Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Sanita Reinberga, stādaudzētavas Puķu lauki saimniece.
8 anemoņu audzēšanas likumi
-
Anemonēm, tāpat kā jebkuram augam, patīk augt auglīgā, trūdvielām bagātā augsnē, bet ar labu drenāžu. Tādēļ izvēlies vietu, kur nekrājas rudens un pavasara lietus, kā arī ziemas atkušņu ūdeņi. Pirms ziemošanas vēlā rudenī uzber ceram sausu kūdru un noteikti uzliec pārsegu, lai kūdra ziemas periodā nekļūst mitra. Būtībā vari izmantot jebko, lai tikai augs tiktu pasargāts no samirkšanas.
- Tā kā anemone pēc savas ģenētikas ir meža augs, tai patīk pusēna, bet noteikti ne pilnīga ēna. Raksturīgi, ka šķirnes, kas zied vēlāk, septembra sākumā, iestādītas ēnā, agros rudeņos nepaspēs uzziedēt. Kā es saku – labi, ja anemones kājas, proti, auga apakšējā daļa, ir noēnotas, bet galva ir saulītē. To var panākt, stādot starp citiem augiem.
-
Meža gēns patiesībā pat diktē to, ka anemonēm nepatīk augt vienām pašām atklātā vietā, tām vajadzīgs kaimiņš, kompānija.
-
Dabā anemones veido tādas kā kolonijas jeb lielākas ziedu grupas, tāpēc arī dārzā efektīgāk tās izskatīsies, ja tiks stādītas grupās, vismaz sākot no trijiem stādiem, nevis kā viens atsevišķs cers. Stādīšanas attālums ap 40 cm.
- Stādi anemoni centimetru dziļāk, nekā stādiņš audzis podā, bet ne vairāk.
-
Pēc noziedēšanas ziedkātus vari atstāt uz ziemu – mežonīgākos pļavveida tipa stādījumos tas izskatās ļoti dekoratīvi. Savukārt, ja anemones aug dārza reprezentatīvajā zonā, kur nepiestāv mežonīga savvaļa, ziedkātus vari nogriezt. Galvenais ir nenogriezt visu līdz zemei, bet atstāt ap 30–40 cm.
- Negaidi, ka rudens anemones jau aprīlī bāzīs no zemes ārā degunu. Tā kā tās ilgi zied, tām arī ilgāk jāčuč – tāpēc nesabaidies par agru, ka anemone nosalusi.
- Japānas anemones labāk pārstādi un dali pavasarī, nevis rudenī, jo tās ir trauslākas, jutīgākas un pēc sakņu traumēšanas tām var būt grūtāk pārziemot. Vismaz pirmajā gadā uz ziemu Japānas anemones vēlams piesegt.