Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Vitolds Untāls, sertificēts Amatniecības kameras meistars.
- Kur doties pēc malkas?
Pirms dodas uz mežu, būtu jāsaprot, uz kurieni. Teorētiski malku var iegūt divējādi – savā īpašumā vai valsts mežu īpašumā. Tikai bez steigas! Ir virkne noteikumu, kas jāievēro. Ieguvēji, protams, ir tie, kam mežs ir savā īpašumā. Tad grēks ir paslinkot un malku nesavākt pašam. Atkarībā no tā, kādā nogabalā, kādi, cik daudz un kāda caurmēra koki tiek vākti, ir jāiesniedz paziņojums Valsts meža dienestā vai jāizņem ciršanas atļauja. Nezinātājiem un tiem, kas ar to saskaras pirmo reizi, vislabāk ir konsultēties tuvākajā mežniecībā. Un speciālisti arī atgādina, ka veselus augošus kokus malkai parasti necērt. Kurināmo sagādā no tādiem, ko bojājis kaitēklis vai kas radies kā blakusprodukts koksnes apstrādes procesā. - Kādi instrumenti nepieciešami?
Ja malku nepieciešams sagatavot nelielai lauku mājai, pietiek ar kvalitatīvu motorzāģi un cirvi. Protams, ja skaldāmais apjoms ir lielāks un cirvja vicināšana šķiet pārāk izaicinoša, var iegādāties skaldītāju. Tā cena veikalos variē no dažiem simtiem eiro līdz pat summai, kas pārsniedz tūkstoš eiro. Parasti pagaļu garumu rēķina apmēram 7,5 cm īsāku par kurtuves garumu. Jāatceras, ka īsākos gabalos sazāģētu malku būs vieglāk apstrādāt un mazākas pagales ātrāk izžūs. - Kad ir īstais laiks malkas vākšanai?
Vitolds Untāls stāsta, ka malka nav lietkoksne, tāpēc faktiski to var vākt visu cauru gadu. Taču lauku cilvēka darbu un laika plānošana gada griezumā jau vēsturiski ir sakārtojusies tā, ka malku gādāt dodas ziemā. Kāpēc? Jūnijā, kad jāvāc siens, jāravē dārzi, vēlāk jāvāc raža, varētu būt ne tikai pagrūti, bet pat neiespējami atrast laiku un brīvas rokas tik apjomīgam darbam kā malkas gādāšana. Otrs apstāklis ir saistīts ar malkas žāvēšanu. Ja to no meža vāc rudenī, tās žāvēšanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks nekā malkai, kas vākta ziemas spelgonī vai agrā pavasarī, kad gaiss un arī malkas koksne ir sausāka. Tāpat jāņem vērā, ka sala apstākļos ir daudz vieglāk tikt iekšā un ārā no meža ar traktortehniku. Garumošanu un skaldīšanu var atlikt līdz pavasarim, taču tas būtu jāizdara martā, noteikti nebūtu ieteicams aizvilkt vēlāk par maiju, jo malka vislabāk žūst no aprīļa līdz jūlijam, augustam. Ja ir vēlme malku sagādāt pēc sentēvu tradīcijām, jāatceras, ka, malku cērtot vecā Mēnesī, tā labāk izkalst, savukārt, ja to dara jaunā Mēnesī, tā stāv slapja un nežūst. - Kādas sugas kokus izvēlēties?
Viens no populārākajiem un efektīvākajiem malkas veidiem ir cietkoksnes malka, kas ietver tādas koku sugas kā ozols, bērzs, dižskābardis, osis un liepa. Tā ir blīva, smaga un ar augstu siltuma atdevi. Protams, neviens ar tīru ozolu krāsni nekurina, jo tā ir ļoti dārga koksne un būtu liela izšķērdība. Apsei, ko tautā sauc par krāsns dakteri, ir samērā maza blīvuma koksne, tāpēc lielu siltumu tā nedos, taču noderēs dūmvadu attīrīšanai. Populāra ir arī alkšņa malka, kurai gan ir zemāka siltumatdeve, taču tā ātri iedegas, labi kuras un degšanas laikā nedūmo. Arī ar priedi vien krāsni kurināt neiesaka, jo tā degot veido kvēpus un veicina dūmvadu aizsērēšanu. Vitolds Untāls, kas ir arī krāšņu meistars, stāsta, ka krāsnij piemērotāks būs dažādu koku malkas sajaukums: bērzs, alksnis, apse, kāda skujkoka pagale. Malkas komplektu var arī piemērot āra temperatūrai, pavisam aukstā laikā pievienojot ne vairāk par vienu cietā koka pagalīti. Savukārt podiņu krāsnīm vislabāk izmantot jauktu malku, neiekļaujot skuju koku pagales. - Kā žāvēt?
