Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka Līga un Vitauts Karlsoni
- Karlsonu stādaudzētavas saimnieki Jelgavas novadā.
- Izveidojuši mazo ģimenes biznesu ar trim siltumnīcām – audzē tomātu un puķu stādus, bet jaunākais rūpals ir dažādu garšaugu audzēšana.
- Pavasaros tirgo stādus arī Rīgas Centrāltirgū.
9 neparasti garšaugi
- Kolas krūms ‘Cola’ (Artemisia alba)
Audzēšana. Dievkociņa radinieks no vērmeļu dzimtas ir daudzgadīgs un pie mums labi pārziemo – var stādīt dobē, pastāvīgā vietā, bet var pārziemināt arī podā (stādu audzētāju portretā Vitautam rokā podā stādītais kolas krūms aug jau trešo gadu). Tiesa, zemē stādītais augs izaug lielāks, pat virs metra. Pavasarī, kad krūms sāk dzīt jaunos dzinumus, tos daļēji apgriež, lai dzenas jaunie no apakšas – krūms sākotnēji būs mazāks augumā, toties veidosies kuplāks, smukāks. Augs labi pakļaujas veidošanai.
Kā izmantot? Kolas krūmam piemīt salda smarža, kas atgādina populāro dzērienu Coca-Cola, tāpēc jaunos dzinumus ieteicams lietot pie tējām un citiem dzērieniem. Izmanto tieši jaunos dzinumus, jo vecākiem ir rūgtāka garša. Kā jau vērmeļu dzimtas augs, uzlabo gremošanu un veicina apetīti. Kolas krūma dzinumi ir arī laba piedeva aromātiskām pirtsslotiņām. - Karijzāle (Helichrysum italicum)
Audzēšana. Ap 40–60 cm augsts krūmiņš ar pelēki sudrabainu, smalku lapojumu. Labi pakļaujas veidošanai. Piemērota sausa un saulaina vieta, labi augs arī akmeņdārzos. Zied koši dzelteniem ziediem, kurus var izmantot arī floristikā – izkaltēts augs un ziedi nemaina krāsu. Pie mums audzē kā viengadīgu augu, kuru var arī pārziemināt telpās vai siltumnīcā. Karlsonu stādaudzētavā Jelgavas pusē karijzāle pārziemojusi arī dobē – tiesa, apsala augšējie zari, bet pavasarī krūms sadzina no apakšas jaunus dzinumus.
Kā izmantot? Šīs itāļu salmenes lapojums smaržo pēc populārā garšvielu maisījuma karija, tā ieviesies arī karijzāles (curry plant – no angļu val.) nosaukums, taču garšaugu nevar lietot pie ēdieniem karija vietā. Karijzālei piemīt tāds kā sveķains, nedaudz rūgtens aromāts, kas atgādina salviju vai vērmeli. Var izmantot jaunos dzinumus, pievienojot gaļas, zivju vai dārzeņu ēdieniem, taču, kolīdz karijzāle atdevusi savu aromātu, to no ēdiena izņem, citādi var sanākt trāpīt pārlieku rūgtā garšā. - Olīvzāle jeb zaļā santolīna (Santolina viridis)
Audzēšana. Dekoratīvs krūmiņš ar smalki atdalītām lapām un spilgti dzelteniem ziediem. Izaug 40–60 cm augsts. Rūpīgi jāizvēlas olīvzālei piemērota augšanas vieta – saulaina, ar labi drenētu augsni un pietiekamu mitrumu. Karlsonu stādaudzētavā olīvzāle pārziemojusi tikai siltumnīcā, bet saimnieki domā, ka maigākajā Kurzemes klimatā varētu mēģināt pārziemināt arī ārpus siltumnīcas, galvenais ir ievērot, lai saknes nav lielā mitrumā. Pēc ziemas vairāki dzinumi var nokalst, bet vēlāk augs atkal dzen no pazarītēm jaunus dzinumus.
Kā izmantot? Olīvzāles lapojums smaržo un garšo pēc zaļajām olīvām, tāpēc to var labi izmantot pastas salātos un citos makaronu ēdienos, dekorējot picas, pie dārzeņu salātiem, arī gaļas un zivju receptēs. Turklāt olīvzāles dzinumi ir skaisti zaļā krāsā, kas glīti un dekoratīvi izskatās ēdienos. Olīvzāle veicina gremošanu, augu izmanto arī antiseptiskos nolūkos un kā pretniezes līdzekli pēc kukaiņu kodumiem. - Limonādes zāle jeb Meksikas agastahe ‘Lime’(Agastache mexicana)
Audzēšana. Veido 60–90 cm lielus krūmus, zied violeti rozā ziediem. Patīk saulainas vietas, bet augs arī daļēji noēnotā – svarīgi, lai tur nebūtu lieks mitrums. Pie mums agastahe skaitās daļēji ziemcietīga. Ir gadījumi, kad tā pārziemo pat dobē, bet lielāka iespējamība veiksmīgai pārziemošanai būs siltumnīcā.
