Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kad ar sievu šeit pirmoreiz atbraucām, mums abiem bija emocionāli grūts laiks, bet šajā vietā mūsu dvēsele varēja izraudāties, un tas ir svarīgāk par visu,» atceras Andris. «Pirmajā vasarā mēs šeit dzīvojām tikai trīs nedēļas, bet, atgriežoties pilsētā, nekad nebiju piedzīvojis tādas ilgas, sajūtu, ka neesmu šo vietu saelpojies līdz galam.»
Gunita piekrīt: Vieta mūs vinnēja ar to, ka šeit varējām izraudāt ārā to, ko pilsētas četrās sienās līdz tam nebijām varējuši izdarīt.
Ar laiku sapratuši, ka, atbraucot uz Smiltniekiem, šai mājai vienkārši jāļaujas. Pirmās stundas vēl esot tādas drebelīgas – visas pilsētas vibrācijas atbraukušas līdzi, staigā apkārt un domā, ko vēl te vajadzētu paspēt, ko vēl sataisīt.
«Bet, kad atļauj mājai ienākt sevī, tad sajūti – nu i labi, nav svarīgi tie megabaiti sekundē, štrunts ar visiem e-pastiem, mēs šodien neko nedarīsim, sēdēsim, skatīsimies kamīnā vai kā zāle aug un dzersim raudzētu vīnogu sulu,» saka Andris.
Bet, lai nebūtu sajūtas, ka Lankas šeit tikai sēž un sazemējas, taisnības labad jāsaka, ka darījuši viņi arī ir daudz, kā paši saka – pastrādājuši diezgan. Krāsota fasāde, izremontēts otrais stāvs, kas pirms tam bija neapdzīvoti bēniņi, ievilkts ūdens un ierīkota vannasistaba. Tapušas arī divas terases.
«Viena ir tāda, kur mēs no rīta dzeram kafiju, sauļojamies un barojam dundurus, un ir vakara terase, kur ir arī mana īpašā bērzu sulu sīrupa krāsns. Tur mēs, veči, sēžam pavasaros un kūpinām visas iespējamās malkas, un pāris tonnas bērzu sulas iziet apstrādi. Uz šīs terases ir arī liels galds un terasei jumts, tur varam būt arī lietainā laikā,» stāsta Andris.
Visu rakstu lasiet un foto skatiet zemāk!
