Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Vērojot, kā saulīte šūpojas debesu jumā – te ceļas, te krīt – un raugoties, kā labība līgojas vējā, mūsu senči, visticamāk, arī iedomājās piešķirt šūpošanās rituālām maģisku spēku. Tāpēc arī ir paruna: jo augstāk šūpojas, jo labāka raža un brangāki lopi. Senie latvieši no tiesas ticēja, ka šūpošanās kārtīgās Lieldienu šūpolēs vairo auglības spēku. Turklāt, pulcējoties ap šūpolēm, meitām bija lieliska iespēja parādīt sevi un puišiem noskatīt smukāko un staltāko meitu. Kurš puisis meitu izšūpoja, tam meita dāvāja raibu olu, un, kas zina, varbūt kādam paveicās iegūtu vēl lielāku meitas labvēlību un saņemt glītu cimdu pāri.
Taču šūpoļu kāršana nebija joka lieta, tas bija gudru vīru darbs. Vajadzēja parūpēties par materiālu, izvēlēties vietu (piemēram, ūdens malā šūpoles nekāra) un mācēt šūpoles pakārt tā, lai tās ir drošas. Tam, kurš vienreiz kāris šūpoles, jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
Kāpēc Lieldienās jāšūpojas?
- Lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
- Lieldienās vajag daudz šūpoties, lai mākoņi izklīstu un nebūtu lietaina vasara.
- Ja Lieldienās kārtīgi izšūpojas, tad pa gadu nekausies ar miegu.
- Lieldienās augsti jāšūpojas, lai aitām būtu lieli jēri un augtu vilna, lai augtu gari rudzi, lini, mieži.
- Šūpojoties, šūpolēm jāļauj lēnām nostāties, lai linu druva nozied lēni un līgojoties.
- Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.
8 jautājumi par šūpoļu izgatavošanu
-
Kāds koks vislabāk der šūpolēm?
Visvienkāršāk būs šūpoles izgatavot no priedes vai egles. Lielām šūpolēm var izmantot arī vecos koka elektrības stabus (kad tos maina pret jauniem, iespējams, var sarunāt) – tie jau ir apstrādāti ar antiseptiķi. -
Kad kokus cirst?
Pēc sentēvu metodes lapu koks jācērt vecā mēnesī, skuju koks – jaunā. -
Kā izvēlēties šūpoļu vietu?
Tas atkarīgs no šūpoļu izmēra, tomēr galvenais kritērijs – lai vieta ir gana plaša un līdzena un nav jābaidās par traumu gūšanu šūpojoties. -
Kādi materiāli ir nepieciešami?
Četri balsta stabi (apaļkoku) – tiem jāatbilst šūpoļu augstumam (jo augstākas, jo resnāki un garāki stabi), bet, ja reiz top lielās šūpoles, balsta koku garumam vajadzētu būt aptuveni 6 metriem un diametram ap 20 centimetriem, šūpoļu stabilitātei būs vajadzīgi nedaudz tievāki atbalsta koki, augšējais šķērskoks – vismaz 2,5–3 metrus garš, četras kārtis šūpolēm, kā arī šūpoļu dēlis un šķērskoki šūpoļu dēļu nostiprināšanai. Vajadzēs arī vīteņstieni, skrūves, gultņus vai āķus, ar kuru palīdzību nostiprināt kārtis. -
Vai pamati obligāti jābetonē?
Ja ir doma par ilgtermiņa šūpolēm, labāk pamatus iebetonēt (apmēram 60 cm dziļumā) un stabus pie pamatiem piestiprināt ar metāla stiprinājumiem. Taču var baļķus arī ierakt zemē, tikai jāierok tā, lai tie necilājas. -
Kā jāapstrādā kokmateriāli?
Šūpoļu kokiem jābūt nomizotiem, atzarotiem un gludiem. Ja stabus paredzēts rakt zemē, to gali jāapstrādā ar antiseptiķi un papildus var apstrādāt ar bitumenu jeb piķi. Arī pārējo koka daļu vēlams apstrādāt ar antiseptiķi – tad šūpoles kalpos ilgāk. -
Kādu šūpoļu mehānismu izvēlēties?
