Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Inga Bēme, Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore kultūraugu slimību un kaitēkļu novērojumu jautājumos.
- Nolasi! Nolasīšana ir viens no efektīvākajiem, bet arī laikietilpīgākajiem Kolorādo vaboļu apkarošanas veidiem. Nolasot vaboles, noteikti jāpārbauda, vai kartupeļu lapu apakšpusē nav arī to olu un kāpuru. Kartupeļu stādījumus ieteicams pārbaudīt katru dienu vai ik pārdienas. Pēc ilgākas pauzes var gadīties, ka vaboļu, oliņu un kāpuru jau būs tik daudz, ka ar roku veiklību vairs nepietiks.
- Aicini palīgā citus kukaiņus! Cīņā ar lapgrauzi var palīdzēt tā dabiskie ienaidnieki – mārītes, zeltactiņas un zoofāgās blaktis. Tātad jāparūpējas, lai dārzā šo kukainīšu būtu pēc iespējas vairāk. Veikalos nopērkami bioloģiski līdzekļi, kas paredzēti derīgo kukaiņu piesaistīšanai dārzā.
- Uzmani citus saimniekaugus! Lapgrauzis mēdz baroties ne tikai ar kartupeļiem, bet arī citiem nakteņu dzimtas augiem – gan kultūraugiem, gan nezālēm, piemēram, baklažāniem, tomātiem, tabaku, melno nakteni, bebrukārkliņu, driģeni, velnābolu. Tāpēc ir svarīgi līdz minimumam ierobežot citu saimniekaugu izplatību.
- Ievēro augu seku un audzē dažādas kartupeļu šķirnes! Mazdārziņā augu maiņu ievērot ir grūti un no tās nav lielas jēgas, bet mazliet lielākā saimniecībā noteikti vērts ielāgot principu – nestādīt kartupeļus katru gadu vienā un tajā pašā vietā. Arī audzējot dažādas kartupeļu šķirnes, var novērot, ka lapgraužiem kāda garšo labāk, cita – sliktāk, tāpēc uz tās vaboļu nav tik daudz. Agrīnās šķirnes vienmēr cieš mazāk.
- Pamēģini tautas līdzekļus! Kaitēkļu atvairīšanai var lietot dažādu augu uzlējumus, kā, piemēram, vērmeļu, dadžu, sausseržu vai gaiļpiešu, kā arī sarkano piparu uzlējumu, ko izsmidzina uz lauka. Lai no smidzināšanas būtu kāda jēga, tas jādara regulāri – katru nedēļu. Smidzināšanu ieteicams veikt mierīgā, siltā bezvēja laikā, vislabāk vakarpusē, kad nav pārāk karsts. Lūk, daži būtiski spēlētāji un receptes!
Strutenes. Sasmalcinātus struteņu lakstus ievieto katlā (trešdaļa trauka strutenes, pārējais ūdens) un vāra 15 minūtes. Nokāš. Šķidrumam ļauj atdzist un atšķaida ar ūdeni – puslitru novārījuma ielej 10 l ūdens.
Sinepes. Apmēram kilogramu sinepju pulvera iejauc spainī ūdens un pievieno 100 ml galda etiķa.
Koksnes pelni. 1 l koksnes pelnu iejauc 5 l ūdens. Maisījumu uzvāra. Pēc tam atstāj atdzist un nostāvēties vismaz divas dienas. Filtrē un pievieno 20 g sasmalcinātu veļas ziepju. Pielej vēl 5 l ūdens.
Kolorādo vaboļu virca. Saspiež 20–30 vaboles un iemaisa 3–5 l ūdens. Maisījumam ļauj vairākas dienas rūgt. Pirms izsmidzināšanas uz kartupeļiem raudzējumu izkāš. Lai šķidrums labāk turētos pie lapām, tam pirms miglošanas pievieno zaļās ziepes vai pilīti šķidro ziepju. - Lai palīdz citi augi! Kopā ar kartupeļiem dažviet der iestādīt pupas – vabolēm nepatīk to aromāts. Tas attiecas arī uz kliņģerītēm un kaņepēm, ko var izsēt pa visu lauku.