Liels darbs ir malku savākt, sazāģēt un saskaldīt, taču vēl svarīgāks uzdevums ir to pienācīgi izžāvēt. Vitolds stāsta, ka zaļas jeb slapjas malkas kurināšana, pirmkārt, ir velti izšķiests resurss un, otrkārt, neizžāvēta malka dūmo un rada sodrējus, tādējādi bojājot apkures ierīces. Meistars atklāj, ka mūsu senči priedi, alksni un apsi žāvēja vismaz gadu, bet ozolu un osi – vismaz divus gadus vai ilgāk. Šis ir laiks, kad malka izžūst līdz 12–17% mitrumam, kas ir optimāls krāsns kurināšanai. Tad veidojas mazāk sodrēju un, kas svarīgākais, malka dod maksimālo siltuma efektu. Dažos avotos minēts, ka, lai malka labi izžūtu, tai saulē jānostāv vismaz trīs gadus.
Atkarībā no pieejamiem saimniecības resursiem, pastāv dažādi veidi, kā malku izžāvēt. Viena no iespējām ir malkas šķūnītī, kam ideālā gadījumā ir redeļu sienas. Eksperts atgādina, ka pirms kraušanas šķūnī ieteicams malku saskaldīt un salikt kaudzē turpat blakus, lai apžūst, tikai pēc tam sakārtot šķūnītī, starp krāvumiem atstājot spraugu, – tas ļaus malkai žūt, nevis pelēt. Otrs veids ir sakrāmēt malku divās vai trijās rindās gar kādas ēkas sienu zem nojumes. Šis ir viens no labākajiem veidiem, kā žāvēt malku, jo tā vienmēr ir vējā un nav pakļauta pelēšanas riskam. Galvenais, lai grēdas novietotas dienvidu pusē – tas ļoti ietekmē žūšanu. Ja nav ne šķūņa, ne iespējas malku sakrāmēt pie ēkas sienas, var veidot tādas kā malkas ielas – viena rinda pie otras, kopskaitā trīs vai četras. Šādu krāvumu vēlams pagriezt pret valdošajiem vējiem un pirmo laiku žāvēt nenosegtu, bet, kad malka kļuvusi sausāka, to vajag apsegt. Savukārt, ja malkas šķūnī ir maz vietas, var žāvēt kaudzē ārpus šķūņa. Līdz augusta beigām malkas krāvumu var turēt neapsegtu, tomēr labāks rezultāts būs, ja lietavu laikā būs nosegta krāvuma augšpuse. Vēlā rudenī un ziemā vēlams malkas krāvumu pilnībā apsegt ar ūdens necaurlaidīgu materiālu. Pirmo gadu malka apžūst, otrajā to kārto šķūni un ārā atkal veido jaunu krāvumu no tikko sagādātas malkas. - Kā pareizi krāmēt grēdās?
Neatkarīgi no vietas, kur malka tiek žāvēta vai uzglabāta, ļoti svarīgi ir to pareizi sakraut. Un tā ir vesela gudrība. Grēdas jākrauj klajā, saulei un vējam pieejamā vietā, turklāt tās nevajadzētu likt pārāk cieši kopā un kraut īpaši augstas. Grēdu apakšā paliek balstus, kas pasargā malku no saskares ar zemi. Malku krauj blīvi un taisni, lai lietus netecētu iekšā, un pēdējo malkas rindu ierasts likt ar skaldīto pusi uz leju. - Kas vēl jāzina?
Lai gan malkas sagādāšana ir svarīgs darbs, Vitolds Untāls atgādina, ka tikpat svarīgi ir katru rudeni, bet labāk jau vasaras beigās, iztīrīt krāsnis un dūmeņus, lai pašiem būtu bauda un prieks savākto malku kurināt.
