-
Daudzi māju un dzīvokļu saimnieki sūdzas, ka gan pirms 15, gan pirms pieciem gadiem likti PVC jeb pakešu logi pelē, raso, laiž cauri vēju. Kāpēc tā?
Lai kā mums šajās ķibelēs gribētos vainot logus, problēma ir ventilācijā, nevis logos. Ieliekot pakešu logus – vienalga, vai tie ir alumīnija, koka vai plastmasas pakešu logi –, telpā vairs neieplūst svaigs gaiss un nenotiek gaisa apmaiņa, līdz ar to paaugstinās mitruma un CO2 jeb ogļskābās gāzes līmenis, ko cilvēks izdala elpojot. Tas nav labi ne mājai, ne cilvēka veselībai.
Ja mājā ir pietiekami laba apkure un telpās nav daudz mitruma avotu, gaisa relatīvais mitrums var būt normāls, un tad pelējums neradīsies, taču CO2 tāpat uzkrājas, un tad daudzi sūdzas: ielikām jaunus logus, sākām slimot un slikti gulēt. Bet logi pie tā nav vainīgi!
Ja tiek pārtraukta gaisa apmaiņa, izmainās mikroklimats. Tas nozīmē, ka telpas ik pēc aptuveni 20 minūtēm būtu jāvēdina, bet kurš gan tā dara? Bieži cilvēki logus tur ziemas vēdināšanas režīmā, bet tā patiesībā ir vasaras vēdināšana, kas nodrošina gaisa apmaiņu, kad ārā un iekšā ir silts. Ziemā ārā ir auksts, un, ja logu tur šajā vēdināšanas režīmā, blīvējums atlaižas vaļā un pa visu loga perimetru pa spraugām telpā ieplūst aukstais gaiss, arī putekļi, troksnis.
Ja, pieliekot roku pie loga, šķiet, ka velk vējš, tā ir mānīga sajūta. Kad savulaik lika logus, neviens nedomāja par energoefektivitāti. Proti, pirmajām stikla paketēm nebija selektīvie, bet parastie stikli, un tad no loga nāk vēsums, kas rada sajūtu, ka pūš. Patiesībā vienkārši stikla virsma ir auksta. Protams, dažkārt var pūst no loga vērtnes, ja tā nav labi pieregulēta, ja gumijas blīves kārtīgi nepiespiežas. Arī tad, ja logu montāža veikta, neievērojot tehnoloģiju vai nekvalitatīvi, pēc pāris gadiem var rasties plaisa starp loga aili un putu slāni, un tad tur var pūst. -
Kāds ir risinājums? Vai vienmēr vecie logi jāmaina pret jauniem?
Arī esošos logus var aprīkot ar gaisa pieplūdes vārstiem. Logu profilu ražotāji piedāvā dažādas sistēmas, kas nodrošina kontrolētu gaisa pieplūdi caur logu (nevis vēdināšanu ziemas režīmā!). Daudziem jaunajiem logiem šīs ietaises ir jau iebūvētas – logs ir aizvērts, bet gaisa pieplūde notiek kontrolēti, piemēram, augšējā daļā caur speciālu vārstu. Paši to nejūtam, nav caurvēja, siltais gaiss, ceļoties uz augšu, uzsilda svaigo gaisu, un visa kustība notiek griestu daļā.
Ja logi likti pirms 2003. gada, kad Latvijā stājās spēkā būvnormatīvs, kas noteica normatīvās logu siltumizolācijas koeficienta vērtības un stikla paketēm bija jāizmanto stikls ar selektīvo pārklājumu, labāk tos nomainīt, nevis remontēt, jo, piemēram, siltuma īpašības logiem ar selektīvo pārklājumu ir gandrīz divreiz labākas. -
Kas jāņem vērā, ja pakešu logi ielikti mājai ar malkas apkuri?
Ja mājā ir radiatori, tie parasti atrodas zem loga. Pēc fizikas likuma, siltais gaiss ceļas uz augšu un uzreiz apsilda loga iekšējo virsmu. Piemēram, ja ārā ir mīnus 20 grādu, uz loga iekšējās virsmas būs samērā zema temperatūra, un tad atkarībā no gaisa relatīvā mitruma kādā brīdī parādīsies kondensāts.
Fiziku nevar ietekmēt, bet var censties samazināt mitrumu un paaugstināt loga iekšējās virsmas temperatūru. To var izdarīt, vispirms jau izvēloties labāku logu ar biezāku rāmi, trīs stiklu paketi, novietojot sildķermeni zem loga, kā tradicionāli ir radiatori.
Ja mājā ir malkas krāsns vai kamīna apkure, skaidrs, ka šīs sildierīces nekad neatradīsies zem loga, un tad viss atkarīgs no tā, kā konkrētajā telpā kustas gaiss. Labā ziņa – daļa māju, sevišķi koka, nav tik blīvas un kaut cik elpo. Līdz ar to, ja mājās siltuma avots ir krāsns vai kamīns, jānodrošina gaisa cirkulācija, lai siltais gaiss tiktu arī pie logiem un nodrošinātu virsmas uzsilšanu. ja nav gaisa cirkulācijas, krāsns rajonā būs plus 25 grādi, bet pie loga – ap plus 20 grādiem. Logs nerasos, bet īsti labi tas nav. tāpēc vērts ievērot vispārējo principu un telpā jācenšas gaisa relatīvo mitrumu uzturēt ne augstāku par 40% (to var izmērīt ar speciālu mēraparātu gaisa mitruma mērīšanai). -
Vai ir prātīgi likt pakešu logus koka mājai?
