepinas’ – rudens, sīki, svītraini, ļoti sulīgi. Var meklēt Lietuvā.
- ‘Dainis’ – ļoti saldi, agri rudens āboli, palieli, sārti. Izturīgi pret slimībām.
- ‘King David’ – vēli ziemas, tumši sarkani, sidra āboli.
- ‘Dzintariņš’ – agri ziemas, lielāki nekā ‘Sīpoliņš’. Koks ražīgs, veselīgs.
- ‘Edgar’ – ziemas, tumši purpursarkani, garšīgi. Koks neliels, ražīgs.
- ‘Elīna’ (J) – sarkanlapu kolonnveida ābele ar sīkiem, bet saldiem ābolīšiem. Saldi ir arī nelielie, sārtie balkrievu šķirnes ‘Elena’ āboli, kas ienākas ļoti agri un stipri birst.
- ‘Elise Rathke’ – dekoratīva ābele ar platu sēru formas vainagu. Augļi palieli, sarkani svītraini, saldskābi. Savukārt gardā Holandes šķirne ‘Elīze’ Latvijā neizdzīvo.
- ‘Felicita’ (J) – ziemas, purpursarkani, garšīgi. Ziemcietīga, ražīga šķirne, neslimo ar kraupi.
- ‘Ieviņa’ (J) – ļoti maza auguma sarkanlapu ābele, kolonnveida koks nepārsniedz 1,5 m. Ziedi lieli, sarkani, augļi sīki, izmantojami pārstrādei.
- ‘Ilma’ – kolonnveida ābele. Ziemas, svītraini, garšīgi. Koks liela auguma, var slimot ar vēzi.
- ‘Imant’ (J) – vēla ziemas šķirne no Baltkrievijas, nosaukta par godu Latvijas augļkopim Imantam Gronskim. Neslimo ar kraupi. Augļi lieli, tumši purpursarkani, bet ne katru gadu labi ienākas.
- ‘Inas Saldais’ – rudens āboli, lieli, zaļgani ar oranžām svītrām. Saldi, protams.
- ‘Ingrid Marie’ – agri ziemas, tumši sarkani, gardi, bet bieži kokā plaisā, labāk jūtas piejūrā. Ābols Ingrīdai un Marijai!
- ‘Inta’ (J) – rudens ābele ar koši sarkaniem, gardiem augļiem, kas labi glabājas.
- ‘Julia’ – skaisti, sarkani, garšīgi vasaras āboli, bet labi izdodas tikai siltākajos novados.
- ‘Jūlis’ – paši pirmie vasaras āboli, bet pasīki, dzelteni ar sārtumu, garša saldskāba.
- ‘Juris’ (J) – ziemas, purpursarkani, garšīgi. Sāk ražot pavēlu, bet tad bagātīgi.
- ‘Jūsma’ – rudens, sarkani, izcili skaisti, bet paskābi un viegli birst.
- ‘Karina’ – šo Igaunijas šķirni tagad tirgo ar vārdu ‘Karamba’. Ienākas rudenī, pasīki, ļoti saldi, līdzīgi košam ‘Cukuriņam’.
- ‘Karin Schneider’ – šķirnes ‘Ingrid Marie’ variants ar košākiem augļiem.
- ‘Kārlis’ – vēli ziemas āboli ar neparastu izskatu – lieli, aprūsināti, ar sārtu vaigu. Garša pēc vēsām vasarām paskāba. Izturīgs pret slimībām.
- ‘Kārlēns’ (J) – dekoratīva kolonnveida ābele ar sarkaniem ziediem un lapām. Augļi sīki, maz.
- ‘Karola’ (‘Carola’) ir Vācijas rudens šķirne, Latvijā nepietiekami ziemcietīga. Labāk stādīt vasaras ābeli ‘Kerol’ (‘Carroll’) ar gardiem, sārtiem āboliem, kas labi glabājas.
- ‘Kasper’ – agra vasaras šķirne no Igaunijas, necili (zaļgani ar svītrām), bet garšīgi āboli. Ražo pārbagāti, raža jāretina.
- ‘Katerina’ – vēla ziemas šķirne no Ukrainas. Augļi dzelteni, gardi, bet prasa garu, siltu vasaru. Ziemcietība zema.
- ‘Katja’ – Zviedrijas rudens šķirne ar sarkani svītrainiem, saldskābiem āboliem. Slimībizturīga, bet Latvijā ne uz pusi tik laba kā dzimtenē. Anglijā to audzē ar vārdu ‘Katy’, bet tāpat sauc arī kādu sidra ābolu šķirni.