Kā izmantot? Siltajās zemēs Meksikas agastahe ir populārs limonādes pagatavošanas un tējas augs. Tam piemīt atsvaidzinošs aromāts, kurā sajaucas anīsa, citrusu un piparmētru notis. Var lietot arī pie desertiem, izmantot sīrupu gatavošanā. - Ananasu salvija ‘Sage Pineapple’, ‘Golden Delicious’ (Salvia elegans)
Audzēšana. Viengadīgā ananasu salvija ir strauji augošs augs (līdz pat metram), vislabāk tai patiks saulainā, bet mitrā, labi drenētā augsnē. Lai arī salvija ir izturīga pret sausumu, tai sāks birt lapas, ja mitruma nepietiks. Saulainā vietā salvijas lapas būs košākā krāsā. Zied koši sarkaniem ziediem, kas arī ir ēdami. Rudens pusē, pazeminoties āra gaisa temperatūrai, ananasu salviju var nest iekštelpās. Karlsonu stādaudzētavā nav pieredzes ar salvijas pārziemināšanu, bet ir zināms, ka citviet siltumnīcā to izdevies izdarīt.
Kā izmantot? Smaržo pēc gataviem ananasiem un garšo pēc saldiem augļiem – ananasu salvija ir lielisks garšaugs dzeramā ūdens bagātināšanai, tējām un desertiem. Lai saglabātu garšīgo aromātu, vislabāk lapas lietot svaigā veidā, jo, gatavojot augstā temperatūrā, garša pazudīs. - Citronverbēna (Aloysia citrodora)
Audzēšana. Citronverbēna ir viengadīgs augs, bet ātraudzīga – izaug ap metru garumā un diezgan kupla. Lai pārzieminātu, vai nu jānes iekštelpās gaišā vietā, vai jānovieto sausākā pagrabā, nodrošinot vieglu mitrināšanu tikai tik daudz, lai neiekalst sakņu kamols. Pavasarī citronverbēnu apgriež, lai veidojas kuplāks krūms.
Kā izmantot? Lapas visbiežāk kaltē tējai – tās ātri un labi izžūst, un tēja ir ļoti aromātiska. Svaigas lapas arī var apliet tējā, var pievienot dzeramajam ūdenim, kā arī izmantot pēc ieskatiem gan desertos, piemēram, pie saldējuma, gan salātos, pie zivs ēdieniem u. c. - Lipija ‘Colada’ (Lippia dulcis)
Audzēšana. Lipijai piemērotas saulainas vai daļēji ēnainas dārza vietas, nepieciešama auglīga augsne un regulāra laistīšana. Ja ir audzēta stēvija, tad ar lipiju būs vienkāršāk – tā ir vieglāk audzējama, veido kuplāku augumu un nav jābaidās pārlaistīt (šajā ziņā jutīga ir stēvija). Lapas zaļas, saulē krāsojas sarkanīgas. Izaug līdz 20 cm augstumā un ap metru platumā – var audzēt gan laukuma aizpildīšanai kā struktūraugu, gan podos kā nokareno augu. Lipija jāpārziemina telpās – augustā var nokniebt pāris dzinumu, apsakņot un audzēt podā kā jaunus stādiņus.
Kā izmantot? Lipija ir veselīga cukura aizvietotāja, daudz saldāka par rafinēto cukuru un nesatur kalorijas. Tā ir saldāka arī par stēviju, kas arī ir cukura aizvietotājaugs. Lapām piemīt piparmētru un citrusu aromāts. Var lietot kulinārijā un tējā, gan sakaltētas lapas, gan svaigā veidā. Lapu novārījums palīdz gremošanas problēmām. - Salvija ‘Maxima’ (Salvia officinalis)
Audzēšana. Vai parastā salvija būtu pieskaitāma neparastiem garšaugiem? Jā, jo šī šķirne ir ar ļoti aromātiskām, lielām lapām – tās ir samtainas un platas, sudraboti pelēkā nokrāsā. Augstums 50–70 cm. Zied rozā ziediem, var audzēt kā krāšņumaugu un garšaugu reizē. Ziedi piesaista tauriņus un bites. Jāstāda labi drenētā augsnē saulē vai daļēji noēnotā vietā, bet nepatīk pārāk mitras vietas – var veidoties sakņu puve. Salvijai piemērotākas sausas, smilšainas, nabadzīgas augsnes. Daudzgadīgs augs, pārziemo labi, bet ik pēc pāris gadiem jāatjauno, lai lapotne veidotos kuplāka.
