Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
8 jautājumi un atbildes par virtuves dārziņa iekārtošanu
- Kura vieta tādam dārziņam būtu vispiemērotākā?
Lai arī cik svarīgas būtu ērtības, šai dobei nevajadzētu būt gluži pie namdurvīm, bet gan viegli sasniedzamā vietā dārza saimnieciskajā zonā. Galvenais – atrast šim mazajam dārziņam saulainu, no aukstiem vējiem pasargātu (taču ne pilnīga bezvēja) vietu. Vieta nedrīkst būt pārāk zema, lai saknes nemirkst ūdenī un var elpot. - Kāda augsne piemērotākā?
Laba būs viegla un auglīga, irdena, labi sastrādāta, smalkdrupataina, taču ne pārāk bagātīgi mēslota augsne – vidēji mitrā un liesākā augsnē augiem būs spēcīgāka smarža un garša.
Svarīgi ir rūpīgi izlasīt negantāko nezāļu (gārsas, vārpatas, pienenes u. c.) saknes, jo garšaugi nespēj ar tām konkurēt. - Cik lielu dobi veidot?
Maksimālais dobes izmērs, lai visiem augiem no visām pusēm varētu piekļūt, ir 1,20 metri – vai nu apaļas dobes diametrs, vai taisnstūrveida dobes īsākā mala. Ja dobe būs lielāka, jau laikus jāpadomā, kā tur varēs ieiet, nenomīdot augu saknes. - Cik daudz augu stādīt?
It kā jau 4–5 cilvēku ģimenei lietošanai tikai svaigā veidā pietiktu, ja iestādītu pa vienam katra daudzgadīgā garšauga ceram un, piemēram, 2–3 pētersīļus. Taču tādai dobei, kur augi izmētāti tikai pa vienam, īsti nebūs skata. Tāpēc katra veida augus vajadzētu stādīt grupiņās vismaz pa trim.
Ja garšaugu virtuves dārziņā saaugs pārāk daudz, var kaltēt, saldēt, kaut vai siet smaržīgas pirtsslotas. - Kā labāk – sēt vai pirkt stādiņus?
Sēj dilles, rukolu, lapu sinepes un citus zaļumus, kam nevar ļaut augt lieliem. Ik pēc pāris nedēļām tos iesēj jaunā laukumiņā vai rindiņā – lai visu laiku būtu jaunas lapiņas. Daudzgadīgos garšaugus ieteicams stādīt, vislabāk būtu pirkt divgadīgus stādus, kas jau paaugušies par krietnu ceru. Vai arī mazos pirmā gada stādiņus gadu paaudzēt sakņu dārzā un tikai otrajā gadā pārstādīt virtuves dārziņā. Daudzgadīgie garšaugi vienā vietā var augt 4–5 gadus. Virtuves dārziņā iederēsies arī lapu salāti –lielākām un mazākām, gludām un krokotām lapiņām – ko plūc pa vienai un liek uz sviestmaizes vai pa druskai pievieno dažādiem raibiem salātiem. Galviņsalātiem gan labāk atvēlēt vietu sakņu dārzā, jo, tos nogriežot, uzreiz paliek liels, tukšs laukums. - Kā izkārtot augus pēc augumiem?
Lielie (lupstājs, estragons, dilles, koriandrs, gurķumētra u. c.) jāstāda tā, lai neapēnotu un neaizsegtu pārējos, piemēram, dobes centrā vai ziemeļpuses malā. Maza auguma augi (timiāns, majorāns, maurloki, salāti u. c.) jāstāda dobes apmalītē vai starp līdzīgiem, kur lielākie un spēcīgāk augošie nenomāc. - Kā ierobežot piparmētras?
Ja dobē stādi piparmētras, kam patīk izplesties, jau laikus jāpadomā, kā tās ierobežot un noturēt vietā – piemēram, var iestādīt kādā vecā spainī un kopā ar to ierakt dobē. - Ko stādīt, lai dārziņš būtu arī dekoratīvs?
Iesēj arī puķes ar ēdamiem ziediem – kliņģerītes vai kreses! Tās padarīs dārziņu daudz košāku.