- ‘Katre’ – ziemas šķirne no Igaunijas. Āboli lieli, sarkani, saldskābi.
- ‘Krista’ – šī rudens ābele labi izdosies Ziemeļvidzemē, tuvāk savai dzimtenei Igaunijai. Tālāk uz dienvidiem palielie, skaisti sārtie āboli kļūst bezgaršīgi.
- ‘Laura’ – dekoratīva ābele, ko var meklēt importa stādu tirgos. Koks krāšņi zied, augļi sīki, sarkani.
- ‘Lora’ (J) – ziemas, koši sarkani, garšīgi. Maza auguma, ražo bagātīgi, augļi jāretina. Neslimo ar kraupi, bet piejūrā var ciest no vēža.
- ‘Lienīte’ (J) – agra rudens šķirne ar nelieliem, sārti svītrotiem, ļoti gardiem āboliem. Maza auguma, neslimo ar kraupi.
- ‘Dronning Louise’ (Dāņu karaliene Luize) – gardi, kaut nelieli un rūsināti āboli. Ziemas šķirne, glabājot mēdz vīst. Jāpotē vainagā.
- ‘Magone’ – ziemas šķirne ar purpursakaniem āboliem, atsvaidzinošu garšu.
- ‘Maijas Bumbierābele’ – agra vasaras ābele ar gardiem augļiem, kas strauji pārgatavojas. Labāk izdosies savā dzimtenē Ziemeļvidzemē, kur dzīvoja tās māmiņa Maija Lūse.
- ‘Marta’ – ziemas ābele ar tumši sarkaniem, saldskābiem āboliem. Bieži slimo ar vēzi.
- ‘Miks’ – ziemas, āboli zaļganbalti, stingri un garšīgi. Ražot sāk pavēlu. Izaudzējis Z. Ozols.
- ‘Mirga’ – agra rudens šķirne ar palieliem, sārtiem āboliem, kas viegli birst. Garša saldskāba. Ļoti ražīga. Izaudzējis Z???. Ozols.
- ‘Oskars’ (J) – agrs ziemas, gards, lielāks un sulīgāks ‘Sīpoliņš’. Ražo ātri un labi. Atradis O??. Soldovers.
- ‘Paulis’ (J) – rudens, purpursarkani, saldi ar skābumiņu. Koks neliels, ražo ik gadus, ļoti izturīgs pret slimībām. Vārdu devis selekcionārs Rūdolfs. Dumbravs par godu savam skolotājam Paulim Dreimanim.
- ‘Pičuks’ (J) – maza auguma ābele ar gaiši sarkaniem ziediem un sarkanīgām, pūkainām lapām. Ražo bagātīgi, pārgadus. Auglīši sīki, ļoti labi sulai.
- ‘Gelber Richard’ (Dzeltenais Rihards) – agra ziemas šķirne ar dzelteniem, gardiem āboliem, kas labi padodas Zemgalē, potējot vainagā. Citur stipri slimo.
- ‘Rūsiņš’ – vēli vasaras, stipri aprūsināti, skābeni, ļoti aromātiski. Ražo paskopi.
- ‘Ruti’ – Igaunijas krebu (sīkaugļu) šķirne ar sarkaniem, saldiem ābolīšiem. Ļoti līdzīga, bet saldskāba ir ‘Ritika’, ko sev varētu izvēlēties kāda Rita.
- ‘Sandra’ (J) – ļoti garšīgi, blāvi sarkani vasaras āboli no Somijas.
- ‘Sarma’ – lieli, koši sarkani un gardi agri ziemas āboli. Diemžēl jau kokā stipri pūst.
- ‘Sonora’ – agri rudens, lieli, gaiši sārti, viegli birst. Garša saldskāba. Ļoti ražīga. Izaudzējis J. Pakalns.
- ‘Silva’ un ‘Silvia’ – divas vasaras šķirnes no Zviedrijas ar garšīgiem augļiem. ‘Silva’ līdzīga garenam ‘Baltajam Dzidrajam’, ‘Silvia’ augļi ir ar sārtumu. Amerikā audzē arī krebu šķirni ‘Sylvia’.
- ‘Valda Ābele’ – agri ziemas, purpursarkani, saldskābi. Labas ražas sākas pavēlu.
- ‘Valtera Sarkanā’ – neparasta šķirne ar lieliem, sarkaniem ziediem un lieliem, brūnganiem, saldiem vasaras āboliem.
- ‘Vera’ – dzeltens rudens ābols, saldskābs, ļoti sulīgs. Koks neliels.