Ja tā ir vecā guļbūve, nav ne stilīgi, ne gudri tajā likt plastmasas logus. Šādai mājai piemērotāki ir koka logi. Izvēloties logus guļbūvei, ļoti svarīgi ir noteikt logu pareizo izmēru, sevišķi, ja māju ceļ no jauna. tāpat daudz kas atkarīgs no tā, cik blīva ir māja un cik labi notiek gaisa apmaiņa.
Tiesa, ar koka logiem būs citi kreņķi. Plastmasas logu ieliec un aizmirsti, tikai reizi gadā no abām pusēm nomazgā. Koka logs pēc pieciem līdz septiņiem gadiem būs jāpārkrāso, turklāt tas ir dārgāks nekā plastmasas. -
Kur labāk iegādāties pakešu logus, un cik tie maksā?
Pakešu logus komplektā ar visu montāžu ieteicams iegādāties no ražotāja, kas sniegs reālu garantiju savai produkcijai, nevis no logu tirgotāja. Bieži tirgotāji paši nezina, ko tirgo, turklāt mēdz būt arī negodīgi tirgotāji, kas stāsta, ka viņiem ir rūpnīca Vācijā, Polijā, bet tā nav taisnība. Patiesībā katram loga profilam ir atšķirīgs sastāvs.
Negodīgs tirgotājs var pārdot logu, kas izgatavots un paredzēts dienvidu klimatam. Šie logu profili ir cietāki un salā var sasprāgt.
Loga izgatavošanā var būt izmantoti svina savienojumi, var būt nekvalitatīvs armējums. Loga kvalitāti nosaka dažādas īpašības: siltumnoturība un siltumizolācija, vēja slodzes noturība, gaisa caurlaidība, ūdens un skaņas caurlaidība. Vienam un tam pašam baltajam logam šie rādītāji var būt dažādi. Loga cena ir atkarīga arī no rāmja – cik tas ir biezs, verams vai neverams.
Mājās noteikti nav ieteicams likt vitrīnas veida logus, kas nav verami un nelaiž gaisu. jo vairāk vērtņu, jo mazāk problēmu ar gaisa apmaiņu – katra vērtne, ja nav ideāli pieregulētas gumijas blīves, kādā brīdī mazliet laiž cauri gaisu, un tas ir labi, ja nav citas gaisa pieplūdes. Līdz ar to tā arī ir atbilde par cenu – tai jāpievērš uzmanība, bet ir noziegums izvēlēties lētākos logus, kas nav energoefektīvi. Tā kā visi minētie parametri katrai mājai atšķiras, cenu amplitūdu nosaukt ir grūti, taču jārēķinās, ka vidēji viens kvadrātmetrs maksā 60–70 eiro. -
Kādus logus likt palīgtelpās, saimniecības ēkās, kūtīs?
Šeit gan var likt lētos logus, ideāli būtu likt pat viena stikla logus. Protams, arī lopi pieelpo kūti, un, ja tajā nav gaisa apmaiņas, jebkurai dzīvai radībai tas nenāk par labu. Taču kūtī jau gaisa apmaiņa parasti notiek kaut vai caur durvīm. gaisa apmaiņai jābūt arī jebkurā saimniecības telpā un pagrabā, citādi kartupeļi sāks pūt un veidosies pelējums. -
Vai ir prātīgi mainīt logus pašam vai palūgt to izdarīt kaimiņam, kurš it kā prot visu?
Tā pie mums ir problēma, ka paši liek logu, iepūš tikai putas, bet no telpas puses neieliek speciālu tvaika izolācijas lenti (tā maksā centus). Finālā mitrumā putas piesātinās ar ūdens tvaikiem, saplaisā un laiž cauri aukstumu.
Tāpat jāizvairās no kaktu meistariem, kuri māk balsināt, līmēt tapetes, mūrēt krāsnis un vēl liek logus. tad nav brīnums, ka pēc četriem mēnešiem loga rāmis ir izliecies, jo logs ir iesprostots ailē. Proti, koka logs maina izmērus mitruma dēļ, bet plastmasas logs – temperatūras ietekmē.
Ja ārā ir karsts, uzkarst arī logs, īpaši ar tumšas krāsas profilu, un tad viens loga metrs pagarinās pat par divarpus milimetriem… Visi, kas plāno mainīt vai likt logus, var vērsties Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijā, kur labprāt palīdzēs ar padomu un ieteiks katram atbilstošāko risinājumu. Konsultācija ir bez maksas
Laba PVC loga pazīmes
- Labs logs ir tāds, par kuru pēc ielikšanas var aizmirst! ja kaut kas ķeras, liecas, svīst, tek, tad skaidrs – kaut kas nav labi.
- Trīs stiklu pakete – jo energoefektīvāks, jo labāks!
- Ja logu liek mūra vai ķieģeļu mājā, tam noteikti jābūt aprīkotam ar gaisa pieplūdes sistēmu.
- Labas kvalitātes regulējama furnitūra. Lētāko furnitūru nav iespējams pieregulēt, ja ēka, piemēram, nosēžas.
- Laba montāža. Ar sliktu montāžu labu logu var sabojāt, bet ar labu montāžu sliktu logu izlabot nevar. tāpēc jābūt gan labam logam, gan labai montāžai!