Kā izmantot? Salvija piestāv zivju un gaļas ēdieniem, sader ar ceptiem kartupeļiem, pupiņām, vēl lielās lapas var apvārtīt olā un apcept, iegūstot neparastu, kraukšķīgu uzkodu. No salvijas lapām var gatavot tēju, kā arī izmantot ārstnieciskos nolūkos – salvijai piemīt antibakteriāla iedarbība, ar lapu uzlējumu var skalot, piemēram, sāpošu kaklu. - Raudene ‘Hot and Spicy’ (Origanum vulgare)
Audzēšana. Raudenes Latvijas dārzos kopumā aug labi un arī pārziemo. Kā jau augs, kura izcelsme ir Vidusjūras apgabals, raudene labi augs sausās, smilšainās augsnēs saulainā vietā. Var audzēt arī podos – šai šķirnei ir glīts, pelēkzaļš lapojums, kas labi saderēs, piemēram, ar lavandām, salvijām un vērmelēm.
Kā izmantot? Šķirnei piemīt spēcīgāka un asāka garša nekā citām raudenēm – aromātu varētu raksturot kā oregano maisījumu ar maigi pikantu čili pieskārienu. Tāpēc ar šo raudeni var lieliski papildināt meksikāņu ēdienus, dažādus austrumu virtuves karijus, var lietot šašlika iemarinēšanai, kā arī visur citur, kur prasās asāka, pikantāka garšas nots.
Neparastos garšaugus vislabāk lietot svaigus – tā izteiktāk var izbaudīt aromātu dažādību. Piemēram, pie sieriem, salātos utt. Lapiņas vai veselus dzinumus var pievienot karafē dzeramajam ūdenim, ieblendēt kefīrā vai paniņās, var pagatavot garšaugu eļļu, garšaugu sviestu vai krēmsieru, kurā iemaisīti kapāti garšaugi.
Universāli padomi par stādīšanu un pārziemināšanu
- Audzējot garšaugus podos, tie regulāri jālaista un arī jāmēslo. Labāk ir sastādīt vairākus garšaugus liela izmēra podā – tas nodrošinās, ka tik ļoti nebūs jāuzmana, zeme tik ātri neizkaltīs. Augsnē jau stādīšanas brīdī var iejaukt ilgas iedarbības minerālmēslu granulas.
- Lai garšaugi augtu kupli, tie jāgalotņo – regulāri jākniebj galotnītes nost, lai stimulētu dzīt jaunus dzinumus no pazarītēm. Tieši jaunie galotnes dzinumi ir visaromātiskākie, tāpēc tos vajag svaigus lietot ēdienos.
- Ja augu grib veiksmīgi pārziemināt, tas jau sākotnēji jāiestāda tādā vietā, kas ir tam piemērota. Piemēram, timiānu iestādot sausā, saulainā vietā, labi drenētā augsnē, pārziemos labi, bet, ja to iestādīs mitrā, ēnainā vietā, kur jau pa vasaru augam vajadzēs tērēt spēkus, lai vispār izdzīvotu, arī ar pārziemošanu būs lielākas problēmas. Nelabvēlīgi augšanas apstākļi augam ir stress, un jārēķinās, ka stresa apstākļos to biežāk apdraud kaitēkļi un slimības.
- Daudziem augiem ne jau pati ziema nodara kaitējumu – bieži tie cieš tieši agrā pavasarī kraso temperatūras svārstību dēļ, kad pa dienu ir spoža saule, bet naktī uznāk mīnusi. Tāpēc arī, piemēram, augļu koku stumbrus balsina ziemā, janvārī, nevis martā.
- Ir augi, kurus nevajag mēģināt pārziemināt – drošāk un galu galā arī izdevīgāk būs nopirkt katru pavasari jaunus stādiņus.
- Vairums iecienītu garšaugu cēlušies Vidusjūras reģionā un mīl siltumu un sauli. Arī dienas garums ietekmē augšanu: 6 vai 16 stundas – tā ir liela starpība pat tad, ja visi citi apstākļi (augsne, mitrums, temperatūra u. c.) ir identiski. Garāka diena nodrošina, ka augi izaug lielāki, ar apjomīgāku zaļo masu.
- Mūsu platuma grādos vairākus garšaugus labāk audzēt siltumnīcā, piemēram, baziliku, rozmarīnu u. c. Tāpat siltumnīca lieti noder, lai paildzinātu dažādu garšaugu mūžu – tos pašus pētersīļus var rudenī no dārza pārstādīt siltumnīcā, un tie augs un zaļos krietni ilgāk.
- Vecos dzinumus labāk apgriezt pavasarī, nevis rudenī, tad labāk var arī redzēt, kas pārziemojis un kas ne.