- Viktorijai ir iespēja izvēlēties starp vairākām šķirnēm. Vislabākā būtu ‘Early Victoria’ (‘Emneth Early’) – ļoti ražīga, maza auguma ābele, līdzīga vēlākam ‘Baltajam Dzidrajam’. Sarkani āboli ar viduvēju garšu ir senai vasaras ābelei ‘Victory’ un kolonnveida ābelei no Krievijas ‘Viktorija’.
- ‘Vilma’ – vēla vasaras ābele ar sarkaniem, saldskābiem āboliem, kas viegli birst.
- ‘Wilhelm’ – sena vācu šķirne ar sarkaniem, garšīgiem ziemas āboliem. Latvijā ļoti reta, var meklēt Lietuvā. Šķirnes sākotnējais nosaukums bija ‘Peter Broich’, tā ka arī Pēterim ir ticis savs ābols.
- Dārzkopības institūts Dobelē, tālr. 29126471
- Stādaudzētava Liepas Dobelē un Rīgā, tālr. 27738505
- Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija Pūrē, tālr. 26524443
- Pūres dārzi Pūrē, tālr. 29249450
- Stādaudzētava Pīlādži Siguldā, tālr. 29187532
- Kokaudzētava Bētras Ozolnieku novadā, tālr. 29494883
- Stādaudzētava Sprogas, Alūksnes novadā, tālr. 29425883
- Stādaudzētava Vībotnes Ikšķiles novadā, tālr. 29456095
Citi lasa
Retumi un jaunumi:
Jauno šķirņu (J) kociņus iegādāties nav tik viegli, jo tās vēl nav plaši pavairotas. Savukārt retās šķirnes meklējamas kolekcijās, un varēs iegādāties tikai potzarus. Taču, ja ir zināms kāds prasmīgs potētājs, tas tev nevarētu būt šķērslis, vai ne?!
Kam nav paveicies
Par nožēlu, dažu populāru vārdu īpašnieki savu ābeli Latvijā nevarēs iestādīt. Pie mums nepārziemos ābeles ‘Anna’, ‘Ivette’, ‘Emilia’, ‘Edward’. Slimos un ražos skopi ‘Alice’, ‘Linda’, ‘Sinta’, ‘Undine’. Arī Krievijas šķirnes ‘Diana’ un ‘Vita’ Latvijā nav atrodamas.
Ir arī ļoti izplatīti vārdi, kuros nav nosaukta vispār neviena ābeļu šķirne. Var diezgan droši minēt, ka ābele ‘Jānis’ nepastāv tāpēc, ka uz Jāņiem āboli vēl neienākas. Toties ir kolosāls saldais ķirsis ‘Jānis’! Ir bumbieres ‘Kristīne’, ‘Laura’ un veselas divas bumbieres, vārdā ‘Marija’. Tāpēc nevajag izsamist – vēl ir plūmes, ogulāji un daudz, daudz puķu šķirņu!
Galu galā, vari arī pieiet klāt kādam augu selekcionāram un pavaicāt: «Vai manu vārdu savai šķirnei negribat iedot?»
Lai veicas!
Dažas vietas, kur audzē ābeļu stādus:
Ar stādu pirkšanu gan vēl mazliet pagaidi!
Jā, konteinerā augošu kociņu vari stādīt jebkurā laikā, pat vasarā – tas pārcelšanos no poda uz dārzu gandrīz vai nejutīs, galvenais, to darot, nesabojā sakņu sistēmu un laisti. Ja sakņu kamols liels, to pirms likšanas zemē pabužini, lai nav tik saspiests, kā dzīvojot šaurībā.
Taču, ja plāno iegādāties kailsakņu stādus, kas ir bez augsnes, toties lētāki, tad tie būtu jāizrok brīdī, kad barības vielas, kas veidojušās lapās fotosintēzes procesa rezultātā, ir pārgājušas uz saknēm un koks ir sagatavojies ziemai.
Kādreiz audzētāji kailsakņu stādus izrok jau septembra vidū, lai gan mitros un siltos rudeņos tie šajā laikā vēl nav nobrieduši un ziemā var vairāk ciest.
Optimālais laiks, kad stādīt jaunās ābelītes, ir oktobra sākums, pirmā dekāde. Kailsaknim, ko iegādājies, jābūt bez lapām. Labi nobriedušam stādam rudenī lapas var ļoti viegli nobraucīt, galotne nav vairs mīksta un lokana – tā vairs neaug, bet jau izveidojusi gala pumpuru.