Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva.
Konsultē Dace Grīviņa, telpaugu speciāliste.
Kas jāzina par efejas kopšanu
-
Augsne
Efeju var stādīt veikalā nopirktā istabas augu augsnē vai izveidot substrātu no dārza zemes, piemaisot mēslotu kūdru, lapu trūdzemi un nedaudz grants. Svarīgs nosacījums: augsnei jābūt labi drenētai, tādēļ poda apakšā vēlams salikt māla lauskas vai keramzīta olīšus – tie derēs vislabāk, jo ir ļoti viegli. -
Gaisma
Zaļo lapu efejas var atrasties arī ēnainākā vietā, tālāk no loga, bet raibo lapu efejai gaismas vajag vairāk. Tomēr nevajadzētu to novietot dienvidu pusē tiešos saules staros. -
Temperatūra
Efeja nav kaprīza, tomēr ir jutīga pret karstumu un sausumu, tāpēc to nevajadzētu novietot augstu pie griestiem, kur koncentrējas siltais un sausais gaiss. Labāk augam patiks dzīvot vannasistabā vai virtuvē, kur gaiss ir mitrāks. Parastā zaļā efeja gluži labi jutīsies vēsā verandā vai priekšnamā, kur gaisa temperatūra ir ap 15 grādiem. -
Laistīšana
Galvenais noteikums: nepārlaistīt! Efejai vajadzīga vienmērīga, regulāra laistīšana vienu vai divas reizes nedēļā, raugoties, lai augsne vienmēr viegli mitra. Ja telpa ir ļoti vēsa, jālaista krietni retāk – tikai tad, kad zemes virskārta jau kārtīgi nožuvusi. Gada tumšajā laikā augs mitrumu patērē mazāk, tādēļ ziemā var apliet tikai vienu reizi nedēļā. Efejai patiks, ja tās lapas tiks arī rasinātas. Jālaista un jārasina ir ar siltu, nostādinātu istabas temperatūras ūdeni. -
Mēslošana
Ja augs ir nupat pārstādīts labā substrātā, pirmās pāris nedēļas to nav nepieciešams mēslot. Pēc tam no marta līdz septembrim efeja jāmēslo pāris reižu mēnesī vai ik pēc 10 dienām ar parasto, ūdenī šķīstošo telpaugu mēslojumu. Cītīgi mēslojot jāpatur prātā, ka barība efejai dos daudz enerģijas augšanai, kas ne vienmēr ir vēlami, ja augam atvēlētā vieta istabā ir ierobežota. -
Pārstādīšana un pavairošana
Pārstādīt efeju nevajadzētu biežāk kā pēc diviem trim gadiem. Ja efeja jūtas labi un izskatās veselīga, to nevajag traucēt. Bet, ja augu vairs nevar apliet – ūdens strauji izsūcas cauri augsnei un satek paliktnī – vai arī ja dzinumi izstīdzējuši un kļuvuši neglīti, kas vedina domāt par sliktu augsni, pienācis laiks pārstādīt.
Efejas pavairošanai izmanto galotņu spraudeņus – trim pieciem dzinumiem nogriež apmēram sprīdi garas galotnes. Lai spraudeņi apsakņotos, tos var likt ūdenī vai arī tieši augsnē. Pavairošanu labāk veikt pavasara mēnešos.
Lai augot efeja veidotos kuplāka, ik pa laikam to vajag galotņot: nogriezt garumā pastiepušos dzinumus. -
Kaitēkļi
Kaitnieki mēdz ieviesties, ja efeja atrodas vietā, kur ir karsts, sauss gaiss.
Bruņutis. Cīņai ar bruņuti noderēs līdz 40–50 procentiem atšķaidīts spirts. Tiesa, tas ir efektīvs tikai tikmēr, kamēr pūkainā bruņuts ir jēla – balta un bez apvalka. Bet iznīdēt bruņutis ar apvalku nemaz tik vienkārši nevar. Tādēļ svarīgi veikt profilaksi: apkures sezonā efeju ik pa laikam rūpīgi apskatīt – par bruņutīm liecinās baltas pūciņas vai tumši punktiņi uz auga dzinumiem.
Tīklērces parasti slēpjas efejas lapu apakšpusē, un par tām var nojaust, kad lapas kļūst bālas un neglītas. Ja tīkleces savairojušās daudz, var redzēt tādu kā tīkliņu. Kā cīnīties? Tīklērcēm nepatiks izsmidzināts cukurūdens, un tas arī ir vienīgais veids, kā bez ķīmijas tikt ar tām galā. Ja vien efeja ir pārvietojama, labāk lapas ar cukurūdeni rasināt vannasistabā. Vasarā šo procedūru var veikt laukā.
Ņem vērā! Efeja nav ieteicama alerģisku cilvēku mājās, bērnu istabās un mājdzīvniekiem sasniedzamās vietās, jo augs satur alkoloīdus, kas var izraisīt ādas iekaisumu.
