Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Liene un Mārtiņš Barkāni
- Abavas vīna darītavas saimnieki.
- 4 hektārus lielais vīnogu dārzs atrodas Sabilē, Abavas senlejā. Pirmais hektārs iestādīts 2010. gadā – uz to var nolūkoties pa Barkānu lauku mājas virtuves logu.
- Liene – diplomēta politoloģe, uzņēmumā vairāk atbild par mārketingu, taču reizēm dara visu.
- Mārtiņš – kādreizējais žurnālists, ziņu aģentūras LETA bijušais līdzīpašnieks. Absolvējis arī Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šobrīd vairāk pieskata darbus uz lauka, ir vizionārs, mārketētājs, bet prot arī strādāt vīnogu dārzā.
- Abi audzina pamatskolēnus – meitu Lizeti un dēlu Kārli.
- Vīna darītavā aktīvi darbojas arī Mārtiņa dēls Niklass no iepriekšējām attiecībām un, iespējams, vienīgais diplomētais vīndaris Latvijā.
- Barkāni ir vīna mīļotāji un to neslēpj. «Gadā varētu aiziet kādas 500 pudeles uz ģimeni, ieskaitot draugu tusiņus un svinības.»
- Vīna darītavā tapušos vīnogu vīnus pasniedz labākajos Latvijas restorānos, piemēram, Barentā un Rivierā.
- Ja gribi ko vairāk uzzināt par vīndaru īsto dzīvi, Mārtiņš iesaka noskatīties divas filmas: Blood Into Wine par Arizonas vīndariem un Back to Burgundy par franču vīndaru ģimenes izvēlēm.
Ja es gribētu izaudzēt vīna vīnogas – ar ko man sākt?
Mārtiņš: – Ar vietu. Rekomendācijas ir diezgan pretrunīgas, taču visi ir vienisprātis, ka vīnogas neaugs slapjā vietā. Visur citur vīnogas augs, taču rezultāts būs atšķirīgs. Vietai jābūt siltai, vislabāk – dienvidu nogāzē, taču tai jābūt arī labi izvējotai, lai nemetas slimības. Pastāv tēzes, ka augsnei jābūt nabadzīgai, akmeņainai, jo tas vīnogas stimulē dot vislabākos augļus, taču, ja paskatāmies pasaulē, vīnogulāji aug visdažādākajā zemē.
Protams, aizbrauciet uz Franciju, un tur katrs vīndaris teiks, ka viņa dolomīts vai šīferis ir vislabākā augsne, tomēr es uzskatu, ka augsnes nozīmes uzsvēršana lielā mērā ir mārketinga triks. Tas ir svarīgs faktors, taču ne pats svarīgākais. Vēl svarīgs ir reljefs kontekstā ar salnām – ir vietas, kur salna noslīd pa kalnu lejā un sastājas ielejā – ja šajā vietā augs vīnogas, nebūs labi.
Un cik pudeļu vīna var iegūt no viena stāda?
Liene: – Jā, šis jautājums visiem ļoti patīk. Klasiskā Eiropas vīnkopības modelī viens stāds saražo ap 4 kg vīnogu. Mūsu dārzā tas pagaidām ir apmēram 1,5 kg no stāda, jo mūsu klimatiskajos apstākļos vīnogulāji neražo tik jaudīgi. Savukārt 1 kg ogu ir aptuveni viena 0,75 l pudele vīna.
Mārtiņš: – Pagājušajā gadā mums bija rekordliela vīnogu raža – novācām 9 tonnas, mums kopā ir aptuveni 5000 pudeļu dažāda vīna. Tagad eksperimentējam arī ar šampanizācijas metodi, lai kādu dienu varam nopietnāk padomāt par dzirkstošajiem vīnogu vīniem. Jo kopumā uzskatu, ka ziemeļos jātaisa baltie un dzirkstošie vīni.
Mums ir dažas tumšo vīnogu šķirnes, kā, piemēram, ‘Rondo’, tomēr nedomāju, ka sarkanvīniem šajā reģionā ir liels potenciāls – ogām vajadzīga garāka vasara, ziemeļu sarkanvīni vienmēr būs plānāki un to darīšana ir garāks un sarežģītāks process.
Visu interviju un apskatu par Barkānu vīnadārzā pārbaudītām šķirnēm, kas noderēs, ja arī tu gribi vīnogas audzēt vīnogu vīnam, lasi jaunākajā žurnāla IEVAS Dārzs numurā, kas pieejams preses tidzniecības vietās visā Latvijā!