- Pamēģini iebarot pērļu vistām! Pērļu vistas ir vienīgie putni, kas kartupeļu laukā nolasa un iznīcina Kolorādo vaboles un to kāpurus, līdz ar to šos mājputnus vērts izmantot kā bioloģisko ieroci cīņā pret kaitēkļiem. Tiesa, vaboles un kāpuri putniem jāiebaro kopš mazotnes, un pēc kāda laika pērļu vistas jau var laist kartupeļu stādījumā, lai pašas meklē sev barību. Pieauguši mājputni, kuri nekad mūžā nav ēduši lapgraužus, dārzu no kaitēkļiem diemžēl neiztīrīs.
- Izmanto veikalā nopērkamos līdzekļus! Mazdārziņā cīņā ar kartupeļu lapgraužiem var izmantot Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos 3. klases insekticīdus.
Viens no tiem ir Mavrik, kuru lieto, kaitēklim parādoties, savukārt NeemAzal-T/S – tad, kad jau izšķīlušies kāpuri. Katrā apstrādes reizē vēlams izvēlēties insekticīdus ar atšķirīgu darbīgo vielu, lai neveidotos kaitēkļu rezistence pret tiem. Svarīgi sākt smidzināšanu īstajā brīdī – kad parādās pirmās vaboles –, jo vislielāko ļaunumu vēlāk nodarīs savairojušies kāpuri. Tos apkarot ir krietni grūtāk.
Profilaksei un augu aizsardzībai kartupeļus var nomiglot ar Bacilonu – 20 ml līdzekļa izšķīdina 1 l ūdens un gatavo šķīdumu izmiglo uz kartupeļu lapām. Bacilona sastāvā ir mikroorganisms Bacillus thuringiensis, un tas aizsargās kartupeļu stādījumus.
Kartupeļus var apstrādāt arī ar Fitoekolu. Tas ir skuju ekstrakts, tāpēc pastāv iespēja, ka vaboles neatpazīs kartupeļu smaržu. Fitoekola pluss ir arī tā spēja kartupeļus profilaktiski pasargāt no kartupeļu lakstu puves. - Iesaisti kaimiņus! Mazdārziņos un saimniecībās, kur kaimiņi dzīvo tuvāk cits citam, cīņu ar Kolorādo vabolēm var apgrūtināt situācija, kad viens kaimiņš dara visu, lai lapgraužu nebūtu, bet cits nedara neko. Tad pirmā kaimiņa rīcībai lielas jēgas nav, jo vaboles tāpat atnāks ciemos. Darbojoties kopā, visiem būs lieliska raža un skaistiem kartupeļiem pilni apcirkņi!
Nesajauc!
Iznīcinot Kolorādo vaboļu kāpurus, var gadīties, ka sajauc un nodari sliktu arī mārīšu kāpuriem. Kā atpazīt mārītes kāpuru? Tas ir zilganpelēcīgā, brūnganā vai dzeltenā krāsā, bet lapgrauža kāpurs sākumā ir sarkans, vēlāk kļūst dzeltenoranžs. Tāpat punktiņu izvietojums atšķiras – Kolorādo vaboles kāpuram punktiņi ir izvietoti divās rindās katrā pusē, mārīšu kāpuram – vienā. Mārīšu kāpuri ir arī slaidāki.
Foto: Shutterstock
Mārītes kāpurs.
Foto: Tricky_Shark / Shutterstock
Kolorādo vaboļu kāpuri.
Citi lasa
Laikus parūpējies par nākamo gadu!
Ļoti svarīga ir rūpīga ražas novākšana, jo augsnē pārziemojušie bumbuļi, kas sadīgst, ir pirmie gardie kumosi vabolēm pēc pārziemošanas. Svarīgi pirms ražas novākšanas ir savākt un iznīcināt lakstus. Tas palīdzēs labāk nobriest bumbuļu mizai un atstās vaboles bez saimniekauga, tādējādi tās būs spiestas pamest lauku un ziemot citā vietā. Augustā, kad vaboles masveidā iekūņojas augsnē, var cītīgi rušināt, tā iznīcinot daļu kūniņu un nokritušos kāpurus. Savukārt dziļa augsnes apstrāde pēc ražas novākšanas uzvērsīs virspusē ziemojošās vaboles, un stiprā salā tās ies bojā.