Šūpoļu dēļus var stiprināt gan auklās, gan ķēdēs, tomēr labāk taisnās priedes kārtīs, tad šūpoles ir stabilākas un mazāks risks sašūpoties uz sāniem un gūt traumu. Mehānisms atkarīgs no rocības – šūpoļu kārtis var iekārt gan gultņos, gan āķos. Labākā izvēle – gultņi. -
Cik augstu no zemes jābūt šūpoļu dēlim?
Šūpolēs ir drošāka sajūta, ja apsēžoties ar kājām var aizsniegt zemi. Taču, no otras puses, ir labi, ja šūpoles nav pārāk zemas – ja nu gadās pakrist zem tām, labāk, ka šūpoles iet pāri.
Zini!
Jo lielākas šūpoles, jo tās bīstamākas. Šūpoļu saimniekam ir jāuzņemas atbildība un:
- jāizvērtē, vai šūpoles var atstāt nepieskatītas;
- jāseko, lai tās tiktu izmantotas paredzētajam mērķim;
- regulāri jāpārbauda šūpoļu tehniskais stāvoklis.
Ķeries klāt!
Ainārs Ķeirāns, galdnieks amatieris no Liezēres pagasta, šūpoļu izgatavošanu apguvis pats. Uzmeistarojis jau sešas šūpoles, un visas ir pamatīgas.
Ainārs uzsver, ka neviens darbs nav darāms bez iedvesmas un arī šūpoļu tapšanā tā ir nepieciešama. Smalku rasējumu pirms darbu sākšanas viņš neveido, jo dažkārt darba procesā sanāk rīkoties atbilstoši apstākļiem, taču, lai šūpoles būtu drošas un stabilas, ir jāievēro proporcijas.
Ainārs dara tā:
- Pirms ķeras pie darba, viņš noskaidro, cik lielas šūpoles saimnieki vēlas. Tad kopā tiek noskatīta un sagatavota piemērota vieta. Ja nepieciešams, pamatu katram balsta stabam var betonēt, ja ne – stabi būs jāierok zemē.
- Sagatavo egles baļķus (apmēram 18–20 cm diametrā). Galvenie šūpoļu balsta stabi ir četri. Ja plānotas lielas šūpoles, kas iekārtas koka kārtīs un uz tām var šūpoties kājās stāvot, tad balsta stabiem vajadzētu būt vismaz 5 metrus gariem. Sagatavo arī šķērskoku, pie kura tiks stiprinātas šūpoles.
- Koku apstrādei pret mitrumu Ainārs izvēlas Rīgas laku un krāsu rūpnīcā ražoto Tekstūr Dekors – tas pieejams dažādos toņos.
- Lielajiem balsta stabiem atbilstošā augstumā augšā un apakšā veic nelielus, lēzenus iezāģējumu, lai vēlāk varētu iesēdināt šūpoļu šķērskoku, kā arī pieskrūvēt nostiprinājuma šķērskokus.
- Sastiprina balsta stabus, uzceļ tos, ierok zemē (vai pieskrūvē pie betonētiem pamatiem). Uzsēdina augšā šķērskoku, nolīmeņo un saskrūvē ar balsta stabiem.
- Tad veic nostiprināšanu – apakšā un augšā pieskrūvē stiprinājuma šķērskokus (tie ir tievāki nekā balsta stabi). Lai šūpoles būtu drošākas, pie augšējā šūpoļu šķērskoka un augšējiem sastiprinājuma šķērskokiem pieskrūvē katrā pusē pa vēl vienam stiprinājumam – tie veido leņķi, līdz ar to šūpoles būs vēl stabilākas.
- Pie augšējā šķērskoka piestiprina šūpoļu metāla konstrukciju, kas nodrošinās klusu un vienmērīgu šūpošanos. Ainārs parasti izmanto saliektu metāla stieņu (cilpu) un gultņu sistēmu.
- Pie metāla stieņiem pieskrūvē šūpoļu kārtis, kuru garums pielāgots šūpoļu augstumam. Platumam jābūt tādam, lai var ērti turēties. Lejā pie kārtīm piemontē divus šķērskokus un uz tā – šūpoļu dēli.
