Antūrija
Antūrijas ir mūžzaļi augi ar lielām, ādainām, sirdsveida vai bultveida lapām, dažām sugām tās ir ar krāsainām dzīslām. Antūrijas piesaista uzmanību ar skaistajām seglapām jeb spārnlapām, kas ir dažādās krāsās – sarkanas, baltas, rozā. Seglapa aptver baltu, oranžsārtu vai dzeltenīgu ziedu vālīti. Andrē antūrijai vālīte parasti ir taisna un dzeltenā krāsā, Šercera antūrijai – izliekta un oranžsārta. Īsta miera perioda šīm puķēm nav, jo tās zied gandrīz visu gadu.
Antūrijas ziedi un lapas ļoti ilgi saglabājas svaigi, arī nogriezti un ielikti vāzē.
Puķe visu gadu jātur siltā, ļoti gaišā vietā, bet jāsargā no tiešiem saules stariem. Tai patīk svaigs gaiss, bet jāsargā no caurvēja. Laista vienmērīgi, ar mīkstu, siltu ūdeni. Jāizvairās no pārliešanas. Apkures sezonā, kā arī pavasarī un vasarā rasina (ziedus rasināt nedrīkst).
Uzmanies – antūrijas satur vielas, kas kairina gļotādu!
No marta līdz septembrim mēslo 1 reizi nedēļā ar barības šķīdumu, atšķaidītu uz pusi, kas satur visus barības elementus, bet uz rudens pusi vairāk kāliju un fosforu.
Pavasarī pārstāda gaiscaurlaidīgā, irdenā substrātā. Substrātu gatavo no lapu trūdzemes, velēnu trūdzemes, mēslotas kūdras, sfagnu sūnas un rupjas smilts.